Par ko aizvadītajā gadā Latvijā meloja visbiežāk? Kādas sazvērestības ienāca no ārvalstīm, un kā apzināti maldināt centās vietējie aktīvisti?
Maskas un vakcīnas
Maskas un vakcīnas – nav citu tematu, par kuriem 2021. gadā būtu melots tik daudz. Masku dēļ cilvēki paliekot bez skābekļa, bet vakcīnās esot nanodaļiņas, embriju šūnas, smagie metāli, luciferāze un kas tik vēl ne. Šāda veida viltus ziņu sākotnējais avots parasti ir kāds pašpasludināts ārvalstu eksperts, un dezinformācijas aktīvisti tās padod tālāk no valsts uz valsti. Lai sasniegtu auditoriju, vietējiem melu izplatītājiem tās vajag tikai iztulkot, pasniegt viegli uztveramā formā un no vairākiem kontiem palaist "Facebook", "Telegram" un citos sociālajos medijos.
Neticību Covid-19 vakcīnām vairoja arī Krievijas propaganda.
"Pirmais kanāls" stāstīja par skandālu saistībā ar vakcīnu reģistrāciju Eiropā. "NTV" pauda, ka ASV "Pfizer vakcīnas izmēģinājumos miruši seši cilvēki. Bet "RenTv" – ka situācija ar šīs vakcīnas blaknēm kļūstot bīstama.
Šādi melīgi vēstījumi gada sākumā izskanēja vai katrā Kremļa varas mediju ziņu pārraidē. Vēlāk izrādījās, ka ar Krieviju saistīta sabiedrisko attiecību aģentūra pat mēģinājusi savervēt vairākus Francijā un Vācijā populārus cilvēkus, lai tie saviem daudzajiem sociālo mediju sekotājiem stāstītu par it kā "Pfizer" vakcīnu dēļ mirušiem cilvēkiem un datu slēpšanu šajās valstīs.
Taču, apzināti kaitējot rietumvalstu centieniem cīņā ar pandēmiju, Krievija zāģēja zaru, uz kura sēž arī pati. Tur līdz šim vakcinējušies tikai aptuveni 40% cilvēku, saslimstība un mirstība ilgstoši ir ļoti augsta.
Ierobežojumu likumība
Tikmēr pašmāju aktīvisti sāka apšaubīt ierobežojumu likumību, paužot – kamēr nav Saeima apstiprinājusi jebkuru normatīvo aktu, ko izdod Ministru kabinets, tad tas ir iekšējais normatīvais akts, kas uz privātpersonām nemaz neattiecas.
Tā, protams, nav taisnība. Saeimai ir tiesības pilnvarot valdību, lai tā pati pieņem šādus lēmumus. Līdzīgus apgalvojumus atspēkojām vairākkārt, līdz vasarā sākās cita juridiskā cīņa – Satversmes oriģināla meklējumi.
Cilvēki, kas tagad pieslējušies jaundibinātajām populistu partijām, stāstīja, ka valsts nemaz nepastāvot, jo arhīvā nav atrodams pamatlikuma sākotnējais dokuments. Bet, ja nav valsts, neesot jāievēro arī tās noteikumi.
Nelīdzēja skaidrojumi, ka Satversmes tāpat kā jebkura cita likuma spēku nosaka tā oficiālās publikācijas, nevis dokumenta oriģināla esamība valsts arhīvos.
Savukārt, pieaugot vakcinēto skaitam, sociālajos medijos cits pēc cita parādījās nepierādīti apgalvojumi par konkrētiem cilvēkiem, kas it kā esot miruši vakcīnu dēļ. Vairākos gadījumos maldinātāji šos ierakstus dzēsa tikai pēc tuvinieku brīdinājuma vērsties policijā par klaju melu izplatīšanu.
Ķīmisko trašu sazvērestības teorija
Pandēmijas maldinātāju ietekmē daļa cilvēku šovasar biežāk skatījās debesīs. Sociālajos medijos pēkšņi parādījās foto un video ar lidmašīnu atstātajām kondensāta sliedēm un apgalvojumi, ka lidaparāti mūs no augšas indē ar kaitīgām vielām un pat izkaisa kovida vīrusu. Līdz šim tā saukto ķīmisko trašu sazvērestības teoriju centās popularizēt daži pārliecinātākie aktīvisti. Šogad ar tādiem ierakstiem dalījās vairāki tūkstoši cilvēku.
Dezinformācija par skolām
Savukārt rudenī atsākās ar skolām saistītā dezinformācija. Viens no šādiem video bija izveidots par testu kociņiem, ar kuriem skolās bērniem ņem siekalu paraugus.
Daudzi bija gatavi noticēt baumām, ka kociņi ir bērniem kaitīgi, lai gan tieši tādus jau gadiem izmanto arī citās medicīniskās procedūrās.
Skolu direktoru darbu bremzēja arī daudzie vecāku iesniegumi, kuros apšaubīta masku un testēšanas likumība, piesauktas konvencijas un tribunāli. Vecākus uz iesniegumu rakstīšanu iedvesmoja tie paši cilvēki, kas kopš gada sākuma dažādos veidos izplatīja pašgatavotus bukletus ar meliem par vakcīnu sastāvu.
Galvenie maldinātāji - apmēram 15 cilvēki
"Re:Check" ikdienas darbā secināts, ka Latvijā lauvas tiesu dezinformācijas par vakcīnām, pandēmiju un valdības darbu ražo un izplata aptuveni 15 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem sadarbojas, daloties cits ar cita ierakstiem, veidojot kopīgus video. Savukārt vasarā vairāki no viņiem kļuva par jaundibināto populistisko partiju līderu Alda Gobzema un Aināra Šlesera uzticamākajiem atbalstītājiem. Cerībā uz tikšanu pie varas dalījās ar viņu uzsaukumiem sociālajos medijos, aicināja uz akcijām un pat pieturēja kāpnītes, uz kurām pakāpties, lai tajās uzrunātu sanākušos.
Jaundibināto partiju līderiem, tiecoties jebkuriem līdzekļiem sasniegt lielāku auditoriju, netraucē, ka viņu jaunie līdzgaitnieki dezinformatori nereti pārkāpj likumu, aicina uz vardarbību vai draud.
Piemēram, kādā šovasar izplatītā video, kura autors, atmiņūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš, triecot koka gabalā cirvi, stāsta, kā būtu jāvēršas pret konkrētiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.
Mediķi un žurnālisti arī šogad saņēma verbālus uzbrukumus un apmelojumus, līdz rudenī policija ziņoja, ka stingrāk vērtēs šādus gadījumus.
Savukārt Saeimā jau tapis likumprojekts, kas paredz noteikt administratīvo atbildību par draudiem, uzmācīgu vajāšanu, traucējošu saziņu vai cita veida agresiju.
Tikmēr atklāts paliek daudzās demokrātiskās valstīs aktuālais jautājums – vai un kā vērsties pret dezinformācijas jeb apzinātu melu izplatīšanu. Īpaši, ja tās nodarītais posts ir redzams, lai arī juridiski grūti pierādāms. Par to diskusijas noteikti turpināsies arī šogad.
