Saeimas deputāte, bijusī Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja, ko tas nozīmēs pašvaldībām: "Mēs zinām, ka iespēja atbalstīt vismazāk nodrošinātos un tos cilvēkus, kam Covid-19 krīzes laikā būs tāda nepieciešamība, pašvaldībām būs grūti, jo vienai otrai pašvaldībai finansējuma samazinājums pat pārsniegs visu viņu gada sociālo budžetu."
Vai deputātei ir taisnība, pārbaudīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotāji. Vaicāta, kurās pašvaldībās samazinājums būs tik liels, ka pārsniegs visu sociālo budžetu, Reizniece-Ozola nosauca Madonu.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, Madonas pašvaldība zaudēs teju miljonu eiro. Sociālajam budžetam šogad tā tērēja vairāk nekā trīs miljonus. No tā, piemēram, maksā pabalstus, uztur četrus pansionātus, bērnunamu un krīzes centru. Tātad Reizniece-Ozola izteikusies neprecīzi. Viņas teikto drīzāk var attiecināt uz summu, ko pašvaldība izmaksā sociālajos pabalstos. Tie šogad Madonā ir 640 tūkstoši eiro.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsver, ka tas ir liels zaudējums: "Teiksim, visu bērnu ēdināšana, tajā skaitā bērnudārzs un skola līdz 12. klasei, gadā ir kādi 400 tūkstoši eiro."
Visas pašvaldības kopumā šādi zaudēs 58 miljonus jeb 3,3% ieņēmumu. Proporcionāli lielākais kritums gaida trūcīgākos novadus Latgalē. Šādu iznākumu ietekmējusi ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale par labu valstij, bet arī iedzīvotāju skaita kritums. Viļānos pašvaldība zaudēs 8% no ieņēmumiem jeb 335 tūkstošus eiro. Arī tur samazinājums pārsniedz pabalstos izmaksāto summu. Kā ietaupīt, vēl nav skaidrs. Pašvaldībā vērtē iespēju samazināt darbinieku skaitu, arī samazināt pabalstus.
