Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vēl apzina valsts pārvaldes kiberaizsardzības riskus; par iespējamiem draudiem klusē

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Salaspils memoriālam – 50: kā tas tapa un kāda ir tā nākotne?

«Raundaps» un citi herbicīdi – zemnieku glābiņš vai draudi veselībai?

«Raundaps» un citi herbicīdi – zemnieku glābiņš vai draudi veselībai?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Līdz šī gada beigām Eiropas Komisijai (EK) jāpieņem lēmums, pagarināt vai aizliegt lauksaimniecībā plaši lietotā glifosāta lietošanas atļauju. Sabiedrībā plaši ir pazīstams nezāļu iznīcinātājs "Raundaps", taču patiesībā kopumā reģistrēti 30 herbicīdi ar glifosātu. Vairāk nekā miljons Eiropas dalībvalstu pilsoņu parakstījušies pret ķīmiskās vielas lietošanu lauksaimniecībā.

Zemnieki, kas audzē dažādas kultūras lielās platībās, apliecina, ka bez glifosāta ciestu lielus zaudējumus.  Glifosāts ir ķīmiska viela, ko izmanto lauksaimniecības herbicīdos, lai dažādas kultūras varētu audzēt bez nezāļu klātbūtnes. Šīs vielas visas nezāles nokaltē.

Latvijā glifosātu līdzekļus lauksaimniecībā lieto jau 30 gadus, bet pēdējos divus gadus šo nezāļu iznīcinātāju nosaukumi dzirdami krietni biežāk publiskajā telpā.

Aizliegumu atbalsta biolauksaimnieki

Starptautiskā kampaņā Eiropā savākts arī vairāk nekā miljons pilsoņu parakstu no 22 dalībvalstīm, rosinot aizliegt glifosātu. Pašu zemnieku rindās šādu iniciatīvu atbalsta bioloģiskie zemnieki, kam ir īpaši aktuāla vide bez pesticīdu klātbūtnes riskiem, stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, zemnieks Gustavs Norkārklis.

"Mēs nedzīvojam uz citas planētas, mēs atrodamies uz vienas zemes. Šobrīd situācija ir tāda, ka atbildība pārsvarā jāuzņemas bioloģiskajam lauksaimniekam. Konvencionālais lauksaimnieks var miglot savu lauku līdz pašai kaimiņa teritorijas robežai, un risks, ka ķīmiskā viela glifosāts var nonākt arī otrā bioloģiskajā laukā, ir ļoti liels. To pērn norādīja arī Eiropas Komisija: veicot Latvijā auditu, tā secināja, ka pārāk maza vērība ir pievērsta šiem riskiem, tāpēc bioloģiskajiem zemniekiem jāievēro lielākas buferjoslas, lai no tā izvairītos," norāda Norkārklis.

"Tāpēc arī mēs iesaistāmies diskusijā par glifosātiem, par to aizliegšanu, par pesticīdu lietojuma samazināšanu Latvijā kopumā," uzsver zemnieks.

Valstī ir ap 4000 bioloģisko zemnieku, kas apsaimnieko 260 tūkstošos hektāru. Ja arī glifosātu šobrīd neaizliedz, bioloģiskie zemnieki uzskata, ka ir jāuzlabo likumi, lai vietās, kur zemnieku lauki robežojas ar kaimiņa bioloģisko lauku, tiktu ievērotas konkrētas aizsargjoslas abos īpašumos, kas būtu kompromiss.

Patlaban, smidzinot lauku ar glifosātu līdzekļiem, aizsargjoslas jāievēro tikai pie ūdenstilpnēm, norāda Norkārklis.

"Visi saka, ka Latvija ir zaļa, bet pesticīdu daudzums apritē arvien pieaug," atzīst Norkārklis.

"Vienlaikus arī pieaug bioloģisko lauksaimnieku skaits valstī. Tas nozīmē, ka var kultūras izaudzēt arī bez pesticīdiem. Ja runājam par vārdu savienojumu "ilgtspējīga lauksaimniecība", tad citu ceļu nemaz neredzu, kā pasaulē mēs varētu konkurēt. Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir lielāks, nekā lauksaimnieki spēj saražot Eiropā; ja runā par Latviju, tad arī tam tuvojamies. Jau pērn novērojām, ka īpaši dārzeņu sektorā janvārī jau vairs nav ko piegādāt veikaliem," stāsta zemnieks.

Aizstāv glifosāta lietošanu un brīdina par ražas kritumu

Zemnieku Saeimas valdes loceklis, graudkopis un agronoms Arnolds Jātnieks rāda savas saimniecības laukus Bauskas pusē. Tuvāk mājai iekopts neliels lauks, kurā glifosātu nelieto, jo tur audzē tējas, garšvielas un dārzeņus. Šo divu hektāru lauku nācies ar rokām ravēt septiņas reizes, kas apjomīgākās platībās būtu lielas izmaksas.

Kopā šajā saimniecībā ar septiņām dažādām kultūrām apsēti 323 hektāri. Zemnieks uzskata, ka kaitējums, lietojot glifosātu, netiek nodarīts videi un cilvēkam, ja to lieto pareizi.

"Te uz vasaras kviešu lauka, kas ir novākts, varam redzēt, ka lielākā nelaime ir vārpata; ja šo nezāli mehāniski likvidētu, tad, to sasmalcinot, mēs viņu iznēsājam pa visu lauku, un tā ieaug. Tā ir nezāle, ar kuru ļoti grūti tikt galā bez glifosāta. Savukārt šeit ir lauks, kas palika pāri, iepriekš šeit bija ziemas kvieši, nākamgad te būs pupas. Pēc kviešu novākšanas es jau esmu viņu nomiglojis ar glifosātu, bet var redzēt, ka atkal te jau ir pilns ar nezālēm," saimniecību rāda Jātnieks.  

"Ja glifosāts būtu kaitīgs arī pēc ietekmes, tad, manuprāt, te nedīgtu arī nezāles," spriež zemnieks.

Glifosāts arī esot vienīgais līdzeklis, kas palīdz cīnīties ar visiem nezāļu veidiem vienlaikus. Tāpēc graudkopis vērtē, ka, aizliedzot šo līdzekli, lauksaimnieki kopumā lietos vairākus līdzekļus katrai konkrētajai nezālei, kas pesticīdu apjomu palielināšot.

Alternatīvu glifosātam patlaban neesot, un bez tā lietošanas graudkopis ražas kritumu desmit gadu laikā lēš līdz 40%, kas iznīcinātu konkurētspēju.

"Viens hektārs tādam glifosāta līdzeklim kā "Reindžers" izmaksa ap 7,26 eiro uz hektāru. Ja mēs augsnē nelietojam rudenī vispār šo nezāļu likvidēšanas līdzekli, tad nākamajā gadā tur būs daudzgadīgo nezāļu lauks, caur kuru mēģinās izspraukties kultūraugi. Tad mehāniski mēģinot tās nezāles likvidēt, tās izmaksas būtu 50 līdz 60 eiro uz hektāru, kas zemnieku, visticamāk, atturēs rapsi audzēt nākotnē," klāsta Jātnieks.

"Redzot arī citus zemniekus kaimiņos, man liekas, ka šos līdzekļus lieto pareizi, tas ir katra lauksaimnieka goda prāts," saka graudkopis.

Dārzeņu audzētāji: glifosāta aizliegums nebūšot drāma

Savukārt kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa skaidro, ka dažādos Latvijas reģionos atšķiras šo līdzekļu lietojuma apjoms dārzeņu laukos.

"Tur, kur laukus ilgi apsaimnieko un neņem klāt jaunas zemes, es teiktu, ka glifosāta lietošana nav pārāk izplatīta dārzeņu audzēšanā. Tas vairāk ir Zemgalē, kur brīvo zemju praktiski nav," stāsta Strazdiņa.

"Savukārt Latgalē un Vidzemē ir ļoti daudzas nepastrādātas, aizaugušas vietas, mazi lauciņi, kur bieži nezāles pārvietojas no līdzās neiekoptiem laukiem. Pa reizei glifosātu nākas lietot katram, bet tas nenozīmē, ka to dara katru gadu vai visos laukos; pēc mūsu kooperatīva platībām, es teiktu - tie ir tikai 10%, kur lauki ik pa brīdim jāattīra un jālieto glifosāts," skaidro Strazdiņa.

Runājot par šobrīd aktuālo glifosāta lietošanas atļauju pagarināšanas diskusiju Eiropā, Strazdiņa papildina, ka dārzeņu audzētāji arī gaida komisijas lēmumu, bet scenāriju, kurā glifosātu aizliegtu, nevērtē kā dramatisku.

Zinātnieku vērtējumi atšķiras

Glifosātu novērtējumu veikušas divas lielas zinātnieku grupas. Viena ir piesaistīta Pasaules Veselības organizācijai "Starptautiskā vēža aģentūra", kas runā par glifosāta kancerogenitāti, bet otra grupa ir Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnieki, kuru slēdziens atšķiras un noliedz glifosāta kaitīgumu.

Eiropas Komisija glifosāta atļaujas plānoja pagarināt jau 2016. gadā, bet tieši šo pētījumu pretrunu dēļ jautājums atlikts.

Tikmēr vēl vienu glifosāta novērtējumu veikusi trešā institūcija - Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra, kas arī noraida tā kancerogenitāti.

Valsts augu aizsardzības dienesta eksperts Vents Ezers norāda, ka "pierādījumu bāze šobrīd nosliekusies par labu faktam, ka glifosātu lauksaimniecība varētu lietot un tas nav uzskatāms par bīstamu, tad Eiropas Komisijas piedāvājums šobrīd ir pagarināt glifosāta lietošanas atļauju nevis uz 15 gadiem, bet uz 10 gadiem".

"Termiņš saīsināts, tieši pamatojoties uz sabiedrības interesi un plašo lietojumu. Tāpat pētījumu bāze arvien pieaug, un pastāv iespēja glifosātu jebkurā brīdī izņemt no atļauto vielu saraksta," piebilstEzers.

Latvijā pārkāpumus glifosātu lietošanā nekonstatē

Lauksaimniecībā izmantojamos preparātus var iegādāt tikai profesionāli lietotāji, apmācību Latvijā izgājuši ap 12 tūkstoši cilvēku, kas citu starpā var lietot arī glifosātu.

Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori šogad kopumā veikuši 1560 operatīvās un plānveida pesticīdu lietošanas pārbaudes zemnieku saimniecībās. Tieši par glifosātu lietošanu bijušas vēl piecas sūdzības no iedzīvotājiem, kur dienests pārkāpumus nav konstatējis un nav ierosināta neviena pārkāpuma lieta saistībā ar glifosātu pēdējos divos gados.

"Glifosātu saturoši līdzekļi kopumā ir 30, katram ir lietošanas instrukcija – devas, apstrādes skaits sezonā, ierobežojumi uz vides aizsardzību. Ražas novākšanas laikā mūsu inspektori ņem paraugus graudaugiem. Šogad noņemti 164 paraugi, 76 paraugos ir konstatētas glifosāta atliekvielas, bet krietni zem pieļaujamās normas," stāsta Ezers. 

Pieminētos pretrunīgos starptautisko zinātnieku grupu pētījumus par glifosātiem mazliet vairāk komentē arī nevalstiskās organizācijas "Ekodizaina kompetences centrs" pārstāve, ķīmiķe Jana Simonovska,  vēl glifosātu ietekmes uz vidi pētījumu trūkumu skaidrojot ar finansējuma neesamību, jo par to jāmaksā sabiedrībai, nevis pašiem lietotājiem.

"Pārāk maz tiek runāts par glifosāta ietekmi uz vidi, uz ekosistēmām, un pavisam nesen Eiropas Komisijas organizācija apvienoto pētījumu centrs kopā ar holandiešiem noskaidrojuši, ka 43% augšņu paraugu, ko viņi ņēma Eiropas Savienībā, satur glifosātu un atliekvielas," saka Simanovska.

Latvijas Dabas fonda pozīcija, kā jau vides organizācijai, ir par glifosātu aizliegšanu lauksaimniecībā, uzsver fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis. Viņš vērtē, ka problēma ir jau kopējā lauksaimniecības politikā Eiropā. Subsīdiju politika ir krietni labvēlīgāka zemniekiem, kas saimnieko aramzemēs un attiecīgi izmanto glifosātu, lai zālāju pārvērstu lauksaimniecības platībās

Jau šomēnes atsevišķā Eiropas Komisijas darba grupā dalībvalstu eksperti balsos par to, vai glifosāta lietošanas atļauja atbalstāma arī turpmāk. Savukārt gala lēmums par to, vai piekrist Eiropas pilsoņu iniciatīvai aizliegt herbicīdu – glifosātu - lietošanu vai lietošanas atļauju pagarināt, Eiropas Komisijai būs jāpieņem līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti