«Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā

Aizvadītajā nedēļā dezinformācijas izplatītāju aktuālākais temats arvien bija bēgļu it kā radītās problēmas Latvijā un citās patvēruma valstīs. Savukārt Krievijai noteiktās sankcijas atkal iedarbinājušas tās tradicionālos propagandas mītus, tostarp par it kā zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā.

«Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Meli par Ukrainas kara bēgļu radītajām problēmām

Interneta platformas nu jau pārplūdinājuši galvenokārt krievu valodā veidoti video, kuros ukraiņu bēgļi parādīti kā huligāni un pat noziedznieki. Tūkstošus cilvēku sasniedzis stāsts par it kā kādas sievietes piedzīvoto Rīgā.

Meitene stāstīja, viņai māsa strādā rūpnīcā "Kaija" Vecmīlgrāvī. Lūk, māsai kolēģe izgāja vakarā no darba, runāja pa telefonu krievu valodā.  Klāt esot piegājuši divi vīrieši, kuri runājuši ukraiņu valodā.

Nu īsumā – beidzās ar to, ka viņai sasita seju, izrāva telefonu un nozaga maku. Viņa uzrakstīja iesniegumu policijā, bet tur teica: "Ko mēs varam izdarīt, mēs bēgļiem neko nevaram izdarīt."

Šī zivju pārstrādes uzņēmuma nosaukums tagad ir „Karavela”. Tās īpašnieks Andris Bite smejas un sauc tos par pilnīgiem meliem.

"Viņu atsūtīja mūsu ražošanas vadītājai kaut kas no radiniekiem, redzējis ir. Mēs uztaisījām momentāli, izgājām cauri visiem kolēģiem, izrunājām, vai ir tāds vispār gadījums fiksēts, ka kaut kas tāds ir noticis. Nē, nav. Nu pilnīgākais feiks!" saka Bite.

Tādi paši meli ir video paustais, ka rūpnīcas darbiniecēm esot ieteikts nerunāt krieviski un nestaigāt apkārt vienatnē.

Arī valsts un pašvaldības policijā mums saka – šāda notikuma vispār nav bijis.

Tāpat daudzi dalījušies ar nofilmētu incidentu pie Rīgas cirka ēkas. It kā bēglis neadekvāti uzvedas, viņu savalda pašvaldības policija.

Taču pašvaldības policijā mums apliecināja, ka aizturētais ir kāds vietējais vīrietis no Pļavniekiem.

Vēl viena dezinformatoru taktika ir veci, kaut kur internetā atrasti video no citām valstīm, kuros redzama kādu vīriešu nepiedienīga uzvedība, piemēram, veikalos. Atkal jau video pievienots uzraksts, ka tie ir bēgļi un drīz tā būšot arī pie mums.

Aizvadīto nedēļu laikā pārbaudījām trīs šādus rullīšus, ar kuriem kopumā dalījušies vairāki tūkstoši. Visi uzņemti sen, un nevienam nav nekādas saistības ar bēgļiem.

Jāpiebilst, ka video, tāpat kā foto, izcelsmi katrs pats var mēģināt pārbaudīt ar internetā piedāvāto programmu bilžu meklētājiem.

Kā sankciju karā izmanto vecos mītus par ekonomikas problēmām rietumvalstīs

Līdz ar sankcijām pret Krieviju tās kanālos parādās apgalvojumi, ka daudz sliktāk klājas pašiem Rietumiem un tieši tie ekonomiski cietīs vai jau cieš visvairāk. Melus stāsta arī par Baltijas valstīm.

Piemēram, Baltkrievijas valsts televīzijas pirmais kanāls ziņo, ka lietuvieši pierobežā sturmējot tās veikalus, jo Lietuvā trūkstot pārtikas preču. Stāvot rindā arī pēc degvielas.

Lai labi ietaupītu, lietuvieši gatavi pievērt acis uz politiku, sankcijām, un ierobežojumiem, tāpēc arī pie robežas veidojas rindas un vēlme doties uz nedemokrātisko valsti Baltkrieviju.

Video gan nekādas rindas nav redzamas – ne pārtikas veikalā, ne degvielas uzpildes stacijā. Tomēr sižeta autors apgalvo, ka lietuvieši Baltkrievijā iztīrot visus plauktus – tajā skaitā aptieku.

Taču intervētā farmaceite atzīst – tā ir pierobeža un kaimiņi te iepirkušies vienmēr.

"Facebook" milzu popularitāti guvis arī kāds foto, kurā salīdzinātas vairāku preču cenas Krievijā un Eiropā. Cukurs un augu eļļa Krievijā divreiz lētāki, bet degvielas un gāzes cena pat vairākas reizes zemāka. Lai gan atšķirība pārspīlēta, ir tiesa, ka uzskaitītās preces Krievijā maksā mazāk.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka cenu atšķirības dēļ arī latvieši labprāt austrumu kaimiņvalstīs pirkuši, piemēram, alkoholu, cigaretes, arī degvielu.

Taču jāņem vērā vairāki fakti. Arī preču kvalitāte.

"Bet, ja runājam par degvielu, tad zinām, ka tā nekvalificējas Eiropas standartiem. Ka mums tā cena ir lielāka, pirmkārt, tāpēc, ka mums ir nodokļu slogs augstāks, kas atspoguļojas tajā, ka mums kopumā dzīves līmenis ir augstāks," skaidro Gaišpuitis.

Viņš uzsver, ka degviela ir pašas Krievijas ražots resurss, cenas veidošanās nosacījumi pavisam citi, tāpēc salīdzināt tās cenu tur un Eiropas Savienībā nav pamatoti.

"Tā loģika būtu sekojoša: ja mēs salīdzinātu to, kādi ir mūsu ieņēmumi un cik tad mēs varētu nopirkt par mūsu vidējo algu, piemēram, litrus degvielas. Un cik, piemēram, Krievijā to varētu," norāda Gaišpuitis.

Krievijā no šā gada janvāra minimālā alga ir aptuveni 120 eiro. Latvijā – 500 eiro. Krievijā pērn vidējā mēnešalga saskaņā ar oficiālo statistiku – 480 eiro, savukārt Latvijā – 1277 eiro.

Ekonomists Gašpuitis arī skaidro, ka ne viss Krievijā ir lētāks. Daļa importēto preču – tieši otrādi.

"Daudzās preču grupās cenas ir tieši augstākas, jo gan risks darboties Krievijā, gan arī darbības vide ir tāda, ka uzcenojumu daudzām precēm tieši liek lielāku. Gan nenoteiktības dēļ, gan tāpēc, ka šis tirgus netiek uztverts kā mājas tirgus," uzsver eksperts.

Lai gan kara dēļ inflācija skar arī rietumvalstis, sankciju sekas Krievijā būs daudz lielākas. To atzinuši arī vairāki Krievijas ekonomisti.

Daudzi ārvalstu uzņēmumi aizgājuši no tās tirgus, nepiegādā Krievijas ražošanai vajadzīgās izejvielas un detaļas, kā dēļ paredzams būtisks bezdarba pieaugums un cenu kāpums.

Atgriezies gadiem uzturētais mīts par slikto dzīvi Latvijā

Visbeidzot, līdz ar Krievijai noteiktajām sankcijām sociālajos medijos atgriezies kaimiņvalsts gadiem uzturētais mīts par Latvijā likvidēto ražošanu un dzīves līmeņa kritumu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

"Es tikai gribu pateikt – scenārijs pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā: ES iznīcināja visu ražošanu, Latvija kļuva par vienkārši noieta tirgu, ekonomiskā situācija un tautas labklājība sāka iet uz leju."

To stāsta it kā Latvijā dzīvojošs jauns cilvēks, kurš kara izraisīšanā vaino ASV un pārmet Latvijai, ka tā visu darot tā, lai nostātos pret Krieviju. Ar viņa uzrunu dalījušies vairāk nekā divi tūkstoši.

Teiktais, protams, nav taisnība. Gan ražošana, gan Latvijas ekonomika un iedzīvotāju labklājība kopumā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir augusi. Neesam arī tikai noieta tirgus – pērn Latvija uz Eiropas Savienības valstīm vien eksportēja preces vairāk nekā 11 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt