«Re:Check» pārbauda – Kremļa atbalstītāji nacisma slavināšanā apsūdz arī Latviju un Levitu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nepieciešamība Ukrainu atbrīvot no tajā it kā esošā nacisma ir viens no galvenajiem Krievijas attaisnojumiem kara sākšanai. Pēc lēmuma nojaukt Uzvaras parka pieminekli Kremlis un tā atbalstītāji ar jaunu sparu nacisma slavināšanā apsūdzējis arī Latviju un Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kas un kā to dara? 

«Re:Check» pārbauda – nacisma slavināšanā apsūdz arī Latviju un prezidentu Levitu
00:00 / 07:51
Lejuplādēt

"Bet, neskatoties uz to, Latvija ir pieteikusi karu krievu pasaulei. Patlaban šeit aizver krievu skolas un aizliedz krievu valodu. Valsts teritorijā ne tikai atklāti notiek neonacistu akcijas, bet arī tiek izdotas grāmatas, kas reabilitē nacismu," tā teikts kādā internetā publicētā anonīmā, bet ļoti populārā video. 

Tajā atbilstoši Krievijas naratīvam atlasīti Latvijas vēstures fakti un uzsvērts, ka PSRS armija atbrīvoja Latviju no nacistiskās Vācijas okupācijas. Video secinātais, ka tagad Latvija pievērsusies nacismam, protams, nav taisnība. Latvijā nav neonacistu akciju, netiek izdotas šādas grāmatas un nav aizliegta krievu valoda.

Vēsturnieks Kaspars Zellis skaidroja, ka jāņem vērā, ko Krievija pati traktē kā nacisma reabilitāciju. Piemēram, pēc Krievijas kriminālkodeksa ar to var saprast jebkādu "informāciju, kas sniedz apzināti nepatiesu informāciju par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados vai par Lielā Tēvijas kara veterāniem." Proti, par nacisma reabilitāciju var saukt jebko, kas nesakrīt ar oficiālo Krievijas pozīciju par Otro pasaules karu. 

Zellis skaidroja: "No šāda viedokļa raugoties, viss Latvijas vēstures naratīvs var tikt atzīts par nacismu reabilitējošu, jo tas uzsver PSRS agresīvo ārpolitiku, tajā skaitā Baltijas valstu okupāciju pirmajā kara posmā, nelikumīgo teritoriju sagrābšanu, sadarbību ar nacistisko Vāciju. Tāpat Otrā pasaules kara beigas tiek traktētas nevis kā atbrīvošana, bet reokupācija ar Sarkanās armijas pastrādātājiem noziegumiem un citām lietām. Respektīvi, pret lielāko daļu Latvijas vēsturnieku, kas ir rakstījuši par šo laiku, var tikt piemērots šis formulējums."

Pēc tam, kad Valsts prezidents Levits izteica atbalstu Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanai, interneta platformās sāka uzbrukt arī viņam. Piemēram, Baltkrievijas valsts televīzija "Беларусь 1" rādīja vairāku minūšu garu sižetu par Levita ģimenes vēsturi un viņa dzīves laikā satiktajiem cilvēkiem. Sižetā radīts iespaids, ka Levits, neraugoties uz ebreju izcelsmi, visu mūžu bijis nacistu ietekmē, tāpēc atbalsta Ukrainu.

"Pēc iepazīšanās ar Latvijas prezidenta biogrāfiju, viņa attieksme pret krievu valodu un krieviem jau vairs nerada nekādus jautājumus. Tāpēc arī Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir tik augstā līmenī," sižeta noslēgumā Baltkrievijas televīzija secināja, ka tāpēc arī neesot jābrīnās par ebreju izcelsmes Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš, tāpat kā Levits, esot sadraudzējies ar nacistiem un piegādājot viņiem rietumvalstu ieročus.

Uzbrukumi nenāk tikai no ārpuses. Gandrīz vienlaikus līdzīgu video publicēja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un kādreizējais žurnālists Andrejs Mamikins. Tas filmēts Biķernieku mežā, kur holokaustā tika iznīcināts visvairāk Latvijas ebreju.

Arī viņš runājis par holokaustā nogalinātajiem Levita ģimenes locekļiem un kaunina prezidentu, ka viņš atbalsta pieminekļa nojaukšanu. Dod mājienus, ka Levits atbalsta nacistus. Mamikins salīdzina šogad Rīgā 20. maijā mūziķa Ralfa Eilanda un domubiedru rīkoto gājienu par atbrīvošanos no padomju mantojuma ar nacistiskās Vācijas propagandas pasākumiem 30. gados. Mamikins arī izmantoja Kremļa naratīvu par nacistiem Ukrainā.

"Vācijā 30. gados arī no "Deutschland uber alles" jeb Vācija pāri visam, Ukraina pāri visam – kaut kur jau mēs to esam dzirdējuši – arī viss sākās ar gājieniem. Lāpu gājieniem un rēķināšanas, kurš ir ebrejs pa pusei, kurš pa ceturtdaļai vai astotdaļai, bet kurš – ārietis. Bet pēc tam cilvēki Biķerniekos gāja pa šo asinīm klāto ceļu," Mamikins sacīja video fragmentā.

Mamikinam sociālajā vietnē "Facebook" vien ir ap 13 tūkstošiem sekotāju. Ar šo video dalījušies 2,5 tūkstoši. Tajā paustais ir tīra manipulācija. Šogad 20. maijā Rīgā notikušā gājiena dalībnieki centās pievērst uzmanību PSRS laika pieminekļiem un panākt to nojaukšanu, jo padomju armijas īstenotā Latvijas atbrīvošana no vācu varas mums nozīmēja arī daudzu gadu okupāciju. Gājienā nebija lāpu vai saukļu par Latvijas pārākumu.

Ne tā rīkotāji, ne Latvijas amatpersonas nav paudušas atbalstu nacisma idejām vai noniecinājušas tā upurus. Gluži pretēji, Valsts prezidents Levits, 15. maijā runājot par tā saukto Uzvaras pieminekli, uzsvēra gan padomju, gan nacistiskā režīma noziegumus: "Mēs Latvijā nosodām nacistiskā un padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Mēs Latvijā atceramies un godinām Otrā pasaules kara upurus, tostarp visu kritušo karavīru piemiņu."

Turklāt Latvijā ar likumu ir aizliegts slavināt, attaisnot un noliegt gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas īstenoto genocīdu un noziegumus. Latvijā ir daudz memoriālu, pieminekļu un piemiņas plākšņu nacisma upuriem, un tos neviens negrasās nojaukt. Tāpat nav plānots likvidēt piemiņas vietas padomju karavīru kapos.

Jāpiebilst, ka nu jau nacisma ideju saknes Krievija meklē ne tikai Ukrainā un Baltijas valstīs, bet arī Polijā, kas arī dāsni atbalsta Ukrainu. Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanāli pirms dažām nedēļām izplatīja melus, ka Polija grib sagrābt daļu Ukrainas. Tagad – ka Polijas prezidenta Andžeja Dudas vectēvs it kā esot bijis nacistu sabiedrotais un mācījis mazdēlam nacistu idejas.
To savā videokanālā stāstīja, piemēram, slavenais kinorežisors, kvēls Krievijas prezidenta Putina atbalstītājs Ņikita Mihalkovs.

"Pašlaik lielākais prezidenta Zelenska draugs Andžejs Duda, Polijas prezidents – ziniet, kas viņš ir? Viņš ir Mihaila Ivanoviča Dudas mazdēls. Tas bija nacionālists, labs Stepana Banderas draugs, kurš parādīja sevi Voļinas slaktiņā. Domāju, nav brīnums, kāpēc viņš cenšas savos apskāvienos nosmacēt savu kolēģi Zelenski," paudis Mihalkovs.

Kāds pamatojums šai sazvērestības teorijai? Polijas prezidentam Dudam ir tāds pats uzvārds kā ukraiņu nacionālistam Mihaijo Dudam, kas cīnījās Nacistiskās Vācijas paspārnē esošajā Rolanda bataljonā. Taču Polijas prezidentam nav radniecības ar šo cilvēku, turklāt Mihaijo izdarīja pašnāvību 22 gadus pirms Andžeja Dudas dzimšanas, tādēļ pat teorētiski nebūtu spējis prezidentam ieaudzināt savas idejas. 

Jāpiebilst, ka Polijas prezidents nav vienīgais, kam nepatiesi piespēlēti nacistu vecvecāki. Šādi meli izplatīti arī par Vācijas kancleru Olafu Šolcu un citiem vācu un poļu politiķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti