«Ražots Ķīnā 2025»: inovācijas uz ārvalstu intelektuālā īpašuma rēķina?

Līdz ar galvu reibinošo ekonomikas izaugsmi, Ķīna tuvāko gadu laikā plāno labot savu lētās "pasaules rūpnīcas" reputāciju un kļūt par globālu spēlētāju preču ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Ķīna ir bēdīgi slavena ar intelektuālā īpašuma zādzībām no ārvalstu uzņēmumiem, lai to vēlāk izmantotu savu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. Lai gan tehnoloģiju attīstība un to plašāka pieejamība nestu ieguvumus ne tikai Ķīnai vien, tās līdzšinējā prakse liek šaubīties, vai tas tiks panākts godīgā ceļā.

ĪSUMĀ:

  • Ķīnas valdības iniciatīva "Ražots Ķīnā 2025" paredz ekonomikas pārorientēšanos uz inovatīvu tehnoloģiju ražošanu un konkurētu ar pasaules vadošajiem tehnoloģiju gigantiem.
  • Iniciatīvas īstenošanai vadība plāno iepludināt ekonomikā vairāk nekā 20 miljardus eiro, kas vairākkārt pārsniedz citu pasaules valsts ieguldījumus izpētē un inovācijās.
  • Ķīna līdz šim bijusi bēdīgi slavena, izmantojot savu "pasaules rūpnīcas" pozīciju, lai, pretēji starptautiskajām tiesību normām, iegūtu ārzemju uzņēmumu intelektuālo īpašumu. Kas ir bijis pamats pret Ķīnu vērstai Prezidenta Trampa kritikai un iegansts tirdzniecības kara uzsākšanai.
  • Ķīnas investori aizvien vairāk iegulda inovatīvos jaunuzņēmumos ASV, lai vēlāk tos pārņemtu kopā ar intelektuālo īpašumu, ko izmantot savu uzņēmumu attīstībā.
  • Ķīnas sāk radīt konkurenci ASV inovatīvo tehnoloģiju jomā, tādā veidā apdraudot to līderpozīciju starptautiskajā arēna.

"Gudrā rūpniecība"

Ilgus gadus uzrakstam uz precēm "ražots Ķīnā" ir bijusi negatīva pieskaņa. Tipiskais patērētājs šādu preci parasti izvēlētos cenas apsvērumu dēļ. Ņemot vērā lielo cenas starpību ar Eiropā ražotām alternatīvām, tipiskais patērētājs aizgaiņā iekšējās šaubas par Ķīnā ražotās preces kvalitāti. Tomēr tuvākajā laikā šī situācija varētu krietni mainīties.

Rubrika "Status Quo".

Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Līdz ar Ķīnas galvu reibinošo ekonomisko izaugsmi, ir augušas arī valsts ambīcijas kļūt par cienījamu spēlētāju preču ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Iniciatīva "Ražots Ķīnā 2025", kas jau iestrādāta valsts piecgades plānā, paredz pārorientēšanos uz tā saukto "gudro rūpniecību". Ar to domāta tādu augsto tehnoloģiju kā industriālie roboti, bezvadu sensori, biotehnoloģijas un mākslīgais intelekts attīstīšana un ražošana.

Tādā veidā dažu desmitgažu laikā paredzēts strauji celt Ķīnas ekonomikas konkurētspēju un ierindot Ķīnas uzņēmumus starp pasaules vadošajiem tehnoloģiju gigantiem.

Lai to īstenotu, valdība plāno industrijā iepludināt vairāk nekā 160 miljardus Ķīnas juaņu (20 miljardus eiro), raksta Merkatora Ķīnas pētījumu institūts (Mercator Institute for China Studies).

Kad Trampa un ekspertu viedokļi saskan

Kas ir intelektuālais īpašums

Intelektuālais īpašums ir cilvēka garīgā darba radītie produkti, kas tiek izmantoti, lai gūtu ienākumus. Viens no intelektuālā īpašuma aizsardzības veidiem ir patenta reģistrācija, kas aizliedz citām personām bez atļaujas un atlīdzības izmaksāšanas izgudrotājam ražot un pārdot viņa vai viņas izgudrojumu. Preču zīmes reģistrācija aizsargā zīmolu nosaukumu un izskatu no atdarināšanas.

"ASV nekavējoties rīkojas lai apturētu intelektuālā īpašuma zādzību. Mēs nedrīkstam tam ļaut turpināties tā, kā tas noticis iepriekšējos gados!” šī gada martā bija lasāms ASV prezidenta Donalda Trampa "Twitter" kontā. Lai gan prezidents Tramps līdz šim nav uztraucies par savu apgalvojumu patiesumu, šoreiz viņam piekristu liela daļa nozares ekspertu.

 

Intelektuālā īpašuma piesavināšanās nav tikai pašreizējā prezidenta pacelta problēma. Jau 2012.gadā, prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā, tika izveidota īpaša komisija ar mērķi pētīt ASV intelektuālā īpašuma zādzību gadījumus, izvērtēt to ietekmi uz ASV un saistību ar Ķīnu, kā arī izteikt priekšlikumus atbildes reakcijai. Intelektuālā īpašuma tiesību speciālisti - gan komisijas eksperti, gan neatkarīgi akadēmiķi - ir vienisprātis, ka, kopš sava tirgus atvēršanas starptautiskajai tirdzniecībai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Ķīna ir bijusi bēdīgi slavena ar ārvalstu uzņēmumu tiesību pārkāpšanu.

Lai gan tika izdarīti mēģinājumi ierobežot šo Ķīnas uzņēmumu praksi, komisijas darbs bija plašākas sabiedrības nepamanīts līdz Prezidenta Trampa nākšanai pie varas un tam sekojošajam tirdzniecības karam ar Ķīnu. Intelektuālā īpašuma piesavināšanās tika iekļauta politiskajā dienaskārtībā,  kļūstot par daļu no prezidenta piesauktās "negodīgās tirdzniecības prakses" un iemeslu tarifu ieviešanai un tirdzniecības kara uzsākšanai starp abiem globālajiem spēlētajiem.

Kopš pagājušā gadsimta 80. un 90. gadiem, ASV kompānijas, tai skaitā tās, kas attīstīja un patentēja jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un veidoja slavenus zīmolus, lētā darbaspēka dēļ pārcēla savu ražošanu uz Ķīnu. Līdz ar ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, Ķīna kā jaunā "pasaules rūpnīca" attapās neizdevīgā situācijā. Tās pilsoņu izgatavotās preces tika pārdotas viņiem pašiem ar kompāniju uzlikto uzcenojumu. Lai no tā izvairītos, Ķīna uzlika pienākumu kompānijām, kas vēlas piekļūt Ķīnas tirgum, sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem un, līdz ar to, nodot arī intelektuālo īpašumu, vēsta "The Conversation". Savukārt Ķīnas likumdošana sniedz iespēju valstij vienkāršā veidā iegādāties šīs intelektuālā īpašuma tiesības, lai izmantotu tās savā un savu uzņēmumu labā.

Tā rezultātā daudzu Ķīnas kompāniju izaugsme ir balstīta uz ārzemju kompāniju ievestajām zināšanām.

Saņemot dāsnu palīdzību un strādājot roku rokā ar valdību, tās konkurē ar kompānijām ASV, radot ievērojamus zaudējumus.

Kā vēstīts Baltā nama 2017. gada ziņojumā, intelektuālā īpašuma zādzības ASV rada zaudējumus no 225 līdz pat 600 miljardiem ASV dolāru katru gadu. Atbildes reakcijā ASV, gan Prezidenta Obamas, gan tagad daudz skaļāk Prezidenta Trampa vadībā ir sūdzējušās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) par šādu Ķīnas praksi.

Uzlabojumi vai imitācija

Tomēr, kā atzīst intelektuālā īpašuma tiesību speciālisti, līdz ar savstarpējiem apvainojumiem, netiek pamanīts progress šīs situācijas labošanā. Reaģējot uz sūdzībām, Ķīna kopš 2001.gada ir sākusi grozīt likumus un reformēt tiesu sistēmu, lai apkarotu intelektuālā īpašuma zādzību gadījumus un labotu savu starptautisko reputāciju.

Kā pagājušā gada septembrī ziņoja valsts mediju kanāls "Xinhua", "Ķīnas valdība piešķir lielu nozīmi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Kādreiz apsmiekls intelektuālā īpašuma jomā, Ķīna, tagad ir ieviesusi (..) samērā godīgu sistēmu," "The Financial Times" atzīst Ēriks Robinsons no advokātu biroja "Beijing IP".

Tajā pašā laikā, citi eksperti uzskata, ka uzlabojumi ir ļoti ierobežoti un drīzāk parāda pozitīvu tendenci nevis vieš drošības sajūtu ārvalstu uzņēmējiem.

Nopirkt ideju kopā ar visu uzņēmumu

"Ražots Ķīnā 2025" iniciatīva liek Rietumvalstīm uzmanīgi vērot, kādā veidā Ķīna īstenos šo ambiciozo vīziju. Domnīca “Mercator Institute for China Studies” šaubās par godīgas konkurences principu ievērošanu iniciatīvas īstenošanā. Īpaši bažīgu dara Ķīnas investīciju pieplūdums Rietumvalstīs. Izmantojot vājo kontroles sistēmu ASV tirgū, privātie investori no Ķīnas investē daudzsološos jaunuzņēmumos jeb "startups", lai pēc tam iegūtu tajos radītās inovatīvās tehnoloģijas. Daudzos gadījumos to koordinē un finansējumu nodrošina pati Ķīnas valdība.

Īpaši tas novērots Silīcija ielejā, Kalifornijā - reģionā, no kura nāk tādi tehnoloģiju giganti kā "Google", "Facebook", "Tesla", "Apple", "LinkedIn" un kas joprojām pazīstams kā pasaules inovāciju centrs, kur koncentrējas jaunuzņēmumi un viņu investori. Investīciju pieplūdums no Ķīnas radījis satraukumu ASV varas gaiteņos. "Mūsu intelektuālais īpašums ir mūsu ekonomikas un drošības nākotne” raidsabiedrībai "Reuters" saka Marks Varners, ASV Senāta izlūkošanas komitejas vicepriekšsēdētājs. "Ķīnas valdība pavisam skaidri ir nospraudusi mērķi pēc iespējas vairāk šī intelektuālā īpašuma. Viņu pastāvīgie centieni rada risku, kas mums ir nopietni jāizvērtē."'

Izaicinājums ASV līderpozīcijai

Tomēr, pat tad, ja iniciatīva "Ražots Ķīnā 2025" tiktu īstenota atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, pārorientēšanās uz inovatīvu tehnoloģiju attīstīšanu pašā Ķīnā pats par sevi ir signāls, par ko ASV vajadzētu pamatoti bažīties.

"ASV pēdējā laika apgalvojumi par Ķīnu un intelektuālā īpašuma piesavināšanos vairāk atspoguļo bailes par Ķīnas kā topošās "inovāciju valsts" statusu, kas izaicina ASV līderpozīciju šajā jomā," "Financial Times" atzīst Hollija Vaita no tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Rouse" ar specializāciju Ķīnas reģionā.

Spēja radīt un pielietot jaunākās tehnoloģijas ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai valsts spētu konkurēt starptautiskajā arēnā.

Pateicoties tādiem uzņēmumiem kā "Google", "Microsoft", "IBM" vai "Intel", ASV līdz šim nenoliedzami dominējusi inovatīvo tehnoloģiju izstrādes jomā, kas sekmējis gan ASV ekonomisko pārākumu, gan tā saukto "maigo varu" pasaulē. Pie apvāršņa pamanot nopietnu izaicinājumu šai ASV līderībai, prezidenta Trampa skaļie pārmetumi, reaģējot uz to, ir labi saprotami.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti