6. februārī, Turciju un Sīriju satricināja postošākā zemestrīce pēdējo desmitgažu laikā. Virkne valstu, tostarp Latvija, bez kavēšanās ziņoja, ka sniegs Turcijai palīdzību. Palīdzēt Sīrījas iedzīvotājiem ir sarežģītāk, jo tās visvairāk cietušajos reģionos notiek bruņotas sadursmes un ir grūti tiem piekļūt.
Ar lēmuprojektu par plānoto Latvijas atbalstu kolēģus otrdien valdības sēdē iepazīstināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no "Jaunās Vienotības": "Šobrīd jau tādas pavisam konservatīvas aplēses, ka bojā gājuši pieci, seši tūkstoši cilvēku un tie skaitļi tikai turpina augt. Tāpat ir ļoti daudz cilvēku, simtiem tūkstošu, kas palikuši bez pajumtes. Ņemot vērā šo situāciju, mēs arī rosinām Ministru kabinetu lemt par 70 tūkstošu eiro [piešķiršanu] tieši Turcijai saistībā ar zemestrīces seku novēršanu."
Papildu 70 tūkstošiem eiro uz Turciju Eiropas Savienības (ES) civilās aizsardzības ekspertu grupas sastāvā devās viena Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve.
Tikmēr Igaunija nosūtīja 35 glābēju komandu un piešķīra šim mērķim 400 000 eiro no valsts budžeta. Savukārt no Lietuvas uz Turciju devās 34 glābēji, trīs kinologi ar suņiem un pieci mediķi. Tāpat Lietuvas valdība jau trešdien lēma nosūtīt teltis, sildītājus, segas, medicīnisko un cita veida aprīkojumu 328 000 eiro vērtībā, kā arī piešķīra Turcijai 200 000 eiro finansiālo palīdzību. Savas glābēju vienības uz Turciju ES mehānisma ietvaros nosūtījušas kopumā 23 valstis. Daļa pat vairākas komandas vienlaikus.
Tātad mēs ar 70 tūkstošiem eiro un vienu glābšanas darbu koordinatoru palīdzējām mazāk nekā vairums ES valstu. Un stipri mazāk nekā Lietuva un Igaunija. Ārlietu ministrs Rinkēvičs valdības sēdē sacīja šādi: "Mēs sniedzam maksimāli to palīdzību, ko Latvijas valsts var sniegt. Protams, ka tas ir samērā simbolisks atbalsts, bet nu pašlaik, es domāju, ka Turcijai ir vajadzīga visa iespējamā gan mūsu morālā un politiskā solidaritāte, gan praktiskais atbalsts."
Kāpēc varam tik maz? "Re:Baltica" lūdza skaidrojumu gan Ārlietu, gan Iekšlietu ministrijai, kuras padotībā ir VUGD. Dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs stāstīja, ka ES dažāda profila starptautiskajām glābēju komandām savulaik iedibinātas konkrētas prasības, lai palīgi netiktu sūtīti haotiski un nenodarītu vēl vairāk ļaunuma.
Latvijas glābēji var doties un ir devušies palīgā citām valstīm postošos plūdos, bet atšķirībā no kaimiņiem mums nav komandas, kas var meklēt un glābt cilvēkus no sabrukušām ēkām.
"Vienībai, kas darbojas tieši sagruvumos, ir nepieciešams daudz lielāks resurss, sagatavotība, profesionāli apmācīts personāls. Un minimālā kapacitāte ir, sākot no 40 cilvēkiem un uz augšu. Ir pat bijusi varbūt kādreiz doma par šādu glābēju komandu tieši pēc zemestrīcēm, starptautisku komandu, bet vienmēr esam atdūrušies pret kaut kādām finansiālām lietām, ka tas prasa diezgan nopietnus ieguldījumus. Un šī lieta arī nav bijusi kaut kādā mērā prioritāte," teica Kolbergs.
VUGD pārstāvis Kolbergs stāstīja, ka dienests centies izveidot līdzīgu komandu, kas varētu doties palīgā meža ugunsgrēku dzēšanā, taču arī tas pagaidām nav izdevies.
"Bija tāda ideja, bet mēs atdūrāmies pret to, ka tas prasa vienlaicīgi 60 cilvēku komandas izslēgšanu no ikdienas aprites. Un, ja mēs paskatāmies uz šodienas ainu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur tomēr ir šis kadru trūkums, mēs arī to pat šobrīd nevaram atļauties no tāda aspekta," sacīja VUGD pārstāvis.
Ja reiz nevaram nosūtīt glābējus, kāpēc finansiālā palīdzība ir tik maza? Ārlietu ministrija, kas gatavoja priekšlikumu par 70 tūkstošiem, uz šo jautājumu pēc būtības neatbildēja,
tikai norādīja, ka palīdzības veids un apjoms vēl varot mainīties atbilstoši Turcijas vajadzībām un Latvijas iespējām.
Pēc "Re:Baltica" intereses abas ministrijas norādīja, ka Latvija plāno sniegt arī humāno palīdzību Turcijai. Latvija no valsts materiālajām rezervēm zemestrīcē cietušajiem nosūtīšot 5000 segas, apsildāmās teltis un cita veida aprīkojumu 200 000 eiro apmērā.
