Oktobrī stājās spēkā likuma izmaiņas, kas paredz trīs gados pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Tās liek arī atstādināt no darba pedagogus bez atbilstošām valsts valodas prasmēm. Pārbaudes veic Valsts valodas centrs. Pēc nesekmīga novērtējuma skolotājam doti trīs mēneši. Ja arī šajā laikā pārbaudi neiztur, ar viņu pārtrauc darba attiecības.
Nedēļu pēc grozījumu stāšanās spēkā LKS savā "Facebook" lapā publicēja Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīdzes Jūlijas Sohinas uzrunu. Tajā Sohina iedrošina pedagogus uz pārbaudēm neiet, jo valodas centrs nedrīkstot tādas veikt.
"Valodas centram nav tiesību pārbaudīt valodas zināšanas un veikt par to secinājumus. Valsts valodas zināšanas un to atbilstību jebkādai kategorijai izvērtē tikai VISC – Valsts izglītības satura centrs – un tikai īpašā eksāmenā," pauž Sohina.
Sohina arī norāda, ka pedagogiem Latvijā nepieciešama Valsts izglītības satura centra izdota apliecība par valsts valodas prasmēm un nekādas VVC pārbaudes šo dokumentu neatceļot. Taču apliecības esamība vien vēl neko nenozīmē.
VVC Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja Aira Semjonova skaidro: "Lielākajai daļai jau nav izpratnes par to, kas ir lietojuma pārbaude un kas ir prasmju pārbaude.
VISC pārbauda prasmes, VVC pārbauda valodas lietojumu, un mums ir tādas tiesības. Tās ir deleģētas ar Valsts valodas likumu un tiem pakārtotajiem noteikumiem."
LKS pārstāve uzskata, ka lietojuma pārbaude neļauj valodas centram pedagogus intervēt. Viņi varot tikai iet uz konkrēto darba vietu un novērot, kā persona lieto valodu profesionālo pienākumu pildīšanas laikā. Savukārt VVC tam nepiekrīt un norāda, ka valodas lietojums ir zināšanu un prasmju mērķtiecīga, pārdomāta izmantošana konkrētos apstākļos. Turklāt VVC nav tiesīgs piedalīties izglītības procesā, tātad arī piedalīties stundās un tās novērot.
VVC mutvārdu intervijā pārbauda, vai pedagogs valodas zināšanas un prasmes spēj sekmīgi izmantot profesionālajā vidē. Proti, vai zināšanas nav tikai "uz papīra". Jāpiebilst, ka VVC pedagogu valsts valodas zināšanas tāpat pārbaudījis arī līdz šim – pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās.
Sohina saka, – tā kā likumos esot pretrunas, skolotāji uz pārbaudēm varot neiet: "Uzskatām, kamēr šī sadursme nav atrisināta, kamēr pedagogiem ir visi darbam nepieciešamie dokumenti, viņiem nav pienākuma iet uz jebkādām VVC vai citu instanču zināšanu pārbaudēm."
VVC pārstāve Semjonova norāda, ka atteikties drīkst, bet tas notiek ļoti reti un tam ir sekas: "Tātad mēs aicinām uz pārbaudi divas reizes. Esam pretimnākoši personām un aicinām divas reizes. Tad, ja persona – un ne tikai pedagogs – nepakļaujas šīm prasībām, tad tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process."
To paredz Administratīvo sodu likums. Pēdējos četros gados VVC konstatējis ap 400 gadījumu, kad pedagogi atbilstošajā līmenī latviešu valodu neprata.
Līdz šim neizturēta pārbaude nenozīmēja ne atstādināšanu, ne obligātu darba zaudēšanu. Pedagogi saņēma brīdinājumu vai administratīvo sodu 30–50 eiro apmērā.
Jāpiebilst, ka LKS pārstāves Sohinas video "TikTok" redzējuši aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. "Facebook" – vairāki simti. Taču pretēji viņas teiktajam VVC ir visas tiesības pārbaudīt pedagogus tāpat kā citās profesijās strādājošos, kuriem likums prasa noteikta līmeņa latviešu valodas zināšanas.
