«Re:Check» pārbauda graudu importu no Krievijas un Jenža izteikumus par dezinformāciju

Vai graudu importa apstāšanās no Krievijas apdraud Latvijas maizes tirgu, kā stāsta prokrieviskie mediji? Un vai taisnība Restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim, kad viņš sabiedriskajiem medijiem un valsts iestādēm pārmet dezinformēšanu?

«Re:Check» pārbauda graudu importu no Krievijas un Jenža izteikumus par dezinformāciju
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vai graudu importa apstāšanās no Krievijas apdraud Latvijas maizes tirgu?

Aizvadītajā nedēļā austrumu kaimiņvalsts informācijas kanāli turpināja izplatīt melus par to, cik smagi atteikšanās no sadarbības ar Krieviju ietekmējot pašus sankciju noteicējus. Lielu popularitāti sociālo mediju platformās guvis kāds Amerikas Savienotajās Valstīs veidotas interneta televīzijas krievu valodā ziņu sižets. Tajā tiek rādītas trūcīgo rindas pie ASV zupas virtuvēm un ieskicēta situācija dažādās Eiropas valstīs.

Sižeta autore stāsta, ka cenas kāpj arī Baltijas valstīs, kas militārās specoperācijas dēļ atteicās no Krievijas un Baltkrievijas produktiem. Pirmais no plauktiem esot pazudis sāls, viņa saka. Un turpina:

"Nav viss labi arī ar maizi. Pagājušajā gadā Krievija kļuva par lielāko graudaugu piegādātāju Latvijā. Uz šīm izejvielām balstījās vietējo maizes izstrādājumu ražotnes darbība. Tagad šejienes tirgū valda panika."

Tās ir muķības. Pirmkārt, Krievija nav mūsu lielākais graudu piegādātājs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos pāris gados visvairāk graudu ievests no Lietuvas – aptuveni 67% no kopējā importa. No Krievijas pērn – 15%. Otrkārt, Latvija pati izaudzē un eksportē aptuveni trīs reizes vairāk graudu, nekā importē. 

"Satraukumam pilnīgi nav iemesla, jo mēs esam pēdējos 10 gados iemācījušies graudaugus izaudzēt šeit, Latvijā. Un, ja mēs, piemēram, skatāmies pēdējos pieejamos rādītājus par 2020. gadu, tad ir iegūta rekordraža 3,5 miljoni tonnu graudu, bet mūsu pašu patēriņam vajag apmēram 950 tūkstošus tonnu – tā kā mazāk pat par trešo daļu," skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, ekonomikas doktore Irina Pilvere.

Tātad ar graudiem, ko izaudzējam paši, varam importu aizvietot. Pilvere atgādina arī par pārstrādes uzņēmumiem.

"Mēs ne tikai spējam izaudzēt graudus, bet mums ir ļoti spēcīgi graudu pārstrādes uzņēmumi, kuri arī lielāko daļu no saražotās produkcijas eksportē, un to mēs redzējām arī kovida pandēmijas laikā, kad tā tikko iesākās un bija robežas ciet. Graudu lielie pārstrādātāji pārslēdzās no eksporta uz vietējām piegādēm, un mēs neizjutām pilnīgi nekādu šo produktu trūkumu veikalu plauktos," norāda Pilvere.

Tas gan nenozīmē, ka esam pasargāti no cenu kāpuma. Graudu cenas nosaka starptautiskā birža, un tur tās jau kādu laiku būtiski aug. 

"Līdz ar to mēs šobrīd arī redzam, ka graudu cenas ceļas, bet, protams, tam ir objektīvi apstākļi. Ceļas un sadārdzinās visu izejvielu un resursu cenas, kas ir nepieciešams, lai graudus izaudzētu. Tā ir gan degviela, gan minerālmēsli, gan augu aizsardzības līdzekļi. Protams, arī algas mūsu valstī katru gadu palielinās," turpina ekonomiste Pilvere.

Izejvielu cenu kāpuma dēļ par ārkārtēju situāciju nozarē jau informējusi Putnkopības asociācija. Graudu cena veido lielāko daļu olu un gaļas pašizmaksas. Slēdzoties Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas lopbarības kviešu tirgum, uzņēmumiem esot jāmaina barības receptūras, jāpērk vairāk un dārgāk.

Tātad cenas aug un augs vēl, taču tas nenozīmē, ka sankciju dēļ būtu apdraudēta maizes ražošana Latvijā.

Ko Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis stāsta par dezinformāciju?

Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pandēmijas laikā bieži kritizējis valdības noteiktos ierobežojumus, kuru dēļ viņa pārstāvētā nozare būtiski cietusi. Kopā ar vairākiem redzamiem vakcīnu noliedzējiem viņš pērnvasar arī parakstīja atklāto vēstuli. Tajā valstij tika pārmesta maldināšana par saslimstības statistiku, kā rezultātā cilvēki tiekot nepamatoti ierobežoti.

Pirms dažām nedēļām Rīga TV24 raidījumā "Preses klubs" Jenzis iesaistījās diskusijā par dezinformāciju pandēmijas laikā, bet mēs pārbaudījām viņa paša teikto.

Jenzis sacīja: "Sabiedrisko mediju telpa saistībā ar kovidu ir palikusi ļoti manipulatīva, un es arī gribu pateikt, – dezinformatīva."

Raidījuma vadītājs Jenzim jautāja, kur ir viņa pierādījumi, un Restorānu biedrības vadītājs atbildēja: "Piemēram … un arī valsts institūcijas grēko. Piemēram, Veselības ministrija vienā brīdī, kad Amerikas Kongresā izmeklēja jautājumu, vai problēmas no blakusparādībām, no vakcīnas nav jau sasniegušas lielāku apmēru nekā pats kovids, mums veselības ministrs stāstīja, ka Latvijā nav neviena blakusparādība."

Vai tā ir? ASV Kongress tāpat kā citu valstu parlamenti veic parlamentāro izmeklēšanu par dažādiem jautājumiem. Taču mums neizdevās atrast, ka Kongresā būtu izveidota izmeklēšanas komiteja par vakcīnu blaknēm. Par tādu neko nezināja arī mūsu uzrunātie ASV faktu pārbaudītāji.

Tāpat neizdevās atrast, ka Latvijas veselības ministrs jebkad būtu noliedzis blakņu esamību. Zāļu valsts aģentūra kopš vakcinācijas sākuma saņem un analizē blakusparādību ziņojumus un regulāri par tiem informē. Līdz šim iesniegti gandrīz četri tūkstoši šādu ziņojumu. Nav arī tā, ka blaknes netiktu apstiprinātas.

Piemēram, 22 gadījumos konstatēta ar vakcīnu saistīta venozā trombembolija, 19 gadījumos – miokardīti. Vienā gadījumā cilvēks miris.

Jenzis kā pierādījumu viņa teiktajam par dezinformatīvo vidi raidījumā minēja vēl vienu argumentu, atkal norādot uz veselības ministru: "Un tad, kad Izraēla teica, ka grūtnieces nevakcinēs, viņš aicināja visas grūtnieces vakcinēties."

Arī tā nav tiesa. Izraēla agrāk nekā Eiropas Savienības valstis saņēma vakcīnas un agrāk arī sāka potēt. Kā viena no pirmajām tā jau pagājušā gada janvāra otrajā pusē ieteica vakcinēties visām grūtniecēm, jo secināja, ka grūtniecība rada lielāku iespēju slimot smagi un pote grūtniecību neapdraud. Savukārt Latvijā tikai pērn aprīlī tapa rekomendācijas grūtniecēm vakcinācijas ieguvumus un riskus izvērtēt kopā ar ārstu. Bet nepārprotams aicinājums vakcinēties visām topošajām māmiņām bija tikai maija beigās – tātad četrus mēnešus vēlāk nekā Izraēlā. Jāatgādina, ka Latvijā mirušas vismaz četras sievietes, kas ar Covid-19 smagi saslima grūtniecības laikā, un viņu jaundzimušie tagad aug bez mammas.

Jenzim uzdodot jautājumu par informācijas avotiem, viņš telefonsarunā sacīja, ka tie ir gadu veci notikumi, kurus viņš sīkāk neatceroties. Avotus neatsūtīja arī epastā. Atbildē tikai uzrakstīja, ka žurnālistes attieksme “robežojas ar lielu bezkaunību”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt