Rīgas domes (RD) Privatizācijas komisija, neņemot vērā opozīcijas deputātu asās iebildes, šonedēļ lēmusi, ka Lucavsalas izsoles sākuma cena būs 26 miljoni eiro. Tādu vērtējumu sniegusi, kā domē saka, neatkarīgu vērtētāju kompānija. Dienu vēlāk šīs kompānijas īpašniece iecelta pašvaldībai piederošās Rīgas 1.slimnīcas valdē.
Burovs: Šis ir lielisks laiks nekustamo īpašumu pārdošanai
Lucavsalas un citu lielo īpašumu steidzīgā iztirgošana būs mirklīgs pienesums Rīgas pašvaldības budžetam, uzskata gan domes opozīcija, gan nozares eksperti. Pati dome taisnojas, ka tās mērķis ir attīstīt pilsētu, nevis lāpīt robus budžetā. Vienlaikus gan Rīga neslēpj – izsoļu dalībniekiem tā noteikusi nolīgto cenu Rīgas kontos pārskaitīt nekavējoties, nevis likumā atļauto piecu gadu laikā.
Rīgas pašvaldība patlaban izsolēs izlikusi deviņus īpašumus, kuru kopējā sākumcena ir ap 6,5 miljoniem eiro. Lauvastiesu – vairāk nekā piecus miljonus – Rīga cer saņemt, pārdodot neapbūvētus zemesgabalus blakus Rīgas lidostai. Lucavsalas šajos plānos vēl nav. Tā redzama to 15 īpašumu sarakstā, par kuru izsolīšanas laiku teikts – gada otrajā pusē.
103 hektārus plašās Lucavsalas izsole būs vēsturisks darījums, jo tik lielus īpašumus Rīga līdz šim vēl nav atsavinājusi. Taču Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs to dēvē par testa darījumu. "Ņemot vērā visu informāciju, ko mēs saņemam no valdības, no "Vienotības" par to, ka valstī ir attīstība un uzplaukums, tika pieņemts šis lēmums.
Ļoti izdevīgs laiks. Šis darījums ir testa režīmā – ja par tirgus cenu šis īpašums nebūtu pārdodams, es nedomāju, ka Rīgas pilsētai šis īpašums būtu jāpārdod par katru cenu. Ja mēs runājam nopietni, šis īpašums ir novērtēts pēc tirgus cenas," atzīst Burovs.
Lucavsalas darījums – nekustamo īpašumu vērtētājs kļūst par slimnīcas valdes locekli
Lucavsalas pašreizējās tirgus vērtības noteikšanai Rīgas dome izvēlējusies firmu "Biznesa konsultantu grupa". Burovs to sauc par "vienu no labākajām un profesionālākajām vērtēšanas firmām Latvijā".
To, cik uzņēmumam par vērtējumu samaksāts, Burovs neatklāj. Intervijas laikā uz jautājumu, vai tā klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, viņš kļūst pikts un informāciju liek prasīt rakstiski. "(..) Es neesmu puisītis, es esmu amatpersona. Uz tādiem jautājumiem mēs atbildam – nav nekādu problēmu," norāda Burovs.
Saskaņā ar "Lursoft" datu bāzu informāciju firmu "Biznesa konsultantu grupa" par vienu no tirgus līderēm īpašumu vērtēšanā gan nevarētu saukt. Kompānija pērn apgrozījusi vien nepilnus 200 000 eiro. Firmas kontrolpakete pieder rīdziniecei Alinai Dūdelei.
Uzreiz pēc Rīgas domes Privatizācijas komisijas sēdes šonedēļ viņa klusi iecelta par pašvaldībai piederošās Rīgas 1. slimnīcas ceturto valdes locekli. Telefonsarunā ar Latvijas Radio Dūdele apgalvo, ka 26 miljoni ir atbilstoša Lucavsalas cena. "Vērtēšanas mērķis nav atrast cenu, par kuru mēs varam atrast investoru. Mūsu mērķis ir noteikt objektīvi pamatotu nekustamā īpašuma vērtību," saka Dūdele.
Savukārt par mērķiem jaunajā darbā Rīgas 1. slimnīcā galvaspilsētas īpašumu vērtētāja Dūdele saka: "Nodrošināt slimnīcas līdzsvarotu ekonomisko attīstību (..) Slimnīca attīstās un jāskatās uz priekšu". Dūdele arī atzīst, ka pieņēmusi darba piedāvājumu, nezinot , cik lielu algu par savu darbu saņems.
Citi šīs slimnīcas valdes locekļi saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajām ziņām gadā tur nopelna virs 30 000 eiro.
Eksperti: Šobrīd ekskluzīvus dzīvokļus Luvcavsalā nepirks
Rīgas nolīgtā daudzpusīgā "Biznesa konsultantu grupa" Lucavsalas vērtēšanā izvēlējusies zelta vidusceļa principu, jo pirms septiņiem gadiem dažādas kompānijas sauca izteikti atšķirīgas summas – no četriem līdz pat 56 miljoniem eiro. Augstāko cenu noteica tirgus līdere "Latio", bet tās šefs Edgars Šīns par Lucavsalas vērtību tagad spriest negrib. Viss esot atkarīgs no plānotajiem ieguldījumiem, infrastruktūras un citiem grūti novērtējamiem faktoriem. Tikpat izvairīgi ir arī citi nekustamā īpašuma vērtētāji.
Taču, piemēram, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un nozares konsultāciju uzņēmuma "Newsec" Latvijas nodaļas vadītājs Valdis Mitenbergs par Rīgas plāniem ir kritisks. "Katrā ziņā pārdot un nopirkt var visu. Viss atkarīgs no cenas. Ja tur tagad tirgos, tad tagad nav labākais brīdis. Rīgā ir pietiekami daudz neapbūvētu vietu, kur ir labāka infrastruktūra un, ja to visu apbūvētu, tad nebūtu pieprasījuma. Varbūt pēc 50 gadiem, kad te būs daudz ķīniešu, pakistāniešu un citu imigrantu, tas būs aktuāli. Tad viņiem nebūs cits, kā dzīvot tikai Lucavsalā," saka Mitenbergs.
Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka tik lielu īpašumu kā Lucavsalas atsavināšanai patlaban nav īstais laiks. Viņš saka – Krievijas un Rietumu saspīlēto attiecību dēļ investori nenāks ne no Austrumiem, ne rietumvalstīm. Turklāt salā necels bloku mājas, bet gan ekskluzīvus apartamentus. Tie būtu domāti nerezidentiem, taču politiskā situācija liek domāt – no Krievijas un citām valstīm tie Latvijā vairs tā neplūdīs.
"Neviens nebūs gatavs ieguldīt, maksāt, ja šobrīd investīcijas ir ļoti zemā līmenī. Uzņēmēji un investori par šādām iespējām nekādu sāncensību nerīko. Tas nozīmē, ka nav pamata cerēt uz ļoti veiksmīgu izsoles cenu (..) To, ka ir grūti piesaistīt investoru mēs redzam ar "airBaltic", "Liepājas Metalurgu", "Citadeli" – tas viss raksturo šo situāciju," norāda Gašpuitis.
Opozīcija: Rīdznieki par Lucavsalas darījumu, iespējams, daudzkārt pārmaksās
Par Lucavsalas darījumu Rīgas domes opozīcijas partijas "Vienotība" un Nacionālā apvienība pirmdien sola doties uz Ģenerālprokuratūru, kā arī Finanšu un pašvaldību lietu ministrijām. Viņi prasīs, lai institūcijas izsoles darījumu izvērtē un aptur.
Opozīcijas deputāti šaubās divu iemeslu dēļ – pirmais ir zemā Lucavsalas izsoles cena, kas liek domāt par pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Deputāti Privatizācijas komisijā prasījuši pasūtīt vēl vienu salas novērtējumu, lai tirgus cena būtu ticamāka. Taču tāda doma noraidīta, ātri nobalsojot par salas atsavināšanu. Otrs iemesls ir izsoles noteikumos paredzētais, ka pilsētai vēlāk būs jāatpērk investora izveidotā infrastruktūra – ceļi, tilts un komunikācijas.
"Iedomāsimies, ka investors, kas nopērk šo zemes gabalu un prasa pilsētai atpirkt gan ielas, gan komunikācijas, kas būtu loģiska prasība. Tātad, rīdzinieki it kā šobrīd iegūst 20 miljonus eiro, pārdodot zemi, taču viņi nezina, ka nokļūst parādnieku lomā ar milzīgām saistībām nākotnē, kad, iespējams, ne [Rīgas mērs] Nils Ušakovs, ne [Rīgas vicemērs] Andris Ameriks RD vairs nemaz nebūs ievēlēti kā tautas kalpi. Šis ir ļoti bīstams precedents (..)," klāsta Rīgas domes deputāts Olafs Pulks ("Vienotība").
Rīgas pašvaldības budžeta deficīts pašlaik ir 50,5 miljoni eiro jeb nepilni septiņi procenti no visa gada budžeta. Deficītu palielināt par deviņiem miljoniem latu dome nolēma pirms pāris mēnešiem.
Papildu tēriņu sarakstā redzamas kārtējās dotācijas Valsts kontroles kritizētajai "Rīgas satiksmei" un arī Rīgas 1.slimnīcai, kuru plānots attīstīt un kuras vadība nu papildināta ar Lucavsalas it kā neatkarīgo vērtētāju.
RD: Mums galvenais ir princips "Naudu uzreiz!"
Rīgas pašvaldība aizvien uzsver, ka tās daudzo īpašumu iztirgošanas mērķi ir tos sakārtot, neuzturēt graustus un attīstīt pilsētu kopumā, nevis ar izsolēs iekasēto lāpīt pilsētas budžetu. Taču Burova Latvijas Radio teiktais liecina, ka ātra nauda tomēr ir viens no galvenajiem mērķiem.
"Pēc likuma mēs varam saņemt atsavināšanas naudu piecu gadu laikā. Maksimālais – piecu gadu laikā. Mēs šobrīd rakstām, ka naudu gribam saņemt uzreiz. 10% par piedalīšanos izsolē un naudu uzreiz. Mums ir interese šo naudu ieguldīt uzreiz. Man arī liekas, ka ar šo prasību "Naudu uzreiz!" parādās īsti spēlētāji – neparādās starpnieki," saka Burovs.
Ja īpašumi tiešām nav vajadzīgi pašvaldības funkcijām un naudu iegulda ilgtermiņa attīstībā, izsoles ir atbalstāmas, vērtē Latvijas Universitātes Vadībzinību katedras vadītāja, asociētā profesore Inga Vilka. "Tas, kas nebūtu pieļaujams – lai tā nauda netiktu apēsta uzturēšanas izdevumos, bet pašvaldības citu objektu apsaimniekošanai. Tā būtu pilnīgi normāla darbība," saka Vilka.
Aizdomas par Rīgas īpašumu iztirgošanu parādu dēļ
Tomēr Rīgas domes opozīcija saka – rīdzinieku kopīgā manta strauji tiek iztirgota, jo budžeta uzkrājumi sarūk, parādsaistības tuvojas 20% slieksnim, līdz ar to Rīgai var rasties grūtības finansēt savas kapitālsabiedrības un uzsaukt labumus atsevišķām pilsētnieku grupām. "Īpašumu izpārdošana notiek ļoti aktīvi. Bija liels zemes gabals Tallinas ielā, arī Dainas ielā, kur bija paredzēts bērnudārzs, Skolas ielā, kur bija ēka Herdera vidusskola. Tās visas ir centrā esošas ēkas un zemes – tik ļoti aktīva pārdošana nekad vēl nav bijusi. Izskatās, ka "Saskaņas centrs" jūt, ka uzkrājumi izsīkst un atliek tikai izpārdot īpašumus, lai varētu tikpat bezatbildīgi turpināt saimniekot kā līdz šim," akcentē Pulks.
Arī SEB bankas ekonomists Gašpuitis izsoles saista ar Rīgas budžeta situāciju, tomēr viņš arī brīdina – tā būs ātra nauda, bet īpašumi attīstīti tāpat netiks. "RD ir sava finanšu politika (..) Ja finansiālā situācija prasa papildus ieņēmumus, tad, protams, ir jāskatās arī no tāda skatpunkta. Taču var gadīties, kā ar dažiem nekustamo īpašumu projektiem, kas jau ir Rīgā – īpašumu iegādājās, bet attīstība nenotiek tāda, kā bija iecerēts," atzīst Gašpuitis.
Rīgas domes Īpašuma departaments, lai gan sākotnēji solīja, līdz ceturtdienas vakaram tā arī nesagatavoja informāciju par to, cik lielus ieņēmumus pilsētas budžetā devušas izsoles pērn un šogad. Pašvaldības interneta lappusē redzams, ka nenodokļu ieņēmumos, kuros ietilpst arī izsoļu guvums, Rīgai šogad jāiekasē 43 miljoni eiro. Līdz jūlija beigām izpildīta tikai nepilna trešā daļa no visa gada plāna.
