Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mutvārdu kultūra mūsdienās. Stāsta Anda Baklāne

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Gaidāmās Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas - svarīgākās paaudzes laikā

Re:Baltica: Arī inbox.lv apiet ātro kredītu reklāmu ierobežojumus

«Re:Baltica»: Arī «inbox.lv» apiet «ātro kredītu» reklāmu ierobežojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tā dēvēto ātro kredītu reklāmas kopš šīs vasaras sabiedriskajos medijos vairs neredz un nedzird. Likuma ierobežojumi, kas stājās spēkā šovasar, nosaka, ka šīs reklāmas aizliegts izsūtīt arī e-pastos un rādīt komercmedijos. Taču internets, tostarp viena no populārākajām saziņas vietnēm "inbox.lv", un komercmediji ir pilni ar tā dēvēto ātro kredītu reklāmām. Kā tas ir iespējams? To pētīja "Re:Baltica" žurnālisti.

ĪSUMĀ:

  • Bizness atrod, kā likumīgi apiet "ātro kredītu" reklāmas ierobežojumus; likumu pēc būtības apiet arī firma "inbox.lv".
  • Bijušais deputāts: likumos nevar visu atrunāt; PTAC ir pienākums pierādīt, ka likums ir pārkāpts.
  • PTAC vadītāja likumu ar noteiktajiem ierobežojumiem dēvē par brāķi; centrs gan ieņem pasīvu vērotāja lomu.

Kādēļ "ātrie kredīti" ir problēma? Lielākā problēma šajā biznesā ir tā, ka tas aizdod naudu cilvēkiem, kas to nespēj atdot, cilvēkiem, kuriem naudas nav, vai arī ir ļoti mazi ienākumi. Līdz ar to viņi kredītus pagarina un maksā lielus procentu maksājumus. Tieši no šiem pagarinājumiem "ātro kredītu" bizness arī pelna.

Lai pierunātu cilvēkus aizņemties, "ātro kredītu" bizness izmanto vilinošus saukļus. Piemēram, "aizņemies pirmo reizi bez maksas, nākamajā reizē maksā vien 10 eiro par pagarinājumu". 10 eiro izklausās it kā maz, bet patiesībā, saskaitot summu kopā gada laikā, procenti ir kosmiski. Cilvēki šādā veidā aizņemas un nonāk parādu slazdā. 

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunākie dati par šī gada pirmo pusi liecina, ka kopumā situācija uzlabojas, tomēr distances kredītu atmaksu kavē katrs piektais. Gandrīz puse no viņiem kavē trīs mēnešus un ilgāk. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir grūtības ar parāda atdošanu. 

Vēl viens rādītājs, kas liecina, ka situācija ir nopietna, ir ārpustiesas piedziņai nodotais lietu skaits. Pērn tādas bija 400 000 tieši nebanku kredītdevēju jomā. Vienam cilvēkam var būt vairākas piedziņas lietas, tādēļ nevar teikt, ka šie 400 000 ir parādnieku skaits, tomēr tas ir daudz. 

Annas "ātro kredītu" stāsts

Varbūt no malas šie izklausās sausi cipari, bet "Re:Baltica" žurnālisti savā darbā aiz tiem redz reālus dzīvus cilvēkus, kas ir nonākuši bezizejā, kā, piemēram, Anna. Viņai ir tuvu pie 50 gadiem. 2012. gads bija melnā strīpa viņas dzīvē – nomira tētis, viņa izšķīrās no drauga un arī zaudēja labi apmaksātu darbu. 

"Vienkārši nonāc tādā brīdī, kad saproti, ka esi bez naudas, ir izmisums, nav nekādas iespējas nekur aizņemties, kaut kādu finansiālu risinājumu atrast, jo nav darba, rēķini krājas, ir jāmaksā par dzīvokli, tev sāk draudēt, ka tevi var izlikt no dzīvokļa," stāstīja Anna.

Lai izdzīvotu, Anna darīja to pašu, ko daudzi. Sāka aizņemties no "ātrajiem kredītiem", jo bankas pēc krīzes gadiem mazos patēriņa kredītus vairs nedeva. Maksājuma procenti bija augsti. Anna aizņēmās no vairākām firmām, bezdarbnieka pabalsts aizgāja procentu maksājumos. 2013. gadā viņa pat aizbrauca strādāt uz Vāciju ar domu, kas sapelnīs un nomaksās ap 5000 eiro, kas bija sakrājies kopā ar soda procentiem. Tomēr iekrāt neizdevās, jo Vācijā viss bija dārgs, plus viņa sūtīja naudu mammai, kura dzīvoja ar 200 eiro pensiju. Pēc gada Anna atgriezās, atsāka strādāt oficiāli, bet tad tiesu izpildītāji nobloķēja kontu un sāka atvilkt no algas parāda dzēšanai. Viņai uz rokas dzīvošanai un mammas uzturēšanai palika 300 eiro. Anna pameta oficiālo darbu un sāka strādāt nelegāli. 

"Es šobrīd strādāju nelegāli, neoficiāli. Es nemaksāju nodokļus, saņemu naudu uz rokas. Esmu pateicīga par to, ka man ir tāda iespēja. Tai pašā laikā es zinu, ka tas nav labi, gribētu maksāt nodokļus,

lai man kaut kāda pensija, ja to var nosaukt par pensiju, kas man kādreiz būs, vai nabagu pabalsts, kā saka, bet esmu spiesta to darīt," teica Anna. 

Cik ir šādu cilvēku kā Anna, nav zināms, bet, kad līdzīgi stāsti medijos sāka izskanēt arvien biežāk, politiķi kūtri, bet vienlaikus sāka pieņemt dažādus likumus, lai "ātro kredītu" biznesu ierobežotu. Izklausās labi, taču dzīvē tā neizskatās. Bizness vienmēr atradis veidus, kā likumīgi apiet šos likumus. Piemēram, likums aizliedza bezgalīgi pagarināt "ātro kredītu". Ko izdarīja bizness? Pārsauca šos kredītus par kredītlīniju un turpina pa vecam. "Re:Baltica" šā gada sākumā veiktā pētījuma aplēses liecina: ja cilvēks aizņēmās firmā "Lady Loan" 500 eiro uz četriem gadiem, viņš beigās atdeva 2000 eiro. Tātad aizņēmās 500 eiro, atdeva 2000 eiro – četras reizes vairāk.

Kā apiet reklāmas ierobežojumus

Pirms pāris nedēļām "Re: Baltica" atrada nākamo shēmu, ko bizness izmanto. Šoreiz – kā tiek apieti reklāmas ierobežojumi.

Vienā no reklāmām redzams bērns ar oranžu peldriņķi pie baseina, baidoties ielēkt. Tālāk pensionāru pāris savā dzīvoklī pie datora tramīgi pieskaras veca datora pelei. Jau nākamajos kadros gan bērns, gan seniori bailes pārvarējuši. Dzīve ir skaista, un reklāmas beigās atskan frāze: "Piesakies aizdevumam juridiskām personām".

Lai atturētu cilvēkus no pārlieku lielas aizņemšanās, ar šo vasaru reklāmām medijos vairs nevajadzēja būt.

Taču aizdevēju bizness to apiet, nosaucot šīs reklāmas par aizdevumiem saimnieciskām vajadzībām, ko likums neaizliedz. Un neviens nekontrolē, vai tu aizņemies naudu savam biznesam vai jaunām kurpēm.  

Likumu pēc būtības apiet arī firma "inbox.lv", kas gandrīz katru dienu saviem "inbox.lv" e-pasta lietotājiem piesūta pa vienam kredīta piedāvājumam. Likums paredzēja, ka šādus e-pastus var sūtīt tikai ar e-pasta īpašnieka atļauju. Ko izdarīja "inbox"? Viņi atsūta e-pastu ar nosaukumu: "Mums tev ir piedāvājums. Vai vēlies to apskatīt?" Ja cilvēks e-pastu atver, sanāk, ka viņš ir izteicis piekrišanu. 

"Inbox.lv" īpašnieks Andris Griķis uzskata, ka viss ir kārtībā, jo cilvēki var arī nospiest opciju "atteikties". Bet tur ir kārtējais triks. Ja cilvēks nospiež šo pogu, parādās konkrētā aizdevēja tā dēvētā zīmola reklāma, kas aizved uz firmas mājaslapu. To likums atļauj. Rezultātā "ātro kredītu" firmas ir dabūjušas savu – potenciālais klients ir ieraudzījis viņu piedāvājumu.

Tiesa, vēstules apakšā maziem burtiņiem norādīta vēl viena iespēja – atteikties no reklāmām vispār. To nodrošināt prasa arī PTAC. Bet izrādījās – "inbox" izpildījumā arī tas atkal ir tikai triks. Iespēju atteikties viņi nodrošina tikai uz trīs mēnešiem. Citādi par pasta kasti jāmaksā vai atkal būs reklāmas.

"Inbox.lv" īpašnieks intervijā sprieda: "Sekundīti, kur ir teikts, ka nedrīkst būt uz termiņu? Likums? Skaidrojums? (..) Tā ir likumdevēju atbildība uzrakstīt tādu likumu, pēc kura mēs vienkārši, bez kaut kādiem papildinājumiem..."

Bet kādēļ "inbox" ir tik svarīgas šīs reklāmas? Jo tā ir milzu nauda. Par vienu aizdevēja reklāmas e-pastu izsūtīšanu "Inbox" nopelna vidēji 7000 eiro. Ja pieņem, ka izsūta vienu šādu e-pastu katru darba dienu, tie ir aptuveni 140 000 eiro mēnesī.

"Redziet, reklāmdevējs reklamē to, ko viņam pērk. Diemžēl tāda ir kapitālisma būtība," noteica Griķis.

Ko darīs patērētāju sargs?

Saeima par reklāmu aizliegumu lēma pirms gada, un deputāti, kas par to iestājās, bija Edvards Smiltēns no Reģionu apvienības, Ivars Zariņš no "Saskaņas" un Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības. Likuma grozījumi pirms vēlēšanām tika izdzīti cauri steigā. Smiltēns gan nedomā, ka līdz galam kaut kas nav izdarīts un ka likumos būtu atstāti caurumi.

"Viņi pēc būtības vizuāli reklamē patēriņa kredītu. (..) Tātad visa vizuālā komunikācija liecina par to, ka tas ir, nu, tā kā patēriņa kredīts," pēc reklāmas noskatīšanās secināja Smiltēns.

Smiltēns sacīja – likumos nevar visu atrunāt un PTAC ir pienākums pierādīt, ka likums ir pārkāpts.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa teica to pašu, ko likuma pieņemšanas laikā. Tas ir brāķis, un viņi brīdināja, ka tā būs. "Jūsu paradītās reklāmas ļoti labi parāda to, ko mēs arī teicām, pirms tas vēl stājas spēkā, bet bija iespēja to precizēt. Tieši tās lietas, kurām mēs vērsām uzmanību, ka tam ierobežojumam nav jēga, tāda veidā, kā tas ir uzrakstīts. Tieši tas arī ir noticis."

PTAC gan ieņem pasīvu vērotāja lomu. PTAC varētu rīkoties agresīvāk – brīdinot uzņēmējus, vērtējot ne tikai formālās atrunas reklāmā, ka tas domāts juridiskām personām, bet skatīties, vai tiešām arī pēc būtības juridiskām, vai tomēr privātiem mērķiem. Bet tā kā PTAC principā likuma grozījumiem nepiekrīt, izskatās, ka vienkārši nogaida, kad to mainīs. 

Šāda PTAC pozīcija ir izdevīga arī aizdevējiem, jo tie saka – kā teiks PTAC, tā būs.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, jautāts, vai konkrētās reklāmas ir korektas, sacīja: "Es neesmu baigais speciālists. Protams, mēs varam skatīties, varbūt ir uzrunāta mērķauditorija, kas ir privātpersonas, reklāmas varbūt ir juridiskām personām –  tas, man liekas, ir jāvērtē uzraugam un attiecīgi, ja tas ir neatbilstoši, jāpieņem lēmums, ka šāda reklāma ir aizliegta."

Kādēļ ir tik grūti pieņemt nepārprotamus un nepārkāpjamus nebanku aizdevēju ierobežojumus? Jo tas ir miljoniem vērts bizness, no kura pelnīja gan bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks, bijušās "Parex" bankas īpašnieku ģimenes locekļi, miljonārs un kukuļdošanā apsūdzētais Māris Martinsons. Šī biznesa lobijs uz politiķiem vienmēr bijis liels. Turklāt pēdējos gados tam pievienojušies arī mediji, kam reklāmas ieņēmumi no "ātrajiem kredītiem" ir būtiski.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti