Krievijas dezinformācijas paņēmieni

Krievija savu karaspēku pie Ukrainas robežām sāka koncentrēt pērn novembrī, savukārt informācijas laukā gatavošanās karam ilgusi jau daudzus gadus.

"Par galvenajiem apvērsuma īstenotājiem kļuva nacionālisti, neonacisti, rusofobi un antisemīti." Tas ir fragments no Vladimira Putina runas 2014. gada martā, pasludinot Krimas aneksiju.

Viņš teica, ka nacionālisti, neonacisti, rusofobi un antisemīti veikuši apvērsumu Ukrainā un arvien lielākā mērā nosaka tajā dzīvi. Visus šos vēstījumus vēlāk turpināja pavairot Krievijas propagandas kanāli.

Eiropas Komisijas paspārnē strādājošie dezinformācijas pētnieki, kas regulāri monitorē informācijas saturu vairākās valstīs un valodās, secinājuši, ka

pēdējo trīs mēnešu laikā vārdu "genocīds" un "nacisti" lietojums tajos vismaz trīskāršojies un februārī sasniedzis augstāko punktu.

Ukraiņi Krievijas kontrolētajās teritorijās Austrumukrainā nogalinot sievietes un bērnus, gribot iznīcināt visus krievvalodīgos.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija, kas situāciju tur novēro kopš 2014. gada, apgalvojumus par genocīdu kategoriski noliegusi.

Vēl viens regulāri atkārtots mīts kara attaisnošanai ir it kā Ukrainas centieni ražot un izmantot ķīmiskos un kodolieročus. Piemēram, pērn 21.decembrī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu stāstīja, ka divās Doņeckas apgabala pilsētās ASV privātu kompāniju militārie instruktori provokāciju radīšanai piegādājuši nezināmu ķīmisku vielu rezerves:

"Для совершения провокации в города Авдеевка и Красный Лиман доставлены резервы неустановленного химического компонента."

Ukraina to kategoriski noliedza.

Savukārt no kodolieročiem tā atteicās deviņdesmito gadu vidū apmaiņā pret lielvalstu, tostarp Krievijas, dotajām drošības garantijām.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir apliecinājusi, ka it nekas neliecina par Ukrainas plāniem izmanot kodolmateriālus, lai bruņotos.

Genocīdu un bruņošanos Putins uzsvēra arī 21. un 24. februāra runās īsi pirms iebrukuma Ukrainā.

Viņš stāstīja, ka Krievija gadiem centusies vienoties ar rietumvalstīm, bet nu vairs neesot citas izejas.

"Нам с вами просто не оставили ни одной другой возможности защитить Россию, наших людей, кроме той, которую мы вынуждены будем использовать сегодня. Обстоятельства требуют от нас решительных и незамедлительных действий. Народные республики Донбасса обратились к России с просьбой о помощи." ("Mums vienkārši neatstāja citu iespēju aizsargāt Krieviju kā to, ko būsim spiesti izmantot šodien. Apstākļi prasa izlēmīgu un tūlītēju rīcību.")

Putins sacīja, ka abu Donbasa tautas republiku iedzīvotāji esot vērsušies pie Krievijas pēc palīdzības.

Neilgi pirms tam Kremļa kanālos tika publicēti it kā pierādījumi Ukrainas uzbrukumiem mierīgajiem iedzīvotājiem. Taču rietumvalstu žurnālisti ātri konstatēja, ka tie ir acīmredzami safabricēti.

18. februārī Doņeckas tautas republikas vadība publicēja it kā nupat iegūtu video, kurā esot redzams un dzirdams poļu valodā runājošu diversantu mēģinājums uzspridzināt hlora konteinerus notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. To izplatīja gan aģentūra "TASS", gan citi varas mediji. Taču

pazīstamā pētnieku grupa "Bellingcat" pēc video metadatiem secināja, ka tas uzņemts jau pirms desmit dienām, bet dzirdamais sprādziens ir no kāda cita, 10 gadus veca "Youtube" atrodama ieraksta.

Visticamāk, safabricēts ir arī 22. februārī internetā Doņeckas tautas republikas publicētais video par divām it kā ukraiņu saspridzinātām automašīnām un triju civiliedzīvotāju līķiem vienā no tām. Par to stāstīja arī Krievijas valsts telekanāls "TV24":

"Galvenais mērķis bija šis kara auto, kurā pārvietojās viens no tautas milicijas komandieriem. Bet tas paspēja izvairīties. Aiz tā brauca civilais auto, kurā bija trīs cilvēki. Visi gāja bojā."

Taču video redzams, ka automašīnām nav numura zīmju, nav arī izbirušu stiklu. Turklāt uz automašīnās esošajiem galvaskausiem redzami autopsijām raksturīgi griezumi – tātad tās nav tikko mirušu cilvēku mirstīgās atliekas. Savukārt izpētot kādu prokrievisko kaujinieku uzņemto video par it kā ukraiņu uzbrukumos cilvēkam norautu kāju, vairāki žurnālisti secināja, ka šim cilvēkam kājas nav bijis jau iepriekš, jo video redzams protēzes stiprinājums.

Kas Kremļa propagandu izplata Latvijā?

"Nu, loģiski padomājiet! Nu ko darīt Krievijai, ja NATO karaspēki ir faktiski aplenkuši visu Krieviju!" Tā ir daļa no video, ko veidojusi kādreizējā skaistumkonkursu organizētāja Kristīne Lindenblate. Tagad viņa un par pasu viltošanas organizēšanu tiesātais Aivars Smans vienojušies kustībā "Tautas kalpi", veido regulāras video uzrunas un plāno piedalīties vēlēšanās kopā ar kādreizējo saskaņieti Alekseju Rosļikovu.

Līdz šim visi trīs iestājās pret ierobežojumiem un prasību vakcinēties.

Minētajā video Lindenblate rāda kādu amatieriski zīmētu karti, kurā apkārt Krievijai salikti zili punkti – tur visur esot NATO karaspēks. Kartē redzamais neatbilst patiesībai, un NATO Krieviju nav aplenkusi. No 14 valstīm, ar ko Krievijai ir zemes robeža, NATO ir tikai piecas – rēķinot pēc Krievijas robežas garuma, tā ir viena sešpadsmitā daļa. Nav pamata arī citiem viņas apgalvojumiem, piemēram, ka Ukrainai bijis noteikums nesaistīties ar NATO. Un arī šim: "Un šobrīd viss, kas notiek, ka Amerika mūs piespiež pilnībā pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krieviju. Visādā ziņā. Tas nozīmē galu. Kā jūs, mīļie cilvēki, nesaprotat?"

Amerika nav piespiedusi Latviju. Latvija par sankcijām pret Krieviju lemj pati kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču Lindenblates video strauji kļuva populārs – ar to dalījās aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

Sasniegt dzirdīgas ausis sociālajos medijos izdodas arī Aināram Šleseram. Vēl pirms nedēļas viņš stāstīja, ka kara nebūs un valdība esot stulbeņi, kas ar runām par sankcijām tikai novēršot uzmanību no aktuālām problēmām.

Kad Krievija uzbruka, viņš jau runāja ko citu: "Ja šie lielie pasaules līderi nespēs apsēsties pie sarunu galda ar Krieviju, mēs varam nonākt pie 3. pasaules kara, par ko šodien pasauli ir brīdinājis Krievijas prezidents Putins."

Savukārt dažas dienas vēlāk Šlesers rakstīja, ka Eiropa esot Ukrainu nodevusi un tā atstāta likteņa varā. Ar šādu piebildi viņš pārpublicēja video, kurā Putina ciešs sabiedrotais, čečenu līderis Ramzans Kadirovs sapulcējis tūkstošiem kaujinieku.

"Un mēs viņiem piedāvājam brīvprātīgi padoties, lai pāriet Krievijas teritorijā un pakonsultējas ar Krievijas prezidentu par to, kādus tālākos soļus spert." Kadirovs Kremļa medijiem stāsta, kā gatavs aizstāvēt Krieviju.

Kremļa retoriku gandrīz vārds vārdā atkārto arī pandēmijas noliedzējs Aivis Vasiļevskis. Viņš, piemēram, spriež par to, kas ir okupācija: "Šī tēma ir arī par to, kas tad ir NATO, ja reiz te atrodas viņu karaspēks, mēs pildām viņu pavēles un aizstāvam viņu intereses."

Cita redzama Covid-19 dezinformatora Valentīna Jeremejeva lapā karš Ukrainā dēvēts par globālistu plāna sastāvdaļu. Arī atmiņūdens tirgotājs un pēdējā laikā arī Šlesera sabiedrotais Jānis Pļaviņš raksta, ka kara mērķis esot "pārslēgt uzmanību no neveiksmīgās plandēmijas un vakcinācijas".

Jāpiebilst, ka šīs sazvērestības teorijas vismaz pagaidām nav guvušas lielu atbalstu sociālajos medijos. Taču tajos katram no minētajiem cilvēkiem ir ar meliem par Covid-19 iegūts ievērojams sekotāju skaits.