«Re:Check» maldinātāju topa augšgalā – «Jaunās Vienotības» un «Saskaņas» politiķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirms trim gadiem – 2019. gada pēcjāņu nedēļā – pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" izveidoja faktu pārbaudes projektu "Re:Check". Tā paša gada septembrī sākām regulāros raidījumus Latvijas Radio. Trīs gadu jubilejā un tuvojošos vēlēšanu gaisotnē "Re:Check" žurnālisti atskatījās, kuras Saeimā pārstāvētās partijas un to politiķus dažāda veida maldināšanā esam pieķēruši visbiežāk.

«Re:Check» maldinātāju topa augšgalā – «Jaunās vienotības» un «Saskaņas» politiķi
00:00 / 09:18
Lejuplādēt

Mums, tāpat kā citiem faktu pārbaudītājiem, bieži pārmet, ka esam varas kalpi un gribam apklusināt ikvienu, kas to kritizē. To parasti paziņo cilvēki, kas sociālajos medijos noniecina Latviju un aicina gāzt valdību. Šie pārmetumi ir bez jebkāda pamata, jo cenšamies vienlīdz rūpīgi sekot līdzi visu partiju pārstāvju publiskajai komunikācijai. Saskaitījām, kuru partiju politiķu pausto intervijās un sociālo mediju ierakstos par maldinošu esam atzinuši visbiežāk.

Pirmo vietu dala premjera partija "Jaunā Vienotība" un Saeimas lielākais politiskais spēks "Saskaņa". Par katru esam rakstījuši 17 reizes.

"Jaunā Vienotība"

Vispirms par "Jauno Vienotību". Lielākais nopelns tās maldinošo izteikumu bilancē ir finanšu ministram Jānim Reiram. Triju gadu laikā esam astoņas reizes fiksējuši, ka viņa teiktais neatbilst faktiem.

"Un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka dodam pabalstu bez līdzmaksājuma. Kaimiņvalstīs ir jādod līdzmaksājums, un tāpēc viņiem bezdarba pieaugums ir stipri lielāks nekā Latvijā." Tā finanšu ministrs teica pašā Covid-19 pandēmijas sākumā. Valsts sāka izmaksāt pabalstus cilvēkiem, kuri ierobežojumu dēļ nevar pelnīt.

Reirs maldināja – pabalstu noteikumi un uzņēmumiem noteiktie ierobežojumi Baltijas valstīs atšķīrās, bet bezdarbs visās pieauga līdzīgi.

Vēlāk Reirs par bezdarbu nepatiesi izteicās vēl vismaz divreiz. Pēc kovida pirmajiem viļņiem centienus ierobežot pabalstu izmaksu viņš pamatoja ar apgalvojumu, ka nodarbinātība jau atgriezusies pirmspandēmijas līmenī. Tā nebija taisnība. Tāpat Reirs dažādos medijos atkārtoti maldināja par pandēmijas atbalsta sadalījumu.

"Šie divi miljardi dalās trijās lielās daļās. Viena daļa ir saistīta ar pabalstiem, kas jau ir piešķirti. Tātad dīkstāves pabalsti, pabalsti par bērniem tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, slimības lapas un tā tālāk (..)," pauda ministrs.

Patiesībā sociālajiem pabalstiem tolaik bija plānota daudz mazāka summa – nevis 700, bet tikai 150 miljoni eiro. Tagad kara dēļ ir jauna krīze, un nesen Reirs maldināja atkal.

"Neviena valsts Eiropā, pasaulē, demokrātiska valsts nav spējīga reaģēt ar finanšu atbalstiem no valsts visai sabiedrībai. Tas praktiski nav iespējams."

Tā ministrs atbildēja uz jautājumu, vai inflācijas kāpumā uz atbalstu var cerēt arī ģimenes, kas nav maznodrošinātas. Taču jau tolaik virkne Eiropas valstu bija lēmušas samazināt dažādus nodokļus, kas dzīves dārdzības pieaugumu samazinātu visiem.

Sešas reizes maldināšanu konstatējām premjera Krišjāņa Kariņa teiktajā. Piemēram, 2021. gada pavasarī viņa sacītajā par vakcinācijas stratēģijām.

"Cik esmu lasījis, dažādās vietās piekopj dažādas stratēģijas. Viens ir prioritizēt visus, kas var nonākt slimnīcās, ar lielāku varbūtību vecākus cilvēkus; citur prioritizē tieši potenciālos pārnēsātājus. Tātad aktīvi kustīgos. Un abām pieejām ir sava loģika," sacīja Kariņš.

Patiesībā šādu pieeju mēģināja un vēlāk atcēla tikai Indonēzija. Latvija tolaik sāka vakcinēt jaunus cilvēkus agrāk nekā citas Eiropas valstis, nenodrošinot, ka aizsardzību pret Covid-19 saņem vairums veco cilvēku. Nākamajā kovida vilnī Latvija vairākkārt bija starp mirstības līderiem.

Jāpiebilst, ka Kariņš, kurš amata specifikas dēļ intervijas sniedz ļoti bieži un izsakās par visdažādākajiem tematiem, maldināja, arī atkārtojot citu ministru sniegto kļūdaino informāciju.

Nacionālās apvienības politiķi

Arī citās koalīcijas partijās ir cilvēki, kas informāciju sagrozījuši vairākkārt. Par Nacionālās apvienības politiķiem esam rakstījuši 11 reizes. Trīsreiz par Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš vairākkārt izplatījis homofobiskus un rasistiskus melus. Tikpat bieži atspēkojām Nacionālās apvienības valdes locekļa un zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša pausto.

"Mēs runājam šobrīd par aptuveni 1,6 miljoniem eiro gadā nomaksātiem nodokļos," sacīja Eglītis, tādējādi maldinot par kažokzvēru biznesa lielo devumu Latvijas ekonomikā.

Savukārt tad, kad valdība iespējamo Covid-19 vīrusa mutāciju dēļ apsvēra likvidēt viena uzņēmuma ūdeles, viņš runāja par milzu kompensācijām, kas nebija balstītas nekādos aprēķinos.

"Konservatīvie"

Desmit reizes maldināšanā pieķērām Jaunās konservatīvās partijas (mainīja nosaukumu uz "Konservatīvie") pārstāvjus. Trīsreiz publiski maldināja "Konservatīvo" satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Cīnoties par mazākiem ierobežojumiem pandēmijas laikā, viņš nepatiesi apgalvoja, ka nekur citur Eiropā bērniem uz valstu robežām kovida testus neprasa un Latvija vienīgā Eiropā sevi soda ar aizliegumu lidot uz trešajām valstīm. Bet veco auto nodokļa ideju Linkaits virzīja ar apgalvojumu, ka tāds ir arī abās pārējās Baltijas valstīs.

"Arī Lietuvā jau no 1. jūlija šāds nodoklis ir ieviests, Igaunijā ir no oktobra ieviests, un mēs faktiski esam pēdējie," sacīja ministrs.

Taču Igaunijā tāda nodokļa nebija.

"Attīstībai/Par!"

Arī "Attīstībai/Par!" politiķu teikto atspēkojām desmit reizes. Politiķus, kas maldinātu regulāri, šajā partijā neesam atklājuši. Taču ar "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem Mārtiņu Bondaru un Juri Pūci saistīts mūsu līdz šim populārākais raksts. Pērn novembrī atgādinājām, kā pēc nākšanas pie varas pēkšņi mainījies šo deputātu viedoklis par tā sauktajām deputātu kvotām.

"Tā ir legāla korupcija visaugstākajā valsts līmenī!" Tā Mārtiņš Bondars sacīja pirms pieciem gadiem. Turpretim pērn, kad partijas deputāti paši iesaistījās pāris miljonu sadalīšanā tai simpātiskiem projektiem, viņš teica jau ko citu: "Tā atšķirība ir ļoti vienkārša. Agrāk deputātam tika piedāvāta noteikta naudas summa, par kuru varēja atbalstīt projektus, kuri viņiem interesē. Šeit tomēr ir politikas sastāvdaļa."

Opozīcijas partijas

Tikpat regulāri esam sekojuši opozīcijas politiķu izteikumiem. Par Partiju "Saskaņa" esam rakstījuši 17 reizes. Tur visbiežāk maldinājis Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Bet ZZS, lai kritizētu valdību, faktiem neatbilstošu informāciju izmantoja vismaz 12 reizes.

Jāpiebilst, ka visgrūtāk saskaitīt, cik bieži maldinājuši politiķi, kas nāk no partijas "KPV LV". Partija 13. Saeimas vēlēšanās ieguva otro lielāko vietu skaitu Saeimā un drīz pēc tam izjuka. Bet vairāki deputāti savā retorikā nolaidās līdz galveno pandēmijas dezinformatoru līmenim.

Ilustrācijai labi noder fragments no video, kurā "Re:Baltica" kolēģes apkopoja dažus kādreizējā "KPV LV" līdera un premjera amata kandidāta Alda Gobzema izteikumus par vakcināciju pret Covid-19.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

" – Šprices ieduršana ķermenī ir vardarbīgs akts. Vardarbīgs, sāpīgs akts.

– Un tas ir genocīds! Un man var stāstīt, ko grib – tur ir veselīgas tās vakcīnas vai vēl kaut ko. Ejiet ieskrieties ar savām vakcīnām! Ieskrieties!

– Mīļie cilvēki, man ir šausmīgi garš tāds sauklis par potēm. Iespraudiet sev pakaļā!," dzirdams video.

Gobzems pandēmijas noliedzējus piesaistīja, arī izplatot baumas, ka Latvijā Covid-19 tiek pierakstīts cilvēkiem, kas miruši no citām diagnozēm, bet tuviniekiem par to tiekot segti bēru izdevumi.

Viņš arī demonstratīvi pārkāpa epidemioloģiskās drošības noteikumus.

Vairāki no "KPV LV" ievēlētie deputāti, tostarp bijušie ministri Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro, vēl nesen aicināja aizliegt Rīgas praida gājienu, maldinot, ka tādējādi pasargāšot Latviju no pērtiķu baku izplatības. Mēs, "Re:Check", lielā daļā šādu gadījumu apzināti izvēlējāmies nereaģēt, lai nevairotu klajas muļķības un lieki šādus politiķus nereklamētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti