Nedzirdīgajiem

Mana vienīgā. Portugāļu seriāls (7+) 153. sērija

Nedzirdīgajiem

Province

Aizliegtais paņēmiens

Pusaudžu atbalsta centri tikai divi, bet vajadzību daudz vairāk

Bērnu un jauniešu, kuriem būtu vajadzīgs atbalsts un palīdzība, Latvija netrūkst. Tiek minēts skaitlis 50 000. Taču īpaši pusaudžiem veidoti atbalsta centri ir tikai divi – Rīgā un Liepājā, ziņo LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Pašlaik viena no populārākajām alternatīvām ir Pusaudžu resursu centrs, ko 2018. gadā izveidoja Bērnu slimnīcas fonds. Pērn tāds tapis arī Liepājā. Pieprasījums gan ir tik liels, ka sāk veidoties rindas.

“Tur pašlaik veidojas rinda, kas atkal nav pareizi. Šis ir pakalpojums, kuram jābūt tiešām pieejamam. Tur nav vajadzīgs nosūtījums, tur var vērsties arī pats pusaudzis. Līdz ar to vajadzētu būt, ka tas ir ļoti ātri – tajā brīdī, kad pusaudzim rodas motivācija, jo motivācija svārstās; kad motivācija radusies un ir tāda apņemšanās, tad būtu svarīgi tanī brīdī noķert un tiešām pakalpojumu sniegt,” norādīja sertificēts bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Turklāt problēma ir arī tajā, ka resursu centrs ir Rīgā vai Liepājā, bet pusaudži ir arī citos reģionos. Būtībā šādiem konsultāciju un atbalsta centriem būtu jābūt katrā Latvijas novadā, un tā būtu pašvaldības atbildība, nevis labdarības fondu iniciatīva.

Turklāt tie nav tikai daži bērni, kam vajadzīga šāda palīdzība. 2018. gadā veikts pētījums liecina, ka Latvijā patiesais bērnu un līdz ar to arī ģimeņu skaits, kam būtu nepieciešams atbalsts, ir daudzkārt lielāks, nekā pašlaik tas tiek saņemts.

Atsevišķu pirmsskolas izglītības iestāžu speciālisti pētījumā norādījuši, ka katrā grupā un klasē vidēji pat 25-30% bērniem ir vērojamas uzvedības problēmas, vardarbības izpausmes, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma veida traucējumi, kas ietekmē kopējo mikroklimatu skolā.

“Latvijā ir kopumā 359 000 bērnu. Faktiski tas, par ko runā bērnu tiesību aizsardzība, tas attiecas uz salīdzinoši ļoti šauru bērnu loku, tie ir apmēram 1,8%, ļoti šauri. Bet bērni, kuriem ir nepieciešamība tieši prevencija, respektīvi, atbalsta pakalpojumi gan psiholoģiskā, gan pedagoģiskajā jomā, tie ļoti aptuveni ir 50 000 Latvijā. Tā kā jūs redzat, ka ir milzīga starpība. Tas, par ko bieži koncentrējās visas sarunas, runa ir par bērnu tiesību aizsardzību, [palīdzību saņem] salīdzinoši ļoti, ļoti maza daļa,” norādīja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Pētījumā gan secināts, ka atbalstoša pakalpojuma ziņā valda haoss. To atzina arī Vilks: “Latvijā praktiski tie pakalpojumi ir ļoti sadrumstaloti, ir informācijas aprites grūtības.”

“Reģionu centros, kur veidojas psiholoģiskā atbalsta dienesta komandas, kur ir psihologi, izglītības speciālisti, tur būtu jāveido arī, piemēram, ambulatorās bērnu psihiatru komandas, multiprofesionālas. Respektīvi, vajadzētu sekot, ka tā sistēmā veidojas kā vienota sistēma un ka ir komunikācija.

Viena problēma, kas pašlaik, man liekas, te visu Latvijā bremzē, ir tiešām atbildības sadrumstalotība. 

Ka nav nevienas instances vai institūcijas, kas būtu atbildīga par šo jomu kopumā – par bērniem vai par pusaudžiem, vai par bērnu veselību vai labklājību. Nosauksim to par labbūtību,” uzsvēra psihiatrs Bezborodovs.

Viņš ieteica, paņemot Latvijas karti, apjaust resursus, pieejamo palīdzību, iekļaujot tur sociālo veselības, pastorālo, valstisko, nevalstisko sektoru. “Jo nevienam tas nav zināms, un vismazāk tas ir vecākiem zināms.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti