Īstenības izteiksme 15 minūtēs

"Dīzeļgeita" Latvijā nav beigusies, videi nodarīto kaitējumu nerēķinās

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kāda literatūra ir cieņā Latvijas aktīvāko lasītāju novadā - Durbē?

"Rail Baltica" - pārbaudījums Baltijas valstu vienotībai

«Rail Baltica» - pārbaudījums Baltijas valstu vienotībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā. Tā 870 kilometru garumā plānoto ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savienos Tallinu, Rīgu un Kauņu ar Poliju, sauc "Rail Baltica" projekta īstenotāji. Politiķi stāsta, ka "Rail Baltica" projekts ir iegājis fāzē, kurā atpakaļceļa vairs nav. Tomēr pēdējo mēnešu laikā "Rail Baltica" mediju virsrakstos biežāk nonācis ieviesēju konfliktu dēļ.

ĪSUMĀ:

 

Projekta mērķis – pievienot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklam, lai uz citām Eiropas Savienības valstīm baltieši varētu aizbraukt arī ar vilcienu, nevis tikai lidot vai braukt ar auto. Pašlaik padomju mantojuma dēļ Baltijā dzelzceļa sliedes ir platākas nekā Eiropā, kas Eiropas Savienības dzelzceļa kartē Baltiju padarījis par izolētu salu.

"Rail Baltica" projekts ir ļoti sarežģīts. Aptuveni 5,8 miljardus eiro vērto dzelzceļa infrastruktūru uzdots īstenot četriem uzņēmumiem. Katrā valstī par transportu atbildīgās ministrijas paspārnē ir noteikts nacionālais ieviesējs – Latvijā "Eiropas dzelzceļa līnijas", Lietuvā - "Lietuvas dzelzceļš" un Igaunijā - "Rail Baltic Estonia".

To uzdevums ir rūpēties par staciju izbūvi un citiem tā saucamajiem "punktu" objektiem, kā arī zemes atsavināšanu. Šie uzņēmumi jeb nacionālie ieviesēji ir akcionāri kopuzņēmumam "RB Rail", kura mērķis ir koordinēt projektu un būvēt sliežu trasi.

"RB Rail" ir arī atbildīgs par Eiropas naudas sadali projekta aktivitātēm. Eiropas Komisija apņēmusies nodrošināt 85% vajadzīgās naudas.

Strīdas par "RB Rail" vadītāju

Domstarpības starp Baltijas valstīm saistībā ar "Rail Baltica" virmo ap "RB Rail" vadītāju Baibu Rubesu. Igaunijas un Lietuvas pārstāvji kopuzņēmuma akcionāru padomes sēdē 1. februārī izteica Rubesai neuzticību, taču Latvijas pārstāvis – "Eiropas dzelzceļa līniju" vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Situācija uztrauca galveno naudas devēju - Eiropas Komisiju. Tās pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Komisija vēlas pārliecināties, ka projekts virzās uz priekšu un nauda netiks izšķērdēta.

"Pamatprincips ir tāds, lai visi lielie līdzekļi, kurus piešķir Eiropas budžets, tiktu apsaimniekoti efektīvi un lai būtu stingra uzraudzība, un to uzraudzību nodrošina tieši kopuzņēmums. Tātad kopuzņēmums ir ne tikai moderators, bet viņš savā ziņā ir arī naudas turētājs, un viņš nosaka, konsultējoties ar dalībvalstīm, kā labāk, efektīvāk un caurspīdīgāk izmantot naudu," skaidro Šteinbuka.

Pēc Eiropas Komisijas mudinājumiem Baltijas valstīm beigt strīdēties, 22. martā "RB Rail" uzraudzības padome, kurā no katras valsts ir divi pārstāvji, nolēma Rubesu neatlaist. Par ko tieši izšķirošajā padomes sēdē runāts, informācijas gan nav daudz.

Pēc sēdes medijiem pāris frāzes teica padomes priekšsēdētāja Rīa Silave, kura norādīja, ka Rubesa amatu saglabās, taču viņai uzdots uzlabot komunikāciju.

"Mēs pārrunājām jautājumu par akcionāru neuzticību, kas tika izteikta 1. februārī Baibai Rubesai. Uzraudzības padome akcionāru nostāju uztver ļoti nopietni," norādīja Silave.

Rīa Silave vada ne tikai "RB Rail" uzraudzības padomi, bet arī pārstāv Igaunijas pusi kopuzņēmuma akcionāru padomē kā Igaunijas nacionālā projekta ieviesēja "Rail Baltic Estonia" vadītāja. Tieši Silave 1. februāra akcionāru padomes sēdē rosināja balsot par neuzticību Rubesai.

Silaves rakstiskās atbildes Latvijas Radio lielāku skaidrību par Rubesas darba vērtējumu gan neievieš:

"Baiba Rubesa ir paveikusi lielisku darbu, iepazīstinot dažādas iesaistītās puses ar "Rail Baltica" projektu. "RB Rail" akcionāri nebija apmierināti ar dažādu uzdevumu interpretāciju.[..] "Rail Baltica" ieviesējiem ir tikai viens uzdevums – pabeigt projektu un strādāt mierīgi un konstruktīvi."

Latvijas pārstāvis akcionāru padomē Linužs stāsta, ka kritika Rubesai veltīta par uzdevumu termiņu kavēšanu. Galvenais no tiem – kavēšanās ar būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšanu.

Vadlīnijas noteiks vienādus tehniskos parametrus dzelzceļam visās Baltijas valstīs. Pēc plašām diskusijām šobrīd dokumenta apstiprināšanai gan šķēršļu neesot.

"Šobrīd šis dokuments, kas ir kritisks tam, lai mēs varētu savas daļas projektēt un lai ar projektu tālāk varētu virzīties arī "RB Rail", pēc mūsu viedokļa ir akceptējams, un faktiski viņš ir finiša taisnē. Kritiskie termiņi netiek pārsniegti," saka Linužs.

Linužs noliedz, ka viens no kavēšanās iemesliem varētu būt Lietuvā uzbūvētais dzelzceļa posms no Kauņas līdz Polijas robežai, kas neatbilst "Rail Baltica" prasībām un kuru Lietuva vēl cer kādā veidā pielāgot projekta vajadzībām.

Lietuvas puse akcionāru padomē esot izteikusies, ka "RB Rail" vadībā būtu jābūt cilvēkam ar labākām tehniskajām zināšanām. Tikmēr Linužs kolēģiem uzsvēris, ka nevajadzētu koncentrēties uz personālijām.

"Uzstājām vairāk uz to, kā mēs savā starpā uzlabojam koordināciju, nevis meklējam potenciāli vainīgās personas par kavējumiem. Ņemot vērā projekta ļoti komplicēto dabu, šie kavējumi ir neizbēgami. Vienā vietā ir kavējums, citā vietā mēs redzam, ka dažus darbus mēs varam izdarīt ātrāk," norāda Linužs.

Viņš uzskata, ka līdz ar pēdējo "RB Rail" uzraudzības padomes sēdi un uzdevumiem Rubesai uzlabot komunikāciju problēmas ir atrisinātas. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Roks Masjulis gan izteicies, ka Rubesai būtu pašai jāatkāpjas, ja jau divi akcionāri izteikuši neuzticību.

Viņš Latvijas Radio intervijai laiku neatrada, taču "Lietuvas dzelzceļa" pārstāvis Doms Jurevičs Latvijas Radio norādīja, ka "RB Rail" uzraudzības padome, kas lēmusi Rubesu paturēt amatā, vislabāk pārzina situāciju.

Pārvaldības struktūrā iepotēts interešu konflikts

Pati Baiba Rubesa Latvijas Radio interviju par uzraudzības padomes sēdē pārrunāto atteica.

Arī citi padomes locekļi, ieskaitot Latvijas pārstāvjus, par sēdē lemto klusē, jo runāt ar medijiem esot deleģēta tikai Silave.

 Iepriekš gan Rubesa intervijās savu versiju par strīdu cēloņiem nav slēpusi – Rubesa esot neērta vadītāja, kurai nācies atgaiņāties no mēģinājumiem ietekmēt iepirkumus projektā.

"Esmu saskārusies ar neskaitāmiem mēģinājumiem iejaukties projektā no augšas. Piemēram, iepirkumu procesos, nemitīgi pieprasot upurēt mūsu ieviesto, starptautiski atzīto iepirkumu praksi. Esmu arī piedzīvojusi iejaukšanos augstas pozīcijas ieņemošu vadības locekļu atlases procesos," iepriekš stāstīja Rubesa.

Pēc viņas teiktā, darbam traucējot tas, ka atsevišķi projekta vadītāji sēžot uz vairākiem krēsliem. Nacionālie ieviesēji jeb katras valsts vietējie "Rail Baltica" īstenotāji ir atkarīgi no "RB Rail" valdes lēmumiem par naudas sadali, taču nacionālie ieviesēji vienlaikus ir arī "RB Rail" akcionāri, turklāt "RB Rail" uzraudzības padomi vada jau pieminētā Igaunijas uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" vadītāja Rīa Silave. Tādēļ jau projekta pārvaldības struktūrā iepotēts interešu konflikts, uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

"Paši lēmumu pieņēmēji, kas ir transporta ministrijas caur speciāli veidotiem uzņēmumiem, ir arī labuma guvēji jeb finansējuma saņēmēji. Līdz ar to ir nepieciešams "RB Rail" vadības lēmums, kādā veidā tas notiks. Ne vienmēr šīs intereses sakrīt. "RB Rail" komandai un Baibai Rubesai ir jādomā par projekta kopīgo attīstību," norāda Grafs.

"Viņiem nav jādomā par katras dalībvalsts interesēm šajā projektā. Tur šī pretruna vienkārši ir iebūvēta iekšā pašā "RB Rail" pamatā, kas ir jārisina," uzskata Grafs.

Eksperts uzskata, ka risinājums būtu projekta ieviešanā lielāku lomu piešķirt kopuzņēmumam "RB Rail". Šādu virzienu iepriekš aizstāvējusi arī Baiba Rubesa.

"Lai vairāk ieviesēju vai projekta īstenošanas jautājumi nonāktu "RB Rail", nevis nacionālajām valstīm. Tad Satiksmes ministrijas trijās valstīs varētu noteikt to veidu vai principus, kā tam vajadzētu notikt, un ir viens ieviesējs, no kā var prasīt atbildību par to, kādā veidā šis projekts iet uz priekšu," skaidro Grafs.

Padome vienojās lomas nepārdalīt

Tikmēr "Eiropas dzelzceļa līniju" vadītājs Linužs tam nepiekrīt. Viņš stāsta, ka 21.martā jau notikusi projekta vadības komitejas sēde, kurā visi četri uzņēmumi un Eiropas Komisija vienojusies lomas nepārdalīt.

 

Turklāt ir uzdevumi, ko kopuzņēmumam valstu likumi nemaz neļauj deleģēt, piemēram, īpašumu atsavināšanu.

"Šajā pārvaldes struktūrā, iespējams, ir kādi sīki trūkumi, bet mēs esam parādījuši to, ka šī struktūra strādā un viss iet uz priekšu. Iedomājaties, ja mēs tagad pievēršamies kaut kādas jaunas pārvaldes struktūras organizēšanai, tas nozīmē, ka mēs apturam visus darbus, ka mēs apzināti kavējam projekta ieviešanu. Tā vietā mēs nodarbojamies ar lomu pārdali," saka Linužs.  

"Es domāju, ka šobrīd projekta ieviešana ir svarīgāka par lomu pārdali. Šīs atsevišķās nesaskaņas un koordinācijas trūkumu var viegli novērst laika gaitā," norāda Linužs.

Savukārt no interešu konfliktiem pasargājot triju Baltijas valstu noslēgtie līgumi par "Rail Baltica", kas katrai organizācijai nosaka atbildību, uzskata Linužs.

"Es uzskatu, ka šajā gadījumā visa projekta kontekstā vienkārši visām atbildīgajām institūcijām vēlreiz jāizlasa šie dokumenti, jāsaprot sava vieta un jāpilda savas funkcijas, un jāizvairās no spekulācijām," uzsver Linužs.

Ar lomu sadalījumu projektā apmierināta ir arī Rīa Silave un Lietuvas puse, Latvijas Radio apliecina "Lietuvas dzelzceļā". Šis jautājums ir izlemts jau 2016. gadā, tādēļ tagad esot jāskatās tikai uz priekšu.

Iespējas saņemt papildu naudu vēl līdz 2020.gadam

Naudu no Eiropas Komisijas "Rail Baltica" projekts saņem pa etapiem. Līdz šim izmaksāti 674 miljoni eiro jeb nedaudz vairāk par desmito daļu no vajadzīgās naudas.

Nākamnedēļ gaidāmajā "Rail Baltica" forumā Tallinā plānots parakstīt dokumentus par vēl 110 miljonu eiro piešķiršanu. Forumā notiks arī "RB Rail" akcionāru padomes sēde, kas apstiprinās kopuzņēmuma budžetu.

Linužs stāsta, ka tas ir labs signāls Eiropas Komisijai par to, ka domstarpības ir pārvarētas. Taču lielākā daļa finansējuma projektam plānota nākamajā Eiropas naudu plānošanas periodā – pēc 2020. gada.

 Līdz tam gan projektu iespējams būtiski pavirzīt uz priekšu ar naudu, ko jau šajā plānošanas periodā transporta jomā nav iztērējušas citas valstis, norāda Eiropas Parlamenta deputāts un "Rail Baltica" draugu grupas vadītājs Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

"Ja mums iet projekts labi uz priekšu, mums ir iespējas dabūt vēl naudu no līdz 2020. gadam paredzētās budžeta naudas, kas varētu būt ļoti būtiska summa, no tām tā saucamajām kohēzijas valstīm kā Bulgārija, Rumānija, Čehija, Slovākija un citām, kuras neizmanto savu naudu, un mums ir iespējas pavirzīties ar "Rail Baltica" uz priekšu diezgan būtiski," uzskata Zīle.

"Tad mums ir politiska argumentācija – gan premjeriem, gan finanšu ministriem, gan mums Eiropas Parlamentā, ka šis projekts ir jāpabeidz un naudai jābūt pietiekamai, lai "Rail Baltica" uz 2026. gada sākumu pilnībā funkcionētu," norāda eiroparlamentārietis.

Taču arī Zīle uzsver, ka Baltijas valstīm vēl jāapliecina sava spēja sadarboties "Rail Baltica" projekta ieviešanā.

Tas nozīmē izbeigt kašķus un vajadzības gadījumā papildināt līdzšinējās vienošanās par katras puses atbildību projektā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka arī neslēpj – Eiropas naudu transporta projektiem kāro arī citas valstis.

"Rindā stāv citas dalībvalstis, kas pieteiksies uz šo naudu un noteikti viņu apgūs. Es jums atkārtoju to, ko esmu dzirdējusi Briselē, ka rinda jau ir izveidojusies," saka Šteinbuka.

Šobrīd "Rail Baltica" ieviesēji acīmredzami cenšas izvairīties no domstarpību plašākas iztirzāšanas medijos, iespējams, lai neradītu bažas Eiropas Komisijai par projekta virzību. Lai gan puses vienojušās "Rail Baltica" attīstīt ar esošo pārvaldības modeli, tuvojoties būvniecības posmam, konflikti starp ieviesējiem var atjaunoties.

Vēl tapšanas stadijā ir pētījums par projekta infrastruktūras pārvaldīšanu pēc "Rail Baltica" pabeigšanas, un neatrisināts ir sāpīgais jautājums – ko darīt ar jau uzbūvēto dzelzceļa posmu Lietuvā, kura līkumi neļaus vilcienam sasniegt projektā noteiktos 240 kilometrus stundā.

Arī "RB Rail" padomes lēmums Rubesai uzticēt kopuzņēmuma vadību arī turpmāk ir tikai pagaidu risinājums, jo viņas pilnvaru termiņš noslēgsies jau oktobrī. Tad gaidāmas jaunas interešu sadursmes par to, kas koordinēs apjomīgo projektu būvniecības posmā. Publiskie konflikti liek domāt, ka Rubesa tā nebūs. "RB Rail" padomes priekšsēdētāja Silave stāsta, ka par procedūru jauna vadītāja meklēšanai pēc Rubesas pilnvaru beigām nav domāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti