"Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskata veidotāji izpētījuši, ka vienā no ierakstiem teikts: "Ar prieku paziņojam, ka dāvinām 350 velosipēdus, kurus nevaram pārdot nelielu skrāpējumu un bojājumu dēļ, visi dzinēji strādā labi, tāpēc nejauši nosūtīsim kādam, kurš dalīsies ar mūsu ierakstu un saka "Paldies". Veiksmi jums, puiši."
Kāpēc šī lapa, visticamāk, ir krāpnieku radīta? Par to liecina vairākas kliedzošas pazīmes.
- Konkursa organizētājs ir anonīms "Facebook" konts ar nosaukumu "E-bike". Lai gan lapās stāstīts par velosipēdu pārdošanu, tajās nav nedz veikalu fizisko adrešu, nedz interneta vietnes, kur tos iegādāties.
- Lapas izveidotas vien janvārī, dažkārt pat tajā pašā dienā, kad izsludināta loterija.
- Ilustrācijām izmantotas internetā zagtas fotogrāfijas, kas ņemtas no citām velosipēdu tirdzniecības uzņēmumu lapām. To var pārbaudīt ar interneta attēlu meklēšanas rīku palīdzību.
- Latvijā šāds uzņēmums nav reģistrēts, par ko var pārliecināties Latvijas uzņēmumu reģistra datu bāzē.
Ja nekas no minētā cilvēku tomēr nav apturējis un viņš ar krāpnieku ierakstu tomēr dalās, pretim no anonīmā konta uzreiz saņem tālākas instrukcijas. To vidū ir aicinājumi apmeklēt kādas citas interneta vietnes vai reģistrēties, izmantojot telefona numurus vai bankas informāciju.
Arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" saņēmusi informāciju no cilvēkiem par šādiem konkursiem.
"Daži ir informējuši brīžos, kad šādi konkursi ir aizveduši pie, viņuprāt, aizdomīgām vietnēm, piemēram, vietnēm, kur vajag ierakstīt ļoti daudz personīgas informācijas," "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis norādīja arī uz bieži izplatītām dažādu viedtālruņu viltus izlozēm, kuras izplata dažādu uzņēmumu vārdā. "Tās vietnes gan visas kā viena parasti noved pie krāpniecības, kas prasa vai nu ievadīt kredītkaršu datus, vai nu no sava tālruņa nosūtīt maksas īsziņu, kas rezultējas ar paaugstinātas maksas pakalpojuma abonēšanas aktivizāciju."
"Cert.lv" saņēmis arī ziņojumus par vietām, kur cilvēki atstājuši savus kontaktus, bet vēlāk saņēmuši pastiprinātu uzmanību no krāpniekiem, kas piedāvā viltus investīcijas. Kiberdrošības eksperts tāpat aicina pameklēt informāciju par uzņēmumu, kas vēlas iegūt cilvēka datus. Piemēram, atsauksmes:
"Labas vai sliktas, vai tās ir? Jo ļoti bieži krāpnieciskie veikali un dažādas citas vietnes, par tām īsti jūs neko neatradīsiet," skaidroja kiberdrošības eksperts.
Atsauksmes atrast būs grūti, jo parasti tādas vietnes tiek izveidotas uz īsu brīdi konkrētai krāpšanas shēmai.
