Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Tēvs Ibrahims māca savai draudzei aizlūgt par ienaidnieku

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Gunārs Jākobsons: Toreiz "Mikrofons” bija ļoti cienīts visos slāņos

Pusgada laikā gāzes piegādātāju mainījuši vairāki simti, slēdz arī miljonu līgumus

Pusgada laikā gāzes piegādātāju mainījuši vairāki simti klientu, slēdz arī miljonu līgumus

Pirms pusgada, proti, no šā gada 3. aprīļa Latvija kā pēdējā no trim Baltijas valstīm atvēra dabasgāzes tirgu. Brīvajā tirgū aktīvi iesaistījušies vairāki dabasgāzes tirgotāji, bet savus piegādātājus līdz šim mainījuši vairāki simti klientu.

Fiksēta cena un maksa tikai par patērēto

„Ieguvums uz mūsu kopējo līgumcenu attiecībā pret iepriekšējiem līgumiem varētu svārstīties no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro uz šo divu gadu periodu,”

lēš Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Iepirkumu nodaļas vadītājs Mārtiņš Briedis. Šā gada septembrī universitāte noslēgusi pusotru miljonu eiro vērtu dabasgāzes piegādes līgumu ar iepirkumu konkursā uzvarējušo piegādātāju „AJ Power Gas”. Speciālists neslēpj, ka lēmumu par iepirkumu konkursa rīkošanu RTU pieņēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemto noteikumu dēļ.

„Regulators bija noteicis, ka visiem tiem lietotājiem, kas nebūs izdarījuši savu izvēli, cena būs būtiski neizdevīgāka. Tāpēc šis bija kā iegansts, kāpēc mēs slēdzām jaunu līgumu, jo vecā līguma termiņš vēl nebija noslēdzies, tas būtu spēkā vēl gadu,” skaidro Briedis.

Iepirkumu konkursā piedalījušies divi pretendenti – kādreizējais monopolists „Latvijas gāze” un „AJ Power Gas”.

Briedis stāsta, ka jau tagad RTU ir pārliecinājusies par brīvā dabasgāzes tirgus priekšrocībām. Viens no ieguvumiem – fiksēta dabasgāzes cena.

„Šī cena ir fiksēta par gāzi. Ja iepriekš tā bija piesaistīta naftas cenai, tad tagad tā ir fiksēta un šo divu gadu periodā mēs varam rēķināties ar savām izmaksām,” skaidro Briedis.

Turklāt sarunās ar potenciālajiem dabasgāzes piegādātājiem RTU esot izdevies vienoties par labākiem līguma nosacījumiem, piebilst Briedis. Proti, atšķirībā no iepriekšējiem piegādes līgumiem, kuros allaž bijis iekļauts tā dēvētais „take or pay” princips, kas nozīmē, ka par dabasgāzi jāmaksā arī tad, ja tā netiek patērēta noteiktajā apjomā, jaunā līguma nosacījumi paredz, ka jāmaksā tikai par faktiski patērēto.

„Mēs kā pasūtītājs varējām kaut nedaudz ietekmēt līguma saturu un pateikt, ka mēs šādu principu savā līgumā ietvert nevēlamies,” skaidro Briedis. “Te gan uzreiz jāsaka, ka attiecībā uz universitāti šādu līguma punktu nekad iepriekš nav bijis nepieciešamības izmantot, tas nekādas sekas un sankcijas nav radījis. Tomēr mēs šajā brīdī jūtamies drošāk, ka maksāsim tikai par to, ko patērēsim,” viņš stāsta.

Reģistrējušies 33 tirgotāji, tomēr reāli gāzi pārdod seši

SPRK rīcībā esošā informācija liecina, ka laika posmā kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas savu dabasgāzes piegādātāju mainījuši vairāki simti klientu. Varētu šķist, ka tas nav daudz, taču tā gluži nav. „Šobrīd vismaz 409 lietotāji ir mainījuši dabasgāzes tirgotāju.

Pēc lietotāju skaita tas varbūt nav daudz, bet pēc kopējā pārdotā dabasgāzes apjoma, ja to skaita enerģijas mērvienībās – megavatstundās, tad faktiski šobrīd jau aptuveni 25% dabasgāzes tirgo citi tirgotāji, nevis „Latvijas gāze”,”

stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis. Dabasgāzes tirgotāju reģistrā līdz šim reģistrējušies 33 tirgotāji, tomēr pagaidām tikai neliela daļa no tiem nopietni pievērsušies dabasgāzes tirgošanai klientiem.

„Vismaz seši tirgotāji ir noslēguši līgumus ar vismaz vienu dabasgāzes lietotāju. Var teikt, ka vismaz seši ir aktīvi. Ir vēl vairāki tādi, kas ir izpildījuši formālās prasības, lai būtu aktīvi, tas ir, noslēguši līgumus ar sadales sistēmas operatoru un pārvades sistēmas operatoru, un līdz ar to ir spējīgi sniegt pakalpojumu galalietotājam,” stāsta Irklis.

Konkurence mazina uzcenojumu

Reģistrēto dabasgāzes tirgotāju vidū ir vairāki lielie dabasgāzes patērētāji, piemēram, „Rīgas siltums” un „Latvenergo”.

Elektroenerģijas tirgus līderis sācis aktīvi rosīties arī dabasgāzes tirgū un jau uzvarējis vairākos publiskajos iepirkumos. Irklis pieļauj, ka dabasgāzes tirgus pārdale lielā mērā saistāma tieši ar „Latvenergo” reakciju uz tirgus atvēršanu.

„Lielu daļu sastāda arī tas, ka „Latvenergo” kā aktīvs tirgus dalībnieks ir spējīgs pats iepirkt dabasgāzi ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārpus Latvijas. Tas bija tas, ko „Latvenergo” centās darīt arī iepriekšējos gados, bet, kas tam īpaši nesekmējās. Šobrīd „Latvenergo” ir aktīvs gan kā lietotājs, gan kā tirgotājs,” norāda Irklis.

Starp aktīvajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas met izaicinājumu kādreizējam monopolistam „Latvijas gāze”, minamas arī Lietuvas kompānijas „LITGAS” un „Lietuvos Dujos Tiekimas”, Igaunijas energokompānijas „Eesti Energia” meitas uzņēmums „Enefit”, kā arī „AJ Power gas”.

Saskaņā ar „Enefit” apkopoto informāciju, uzņēmums noslēdzis dabasgāzes piegādes līgumus ar 258 klientiem. Šā gada trešajā ceturksnī „Enefit” pārdotās dabasgāzes kopējais apjoms sasniedzis aptuveni 7% no Latvijas kopējā patēriņa, lēš uzņēmumā. Par klientu intereses trūkumu nesūdzas arī „AJ Power gas”, kam, saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamo informāciju izdevies noslēgt pusotru miljonu eiro vērtu dabasgāzes piegādes līgumu ar RTU, kā arī uzvarēt vairāk nekā vienu miljonu eiro vērtā iepirkumā par dabasgāzes piegādi Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

„Šobrīd mums ir vairāk nekā 70 klientu, un mēs rēķinām, ka trešajā ceturksnī mums bija aptuveni 15% liela tirgus daļa no tā, kas ir komercsektors, kas ir ārpus „Latvenergo”,” saka “AJ Power Gas” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš. “Tātad – tieši no tiem patērētājiem, kam bija jāizdara izvēles. Mūsu mērķis ir nākamgad nodrošināt ap 10% no valsts kopējā dabasgāzes patēriņa. Un uz to mēs tagad aktīvi strādājam,” bilst Samtiņš.

Viņaprāt, pagaidām vēl mazliet pāragri spriest, cik nopietna ir klientu interese par iespējām izraudzīties alternatīvu „Latvijas gāzei”. „Protams, šobrīd ir tāds kā nogaidīšanas režīms, jo liela daļa klientu ir slēguši līgumus uz gadu un līdz ar to par jaunu līgumu viņiem būs jāsāk domāt pavasarī. Līdz ar to tad būs arī nākamā lielākā aktivitāte,” saka Samtiņš.

Pagaidām tirgus atvēršanas ietekmē neesot vērojama dabasgāzes cenas samazināšanās, taču konkurences spiediena ietekmē samazinās tirgotāju noteiktais uzcenojums, spriež Samtiņš.

„Mans minējums būtu, ka līdz ar tirgus atvēršanos vairumtirdzniecības līmenī cenas nav samazinājušās, bet ir samazinājušies tirgotāju uzcenojumi, ko viņi lika virsū gāzes cenai.

Līdz ar to peļņas daļa gāzes tirgotājiem kļūs mazāka, bet klienti iegūs vairāk,” norāda Samtiņš.

Konkurence liek «Latvijas gāzei» mainīt līgumu saturu

„Šinī brīdī situācija nav tik smaga, jo gāzes patēriņš ir pietiekami liels, liekas dabasgāzes reģionā nav un nekāds milzīgs spiediens nav jūtams,” komentē kādreizējā monopolista „Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vienīgās neērtības viņa vadītajai „Latvijas gāzei” sagādājot birokrātijas pieaugums. Kalvītis apgalvo, ka, ņemot vērā šogad piedzīvoto dabasgāzes patēriņa pieaugumu, īpašs konkurences spiediens pagaidām neesot jūtams.

„To, ka agresīvi ir Lietuvas lielie gāzes tirgotāji, to mēs zinājām, ka tas tā būs. „Lietuvos Dujos Teikimas” un „LITGAS” ir pietiekami agresīvi, un mums nākas rēķināties ar viņiem. Savukārt tās mazās kompānijas, kas ir Latvijas tirgū, strādā sekundārā tirgū, jo viņiem nav tiešo gāzes piegādes līgumu. Līdz ar to viņi gāzi iegādājas vai nu no lielajiem Baltijas tirgotājiem, vai no mums,” norāda Kalvītis.

Tomēr konkurence pamudinājusi „Latvijas gāzi” mainīt ar klientiem slēdzamo līgumu saturu. Tagad arī kādreizējais monopolists klientiem piedāvā iespēju fiksēt dabasgāzes cenu. Iepriekš šādas iespējas nebija un komersanti cenu, kas būs jāmaksā par piegādāto gāzi, uzzināja tikai katra mēneša sākumā. Tāpat „Latvijas gāze” esot atteikusies no tā dēvētā „take or pay” principa piemērošanas. Mainījies arī dabasgāzes iepirkšanas princips.

„Protams, ir daudz kas mainījies gāzes apgādes sistēmā. Ja agrāk mūsu valsts iegādājās gāzi uz pēcapmaksu, tad tagad, sākot no šīs sezonas, viss notiek uz priekšapmaksu. Lai iegādātos gāzi nākamajai sezonai, ir jāsamaksā uzreiz. Tas uzliek ļoti lielu plānošanas atbildību uzņēmumam, jo, ja tev vairāki simti miljonu ir jāsamaksā ļoti īsā laika termiņā, tas nav tik vienkārši,” saka Kalvītis.

Lauvastiesu arvien veido gāze no Krievijas

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks domā, ka pagaidām secinājumus par to, kādas pārmaiņas dabasgāzes tirgū nesusi tā atvēršana, ir nedaudz pāragri.

„Kopumā šis ir ieskriešanās periods ne tikai tirgotājiem, bet arī visai gāzes sistēmai kopumā, jo tirgus atvēršana jau nenoslēdzās 3. aprīlī.

Joprojām līdz 1. janvārim daļai akcionāru ir jāaiziet no „Conexus Baltic Grid”, kas atbild par gāzes pārvadi un uzglabāšanu,” atgādina Patmalnieks. “Turpinās uzņēmuma sadalīšana. No nākamā gada vairs nebūs viens uzņēmums „Latvijas gāze”, kas ir arī sadales sistēmas operators, bet būs atsevišķs sadales uzņēmums, kas nodarbosies tieši ar sadales sistēmas un tās klientu apkalpošanu,” viņš atzīmē.

Viens gan esot skaidrs – dabasgāzes tirgus jau uzreiz pēc tā atvēršanas izrādījies ļoti aktīvs. Visticamāk, tas esot skaidrojams ar to, ka aktīvākie tirgus spēlētāji ir kompānijas, kas jau guvušas pieredzi, darbojoties atvērtā elektroenerģijas tirgū. „Tas izskaidrojums droši vien ir tāds, ka tirgotāji jau ir pieredzējuši elektroenerģijas tirgū un viņiem jau ir pieredze par to, kā šis tirgus varētu funkcionēt. Visi aktīvie tirgotāji, kas tagad ir redzami, intensīvi iesaistījās jau dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu izstrādes stadijā,” norāda Patmalnieks.

Pagaidām dabasgāzes tirgus atvēršana nav radījusi ļoti nopietnas izmaiņas Latvijā patērētās dabasgāzes izcelsmes valstu struktūrā – lauvastiesu arvien veido gāze no Krievijas.

Patmalnieks spriež, ka situācija būtiski par labu sašķidrinātajai dabasgāzei no citām valstīm varētu mainīties pēc tam, kad jaunie dabasgāzes tirgotāji būs nostiprinājuši savas pozīcijas Latvijas tirgū.

„Kamēr viņi nav nostabilizējuši savu situāciju Latvijas tirgū, viņiem ir grūti meklēt iespēju iegādāties gāzi no citiem avotiem, ne tikai no Krievijas puses,” norāda Patmalnieks.

Vai siltums kļūs lētāks?

Tomēr pats fakts, ka Latvijas tirgū strādājošajām kompānijām ir iespēja iegādāties dabasgāzi no citiem avotiem, iespējams, atstāj zināmu ietekmi uz cenām. „Šī situācija, ienākot sašķidrinātajai dabasgāzei Eiropā un arī Baltijā, mainās. Šī sašķidrinātā dabasgāze tomēr uzliek zināmus cenas griestus arī tradicionālajai gāzei, kas pienāk pa cauruļvadiem. Tā ir kopējā Eiropas tendence un, atveroties dabasgāzes tirgum, arī mūsu patērētāji sāk to izjust,” bilst Patmalnieks.

Tikmēr „AJ Power Gas” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš stāsta, ka viņa vadītā kompānija jau tagad Latvijas klientiem piedāvā dabasgāzi no vairākiem avotiem. „Mūsu gāze nāk no divu virzienu avotiem. Pirmkārt, tā ir sašķidrinātā gāze no Klaipēdas termināļa, kas nāk no Lietuvas. Otrkārt, tā ir tā saucamā „trubu gāze”, kas nāk no Krievijas, kas ir „Gazprom” eksportētā gāze,” norāda Samtiņš.

Katrā ziņā, aizvadītais pusgads brīvā tirgus apstākļos vedinot domāt, ka konkurence vairākus simtus miljonu eiro vērtajā Latvijas dabasgāzes tirgū kļūs arvien asāka.

„Bijušajiem monopolspēlētājiem noteikti nebūs viegli uz priekšdienām saglabāt savas tirgus daļas,” norāda Samtiņš.

Konkurences pieaugumu sagaida arī par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija, kura secinājumus par tirgus atvēršanas līdzšinējo gaitu plāno sagatavot līdz nākamā gada maijam. „Tirgus konjunktūra attīstās, un pats tirgus attīstās. Līdz nākamā gada maijam Ekonomikas ministrijai ir uzdevums izvērtēt šo regulējumu un to, kā šī tirgus atvēršanas process ir noticis. Izvērtējuma ietvaros mēs apskatīsim, kā šī sistēma strādā, kāda ir bijusi lietotāju un tirgotāju aktivitāte,” pauž Patmalnieks.

Mājsaimniecības atvērtā tirgus ietekmi vēl šoruden un šoziem varētu izjust pastarpināti, proti, ņemot vērā, ka līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu ir mainījusies arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika, ir pamats domāt, ka dabasgāzes tirgū notiekošais atstās ietekmi uz maksu par siltumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti