«Re:Check»: Cik pamatoti ir politiķu apgalvojumi?

Vai bijušajam premjeram Vilim Krištopanam taisnība, ka pašnāvību Latvijā ir vairāk nekā Covid-19 nāvju? Kā dezinformatori negodīgi audzē savu auditoriju sociālajos medijos? Un vai taisnība deputātam Arvilam Ašeradenam (“Jaunā Vienotība”), ka Latvijā Covid-19 situācija ir labāka nekā kaimiņvalstīs? 

Iespējams, lielākajai “Facebook” grupai, kurā gandrīz ik dienu lasāmas sazvērestības teorijas par Covid-19, šobrīd seko nepilni 60 tūkstoši cilvēku. Tiesa, lielākā daļa no viņiem diez vai šīs idejas atbalsta un varētu nesaprast, kāpēc viņu laika joslā parādās sazvērestības teorijas par Covid-19.

Vairākus gadus šajā “Facebook” grupā cilvēki dalījās ar darba sludinājumiem. Par to liecināja arī tās nosaukums – “Darba sludinājumi / Biznesa sludinājumi”. Taču šogad tā pēkšņi pārtapa par it kā medicīnas tēmām veltītu lapu.

Solīto padomu vietā kopš septembra tajā lielākoties publicēti ieraksti, kuros apšaubīta Covid-19 bīstamība vai cilvēki aicināti uz protestiem. Viena no grupas dalībniecēm Ieva Ose mums norādīja, ka šajā grupā bijusi četrus gadus, bet nu izdzēsusies, jo negribot redzēt savā laika joslā informāciju no neuzticamiem avotiem. 

“Es pat nevarēju iedomāties, ka var vienkārši paņemt un izmainīt sākotnējo grupu (..) Tas ir vienkārši cūcīgi,” pauda Ose.

Jautājam grupas administratoram Ernestam Riekstam, vai šāda rīcība ir godīga pret tūkstošiem grupas dalībnieku. Viņš mūsu jautājumu nosauc par stulbu. Tad skaidro, ka grupas tematu mainījis “uz sev sirdij tuvāku”. Vīruss esot īsts, taču pārspīlēts.

Domnīcas “Atlantic Council” dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva skaidroja, ka šādi – savācot sekotājus un mainot grupas nosaukumu – tiek piesaistīti cilvēki, kas līdz šim sazvērestības teorētiķu tīklos nav iepinušies.

“Grupas palīdz savākt cilvēkus no dažādām informatīvajām telpām,” norādīja Aleksejeva.

Dezinformatori negodīgi piesaista sekotājus arī citos veidos. Decembrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” vēstīja, ka daudzi ir skaistu sievieši profili, kas mēģina sadraudzēties ar iespējami vairāk vīriešu. Taču fotogrāfijas ir zagtas no citu cilvēku sociālajiem medijiem un pat intīmpakalpojumu lapām.

Piemēram, Mila Mila, kura dzīvo Rīgā un mācījusies Latvijas Universitātē, lasa oficiālo laikrakstu ''Latvijas Vēstnesis''. Viņas foto atrodams Melnburnas eskorta pakalpojumu vietnē internetā.

Dezinformācijas pētniece Aleksejeva vērtēja, ka šādi viltoti profili rada nepatiesu priekšstatu par it kā lielo atbalstu Covid-19 noliedzējiem. Viņa skaidroja, kāpēc vēl “Facebook” draugos nevajadzētu apstiprināt visus, kas sūta uzaicinājumu.

“”Facebook” algoritms domā, ka, ja jau taviem draugiem tas interesē – un šajā gadījumā tavi draugi ir šie viltus konti – tātad tevi arī tas varētu interesēt un tas parādās tavā ziņu lentē,” viņa sacīja.

Troļļu atpazīšanai var izmantot ''Google'' bilžu meklētāju. Ar to var pārbaudīt, vai bilde ir īsta, vai paņemta kaut kur internetā. Tāpat var vērot, vai lietotājs nepublicē jaunus ierakstus aizdomīgi bieži vai, piemēram, ar precīzu dažu minūšu intervālu. Tas īstiem cilvēkiem nav raksturīgi.

Vai tiešām Latvijā ir vairāk pašnāvību nekā Covid-19 nāves gadījumu?

Decembra vidū portāls “NRA.lv” publicēja ekspremjera Viļa Krištopana izteikumus ar virsrakstu “Latvijā pašnāvību ir vairāk nekā no Covid-19 mirušo”. Līdzīgus apgalvojumus “Facebook” publicē arī citi slimības bīstamības noliedzēji. Taču tā ir manipulēšana ar datiem.

Pērn kopumā Latvijā izdarītas 288 pašnāvības. Savukārt šogad līdz Krištopana izteikuma publicēšanas dienai, 14. decembrim, ar Covid-19 nomira 352 cilvēki jeb par 64 cilvēkiem vairāk.

Krištopans “Re:Check” skaidroja, ka salīdzinājis oficiāli pieejamos datus par nāves pamatcēloņiem, un tie pieejami par laiku no janvāra līdz oktobra beigām. Tātad viņš neņem vērā faktu, ka jaunais koronavīruss Latvijā ienāca tikai martā un pirmie mirušie bija aprīlī. Otrkārt, viņš pilnībā ignorēja Covid-19 mirstības straujo kāpumu novembrī un decembrī. 

Krištopāns atbildēja, kāpēc ignorēja pieaugumu: “Šī visa nervozā un negatīvā situācija palielinās pašnāvību skaitu.”

Tas ir iespējams, taču diez vai pieaugums būs tik liels kā Covid-19 nāvju skaits. Pašnāvību skaits pēdējos sešos gados nav būtiski svārstījies un nekāpa ierobežojumu laikā pavasarī. Tiesa, pandēmijas izraisītā nedrošība un nepieciešamība izolēties var pastiprināt psihiska rakstura problēmas. Piemēram, portāls “LSM.lv” šovasar ziņoja, ka krīžu un konsultāciju centrs ''Skalbes'' ārkārtas situācijā pavasarī saņēmis par trešdaļu vairāk zvanu nekā parasti.

Visbeidzot, Krištopans, salīdzinot mirušo skaitu, ņem vērā tikai tos mirušos, kuriem Covid-19 bija nāves pamatcēlonis. Šos datus, kas ir mazāki nekā ik dienu apkopotā aktuālā statistika, bieži kā argumentu izmanto arī citi slimības apšaubītāji. Tam nav pamata. Arī, ja nāves pamatcēlonis ir cits, Covid-19 problēmas saasina. 

Piemēru minēja Slimību un profilakses centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja: “Cilvēks gados, viņam ir kaut kāda viena vai vairākas hroniskas saslimšanas, bet, tās uzraugot un monitorējot, veselība, tā teikt, turas un dzīve iet uz priekšu, bet tas ir arī līdzīgi kā ar gripu, piemēram, kas ir palaidējmehānisms. Nu, Covid arī ir kā palaidējmehānisms kaut kādiem saasinājumiem.”

Latvijā Covid-19 situācijā izskatās relatīvi labāk nekā kaimiņvalstīs

Latvijas Televīzijas raidījuma “Šodienas jautājums” vadītāja Saeimas deputātam no “Jaunās Vienotības” Arvilam Ašeradenam jautāja, kas līdz šim Latvijā traucējis ierobežot Covid-19 izplatību, ja raugās uz valdības lēmumiem.

"Nu, ja mēs salīdzinām, mēs izskatāmies relatīvi labāk nekā mūsu kaimiņi, un es neteiktu, ka valdība būtu rīkojusies kļūdaini," atbildēja deputāts.

Tā tikai daļēji ir taisnība. Situācija Latvijā tiešām ir labāka nekā Lietuvā, kas ir viena no vissmagāk skartajām Eiropas valstīm. Decembra otrajā pusē kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits un arī mirstība Lietuvā bija gandrīz trīs reizes augstāka nekā Latvijā. Igaunijā konstatētā saslimstība ir aptuveni tāda pati kā Latvijā. Taču mirušo Igaunijā laikā, kad runāja Ašeradens, bija divarpus reizes mazāk nekā Latvijā, lai gan iedzīvotāju skaits tur ir tikai par trešdaļu mazāks.

Ašeradens gan “Re:Check” uzsvēra tieši saslimstības rādītāju. “Par mirušajiem es piekrītu, taisnība. (..) Bet, ja mēs skatāmies saslimušo skaitu uz iedzīvotāju skaitu, mums nav sliktāk kā viņiem. Stipri līdzīgi, jā,” atzīmēja politiķis.

Skaidrojot slimības izplatības iemeslus, Ašeradens raidījumā arī sacīja, ka tā kļuvusi agresīvāka: “Pašlaik nav īsti atbildes uz jautājumiem, kāpēc rudens beigās Covid kļuva agresīvāks. Iespējams, tas saistīts ar kādu no Covid formām, ko mēs redzam tagad Anglijā. Tas nav pierādīts."

Kā zināms, Lielbritānijā pēdējās nedēļās konstatēta strauja Covid-19 slimību izraisošā vīrusa jauna varianta izplatība. Līdzīga mutācija fiksēta arī Dienvidāfrikā. Pēc sākotnējās informācijas zinātnieki norādīja, ka jaunie varianti varētu būt lipīgāki. 

Covid-19 izplatība Latvijā strauji sāka augt no oktobra sākuma. Latvijas Biomedicīnas un studiju centrs norādījis, ka oktobrī ņemtajos paraugos jaunais koronavīrusa variants nav konstatēts, lai gan pilnībā tā klātbūtni Latvijā izslēgt nevarot. Tagad centrs analizē svaigākos pieejamos analīžu paraugus no laboratorijām dažādos Latvijas reģionos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt