Cik korekta ir retorika koalīcijas sarunās?
Vēlēšanu uzvarētāji "Jaunā Vienotība" vēlas, lai valdības koalīcijā strādātu četras rietumnieciski orientētās partijas, tajā skaitā "Progresīvie". Iebilst gan "Apvienotais saraksts", gan Nacionālā apvienība. Katrai no tām ir savi argumenti. Nacionālās apvienības politiķi un atbalstītāji aktīvi cenšas pārliecināt partnerus un sabiedrību, ka "Progresīvie" ir teju vai Kremļa atbalstītāji. Lūk, ko LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica Nacionālās apvienības politiķis Jānis Dombrava.
Jānis Dombrava: Mēs tur redzam caur saviem biedriem tādu bišķiņ Kremļa, komunisma smārdu, kas nāk no atsevišķiem biedriem.
Konkrēti?
Jānis Dombrava: Ja jauniešu organizācija rīko Marksa priekšlasījumus. Ja daudzi politiķi no "Progresīvajiem" ir iestājušies par balsstiesībām nepilsoņiem…
"Progresīvie" tiešām vēl 2018. gadā iestājās par iespēju balsot pašvaldībās arī nepilsoņiem. Partija pamatoja, ka visiem iedzīvotājiem jābūt politiskās līdzdalības iespējām un kā piemēru minēja Igauniju. Tagad arī "Progresīvie" norāda, ka situācija ir mainījusies un šāda plāna viņu programmā vairs nav.
"Progresīvo" jaunieši nav rīkojuši Marksa priekšlasījumus. Par iemeslu šim nacionāļu un viņu atbalstītāju apgalvojumam ir pērn "Progresīvo" birojā uzņemta bilde, kurā divi jaunieši nofotografējušies ar Kārļa Marksa grāmatu "Kapitāls". Markss, kā zināms, rakstīja, ka vardarbīga revolūcija ir nepieciešama vai neizbēgama, lai beigtu buržuāzijas kundzību. Jāpiebilst, ka Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks pirms nedēļas "Twitter" tikpat nepamatoti rakstīja, ka "Progresīvo" autoritātes esot revolucionāre Roza Luksemburga un bijušais Venecuēlas prezidents sociālists Ugo Čavess.
Nekorektus pārmetumus Nacionālā apvienība "Progresīvajiem" velta arī saistībā ar viņu nostāju valsts aizsardzības jautājumos.
Lūk, apvienības līderis Raivis Dzintars "Delfi" diskusijā: "Pretestība valsts aizsardzības dienestam bija gluži svaigs notikums."
Patiesībā "Progresīvie" atbalsta un arī iepriekš ir atbalstījuši valsts aizsardzības dienestu.
Citādi ir ar obligāto aizsardzības mācību skolās, un šajā ziņā maldina arī paši "Progresīvie". To pārstāvis Andris Sprūds pirms nedēļas TV24 raidījumā "Kārtības rullis" sacīja: "Mēs esam iestājušies par valsts aizsardzības dienestu, mēs esam iestājušies arī par valsts aizsardzības mācību, bet jā, tas nenozīmē, ka vienmēr tādā redakcijā, kā tas tiek piedāvāts. Tas, ka mums ir cits redzējums, kādā veidā tam būtu jābūt īstenotam, tas ir cits jautājums."
Tā gan nav tiesa. Pirms diviem gadiem, kad Saeima pieņēma likumu par aizsardzības mācību skolās, partija aicināja to neizsludināt, jo tā novedīšot pie izglītības militarizācijas un patriotismu nevarot iemācīt obligātās mācību programmās. Vēl šā gada septembra sākumā "Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa teica, ka nostāja šajā ziņā neesot mainījusies. Tikai neilgi pirms vēlēšanām "Progresīvie" apliecināja, ka jauno mācību priekšmetu tomēr atbalsta.
"Apvienotais saraksts" atšķirībā no Nacionālās apvienības konkurentus nenomelno. Tā vietā uzsver, ka trīs partiju koalīcija būs stabilāka, un pārspīlē sabiedrības pārstāvniecību.
Piemēram, "Apvienotā saraksta" premjera kandidāta Ulda Pīlēna teiktais LTV raidījumā "Viens pret vienu": "Mēs pārstāvam pietiekami nopietnu sabiedrības daļu. Nacionālā apvienība nacionālo elektorātu, mēs konservatīvo elektorātu, "Jaunā Vienotība" – liberālo elektorātu. Manā izpratnē tas ir sabiedrības absolūtais vairākums, kurš ir iedevis mandātu šiem trim politiskajiem spēkiem, lai pārstāvētu sabiedrību."
Pīlēns gan norāda, ka tā ir viņa izpratne. Taču par minētajām trim partijām nav nobalsojis ne sabiedrības un pat ne visu balsojušo vairākums. Vēlēšanās piedalījās 916 tūkstoši cilvēku jeb 59% no tiem, kas drīkstēja balsot. Par Pīlēna nosauktajām trim partijām kopā nobalsoja nepilni 360 tūkstoši cilvēku. Tie ir tikai nepilni 40% nobalsojušo un tikai nepilna ceturtā daļa visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Tātad ne tuvu ne sabiedrības vairākums.
Kāds EP deputāta atklājums licis uzgavilēt vakcīnu skeptiķiem?
Pirms dažām dienām daudzu vakcīnskeptiķu sajūsmu izpelnījās kāda ziņa par "Pfizer" vakcīnas pētījumiem.
Eiropas Parlamenta deputāts no Nīderlandes galēji labējās partijas Roberts Ross nopublicēja īsu video, kurā viņš parlamenta komitejas sēdē iztaujā farmācijas kompānijas "Pfizer" pārstāvi Džanīnu Smolu. Tajā viņš Smolai vaicā, vai "Pfizer" pirms vakcīnas apstiprināšanas pētīja, kā tā ietekmēs vīrusa transimisiju jeb slimības pārnesi.
"Pfizer" pārstāve Smola viņam komitejas sēdē atbild: "Regarding the question, did we know about the immunisation before it entered the market, no, we had to really move at the speed of science to understand what is taking place at the market." ("Par jautājumu – vai mēs zinājām par transmisijas apturēšanu, pirms vakcīna nokļuva tirgū. Nē, mums bija jārīkojas ātri, jāseko zinātnei, lai saprastu, kas notiek.")
Deputāts Ross to pasniedza kā skandalozu atklājumu: "Tas apgāž Covid-19 sertifikātu visu likumisko pamatojumu. Covid sertifikātu, kuri noveda pie vērienīgas institucionālas diskriminācijas, jo cilvēki zaudēja piekļuvi nozīmīgai daļai sabiedriskās dzīves. Manuprāt, tas ir šokējoši un pat noziedzīgi!"
Ross paziņoja, ka cilvēkiem tika stāstīts – vakcinējoties viņi rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citiem, taču tagad tie izrādoties lēti meli.
Eiroparlamenta deputāta video "Twitter" pāris dienu laikā redzējuši gandrīz 12 miljoni cilvēku.
Jau nākamajā dienā viņš par savu atklājumu stāstīja ASV galēji labējā propagandista Takera Karlsona raidījumā. Lielu popularitāti šī ziņa ieguva arī Latvijā. To bez konteksta un skaidrojumiem pārpublicēja ne tikai sociālo mediju dezinformatori, bet arī portāls "LA.lv", kurā tā ātri kļuva par lasītāko rakstu ar daudzām pozitīvām atsauksmēm.
Kāpēc Rosa atklāsmes ir klaji maldinošas? Pirmkārt, nekad nav slēpts, ko pētīja vakcīnu ražotāji. Viņi noskaidroja vakcīnu spēju pasargāt potētos cilvēkus no nāves un smagas slimības gaitas, bet neanalizēja iespēju vīrusu nodot citiem.
Šādi pētījumi pirms vakcīnas palaišanas tirgū netiek prasīti arī citu vakcīnu izstrādātājiem. Par to, piemēram, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vēl pirms vakcinācijas sākšanas 2020. gada beigās stāstīja infektoloģe profesore Dace Zavadska.
"Vienmēr tad, kad vakcīnu veido, viņa aiziet pētījumos, tas galvenais uzdevums, un kas arī ir pašas vakcīnas būtība, ir novērst to, ka cilvēks slimo smagi. Viņš var satikties, bet viegli simptomi ir absolūti pieņemami gan pašam cilvēkam, gan veselības aprūpei. Bet ar daudzām vakcīnām ir izrādījies tā, ka tās spēj arī pārtraukt šo transmisiju, šo pārnešanu. Par Covid vakcīnām mēs pašreiz nezinām, cik efektīvas tās būs pret transmisiju," norādīja Zavadska.
Viņa toreiz skaidroja, ka to var saprast tikai pēc plašas vakcinācijas sākšanas.
"Tad, kad mēs sāksim kārtīgi vakcinēt, būs diezgan daudz vakcinēto, paies mēnesis, divi un trīs, tad mēs varēsim pateikt, vai ir iespēja arī ar vakcīnu pārtraukt transmisiju. Ja tas tā būs, nu tad vienkārši brīnišķīgi," teica Zavadska.
Otrkārt, laikā, kad Eiropas Savienības valstis lēma par Covid sertifikātu ieviešanu un dažādiem ierobežojumiem nevakcinētajiem, jau bija pietiekami daudz citu neatkarīgu pētījumu, kas apliecināja – vakcīnas ne tikai samazina risku slimot smagi vai pat nomirt, bet arī iespēju inficēties vai inficēt citus.
Arī par to mediji regulāri stāstīja. Vakcīnas īpaši spēcīgas šajā ziņā bija attiecībā uz koronavīrusa alfa un delta paveidiem. Lai gan mazāk, vakcinācija samazina arī omikrona trasnsmisiju.
Tātad ne vakcīnu ražotāji, ne sabiedrības veselības eksperti, ne mediji attiecībā uz pētījumu saturu un vakcīnu efektivitāti neko nav noklusējuši vai slēpuši.
