«Rail Baltica» pagaidām atdursies pret Polijas robežu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Atvēlot gandrīz 16 miljardus eiro līdz 2023.gadam investīcijām dzelzceļos, Polijas valdība  neatrada nevienu zlotu, lai attīstītu maģistrāles "Rail Baltica" 200 kilometru garo posmu no Lietuvas robežas. Bez šī posma plānotais Eiropas ātrais dzelzceļš Tallina-Rīga-Kauņa nebūs savienots ar pārējo Eiropu. Tiesa, Polijas Infrastruktūras un attīstības ministrijā portālam rus.lsm.lv norādīja, ka "tas nenozīmē, ka šis posms nebūs uzbūvēts [nekad]".  

Nacionālo dzelzceļu attīstības programmu līdz 2023.gadam Polijas valdība apstiprināja 15.septembrī. Visu programmā iekļauto projektu vērtība sasniedz 67,5 miljardus zlotu (15,9 miljardi eiro).

Konteksts:

Plānotās “Rail Baltica” posma izmaksas Latvijā – 1,27 miljardi eiro.
Ja Eiropas Komisija finansēs 80% - 85% no projekta, Latvijai būs jāiegulda 200 – 250 miljoni eiro.
Latvijas valsts budžeta plānotais deficīts nākamgad 268 miljoni eiro 

Valdības kanceleja, paziņojot par šo plānu, uzsvēra, ka programmas mērķis ir pirmkārt samazināt braucienu laiku dzelzceļos, ko pārvalda "PKP Polskie Linie Kolejowe SA" (PKP PLK, nacionālais dzelzceļu koncerns).  Tai skaitā plānots pagarināt posmus, kuros vilcieni kustas ar ātrumu virs 160 kilometriem stundā.  

Dzelzceļa līnija no Polijas pierobežas stacijas Trakiški līdz tuvākajai lielajai pilsētai Bjalistokai pašlaik nav piemērotā ātrvilcieniem, kuri, kā cer "Rail Baltica" projektētāji Baltijas valstīs, maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava-Berlīne kursēs ar vidējo ātrumu virs 120 kilometriem stundā.  

Polijas infrastruktūras un attīstības ministrijā portālam rus.lsm.lv skaidroja, ka kopumā posms Trakiški – Bjalistoka ir 204,38 kilometrus garš. Tajā ir ierobežojumi – 120 kilometri stundā pasažieru vilcieniem un 100 kilometri stundā kravas vilcieniem. Tiesa, pastāv vietējie ierobežojumi 30 kilometri stundā posmā Suvalki – Oļecko ( kas ir aptuveni ceturtdaļa no kopējā garuma). Elektrificēts tikai posms Bjalistoka – Elka, kas ir aptuveni puse no kopējā garuma.  

Sliežu tehniskais stāvoklis 69,5% līnijas garumā ir labs, tam nepieciešama tikai apkalpošana, nelieli remonti bez satiksmes ierobežojumiem. Aptuveni 3,3% garumā sliežu stāvoklis ir apmierinošs (ātruma ierobežojumi, nepieciešama 30% ceļu  nomaiņa), un vēl 27,2% sliežu stāvoklis ir neapmierinošs, kam nepieciešami apjomīgi remonti, sliežu nomaiņa un ievērojami ātruma ierobežojumi.  

Polijas dzelzceļa koncerns jau šogad plāno izsludināt pirmos konkursus par infrastruktūras attīstību par kopējo summu 2,6 miljardi eiro un nākamajos gados apgūt programmas līdzekļus līdzīgā tempā, taču atbildīgā ministrija portālam rus.lsm.lv norādīja, ka konkurss uz posma Trakiški – Bjalistoka nav plānots.

"Šis projekts ir Nacionālās programmas rezerves sarakstā. Projektu sadalījums pamata un rezerves sarakstos saistīts ar nacionālo avotu un Eiropas Savienības (ES) fondu sadalīšanu laikā no 2014. līdz  2020.gadam," teikts rus.lsm.lv saņemtajā Polijas Infrastruktūras un attīstības ministrijas atbilde.

"Tas nenozīmē, ka projektu nerealizēs vispār nekad," uzsvēra ministrijā.

Nosacījums līnijas modernizācijai ir "adekvāta finansējuma saņemšana", bet šāda finansējuma avoti varētu būt "līdzekļi, kas ietaupīti, īstenojot projektus" no Eiropas finansējuma programmā "Connecting Europe Facility" paredzēto projektu pamatsaraksta.

Tiesa, pat ja izdosies ietaupīt, nav garantijas, ka šos līdzekļus novirzīs tieši "Rail Baltica" pierobežas posmam,  jo projektus no rezerves saraksta atlasīs atkarībā no to gatavības  un kopējā brīvo līdzekļu apjoma. Polijas dzelzceļa koncerns pašlaik veic sagatavošanas darbus dažiem no šiem projektiem, un tikko līdzekļi būs pieejami, būs iespējams iesniegt pieprasījumu ES līdzfinansējuma saņemšanai un pēc tam sākt projektu.

Tieši tā plānots rīkoties ar trasi Trakiški – Bjalistoka. Pašlaik tam gatavo tehniski ekonomisko pamatojumu, kas nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par finansēšanas lietderību. Šos pētījumus plānots  pabeigt līdz aprīlim un, ja izdosies atrast pietiekamus fondus, reālus darbus varētu sākt 2018. – 2021.gadā, norādīja ministrijā.


 

Polijas (pa kreisi) – Lietuvas (pa labi) robeža posmā, kur jāiet "Rail Baltica" līnijai. "Google maps"

Tikmēr cita dzelzceļa posma – Bjalistoka-Varšava – liktenis ir daudz noteiktāks, tajā darbi sadalīti divos posmos un abi iekļauti nacionālās programmas pamatsarakstā. Pirmajā posmā no Varšavas līdz Sadovnei apgūta jau trešdaļa atvēlēto līdzekļu, un plānots, ka līnija būs gatava nākamgad. Posma Sadovne – Bjalistoka rekonstrukciju plāno sākt 2017. gadā un pabeigt 2020.gadā.

Savukārt no Varšavas līdz Berlīnei jau tagad kursē Vācijas "Deutsche Bahn" ātrvilcieni, kuri nepilnus 600 kilometrus pieveic 5,5 stundās. 

Projekts "Rail Baltica" paredz jaunas Eiropas standarta dzelzceļa līnijas būvniecību Baltijas valstīs. Latvijā tas izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visā Baltijā – 3,68 miljardi eiro. Eiropas Komisijas līdzfinansējums var sasniegt 85% no projekta kopējām izmaksām. Būvniecība jāsāk 2016.gadā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti