Psihologs skolās - vajadzīgs, bet daudzviet neatrodams

Psihologs pieejams vien pusē vidusskolu un vēl mazākā daļā profesionālo skolu, kur viņu palīdzība būtu nepieciešama vēl vairāk. Vairumā uzrunāto mācību iestāžu uzskata, ka bez psihologa tomēr nevar strādāt. Taču normatīvie akti nenosaka, ka skolā obligāti būtu jāstrādā psihologam.

• Pedagogs nav psihologs
• Psihologu atlaida ekonomiskās krīzes dēļ
• Daudzus pusaudžus psihologi un sociālie darbinieki jau iepriekš pamanījuši
• Psihologs nepieciešams, lai palīdzētu pārvarēt slodzi
• Psihologi var novērst "bastošanu"
• Būs finansējums psihologu vai sociālo darbinieku algošanai

Pedagogs nav psihologs

"Saskaros ar to, ka tiek uzdoti daudzi jautājumi gan no skolotāju puses, klases audzinātāju, kursa audzinātāju puses, gan no skolēniem," stāsta Madara.

Viņa strādā divās skolās. Vienā viņa ir psiholoģe, bet otrā viņa pasniedz un šajā skolā psihologa nav. Tādos gadījumos visbiežāk viņa vietu ieņem kāds pedagogs. Par šādu cilvēku savā skolā kļuvusi Madara. Jaunieši un skolotāji nāk aprunāties par dažādiem jautājumiem.

Viņa stāsta, ka, no vienas puses, nav slikti, ja jaunieši ir atraduši cilvēku, kuram uzticēties.
"Bet problēma ir iekš tā, ka pedagogs nav sagatavots. Ja tev atnāk, piemēram, meitene un stāsta, ka viņa kopmītnēs ir izvarota, tad pēc tam novadīt stundu skolotājam ir bezgala grūti.

Vēl es zinu ļoti konkrētu gadījumu, kad viens šāds brīnišķīgs pasniedzējs, kurš bija izpelnījies savu audzēkņu uzticību, kļuva par tādu kā netitulēto skolas psihologu. Es neatceros tagad, kā to laika posmu viņš nosauca, bet viņš dabūja aiziet no darba. Viņš teica: "Es to vairs nevarēju izturēt. Visu to, ko viņi man stāsta, es to vairs nevarēju izturēt." Viņš dabūja uz laiku aiziet prom no šīs darbavietas," stāsta psiholoģe.

Turklāt sarežģītos gadījumos skolotājs var nezināt, ko ar saņemto informāciju darīt. Vai jaunietis jāmierina? Jāatbalsta? Dažkārt ir nekavējoties jārīkojas. "Pedagogi tam nav gatavi. Es domāju, ka visā skolas darba laikā tāds, kāds ir skolas darba ritms, viņiem arī nav jābūt tādā gatavībā vai tā apmācītiem, ka viņi varētu atrisināt tādas pavisam sarežģītas lietas starpbrīdī vai pēc astoņām stundām darba. Tas ir sarežģīti," norāda psiholoģe.

Psihologu atlaida ekonomiskās krīzes dēļ

Pagājušajā mācību gadā no 811 vispārizglītojošajām skolām psihologs bija 440 skolās. Tātad aptuveni pusē skolu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Par profesionālajām vidusskolām šādu datu nav. Visvairāk profesionālo vidusskolu pārrauga IZM un tad Kultūras ministrija. Kopā to padotībā pērn bija aptuveni divas trešdaļas visu profesionālās izglītības iestāžu.

IZM padotībā ir 23 profesionālās izglītības iestādes un divas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tām pagājušajā mācību gadā kopumā bija 5,1 izglītības psihologa slodze un 6 sociālā pedagoga slodzes.

"Arī mūsu mācību iestādē tāpat kā, es domāju, visās mācību iestādēs tā būtu pilnīga nepieciešamība," atzīst Rīgas Celtniecības koledžas direktores vietniece Karmena Jakovela.

Viņa norāda, ka psihologi jo īpaši vajadzīgi koledžās un tehnikumos.

"Jaunietis pēc 9. klases atbrauc, piemēram, pie mums uz Rīgu no dažādiem Latvijas reģioniem. [Viņi ir] prom no ģimenēm. Ar visiem jautājumiem 15-16 gadiņos ir jātiek pašam vien galā. Otra lieta. Šis laikmets ir tāds nežēlīgs, jo mēs kaut kā šobrīd skaitām galvas un skaitām naudu. Cik galvas, tik naudas nāk līdzi. Bet kur tad paliek cilvēciskais faktors?" retoriski jautā Jakovela.

Viņa stāsta, ka pusslodzes psihologs skolā bija pirms vairākiem gadiem. Bet tad nāca krīze un finansējuma psihologa nodrošināšanai nepietika. Tagad ar visiem jautājumiem galā jātiek audzinātājiem, un tā viņiem esot liela slodze.

Daudzus pusaudžus psihologi un sociālie darbinieki jau iepriekš pamanījuši

Savukārt Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā darbā pieņemta bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, ko skola finansē no saviem līdzekļiem. Tā ir viena no lielākajām skolām Latvijā, un šeit mācās ap 2000 jauniešu. Trijās dienesta viesnīcās gada laikā dzīvo apmēram 600 audzēkņu.

"Protams, ka bērni ir no dažādām ģimenēm, un ļoti bieži ģimenē nav labas situācijas," direktora vietniece Ludmila Levančuka stāsta, ka aptuveni 4% tehnikuma audzēkņu ir daudzbērnu ģimenes, trūcīgā vai maznodrošinātā statuss. Tāpat tehnikumā mācoties aptuveni 100 bērni ar bāreņa statusu. Daļai no jauniešiem esot problēmas.

"Varbūt to vairāk vajag risināt sociālajam pedagogam vai psihologam. Vajag satikties ar bērnu, izrunāt gan ar viņu, gan varbūt ar vecākiem, varbūt arī aizbraukt uz mājām. Mēs kā pedagogi nevaram to darīt," pieļauj Levančuka.

Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Biruta Grāvīte strādā tehnikumā trīs gadus. Viņai daudzi jautājumi jārisina, piemēram, ar bāriņtiesām. "Pieņemsim, ja atnāk bērns pie manis un viņam neveicas skolā, viņš man izstāsta, ka vardarbība ir ģimenē. Tad viennozīmīgi es reaģēšu, ziņošu bāriņtiesai, attiecīgi tiks risināts šis jautājums. Mums ir tas, ka mums nav Rīgas bērni, mums ir Latvijas bērni," saka Grāvīte.

Attiecīgi ir jāsazinās un jāstrādā ar dažādām pašvaldībām.

"Gan psihologs, gan sociālais darbinieks ar 80 % no šiem bērnu ir strādājuši iepriekš. Viņiem būtu nepieciešams ar speciālistiem to turpināt, lai viņi tomēr varētu pilnvērtīgāk pabeigt skolu, jo tā problēma jau tāpat viņiem nāk līdzi," saka Grāvīte.

Tāpēc tehnikumā uzskata, ka bez bērnu tiesību aizsardzības speciālista viņiem noteikti esot nepieciešams arī psihologs un sociālais darbinieks.

Psihologs nepieciešams, lai palīdzētu pārvarēt slodzi

Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolai ir cita specifika, norāda direktore Iveta Dreiblate. "Šiem bērniem un jauniešiem ir ļoti liela slodze, it sevišķi garīga slodze. Arī fiziska, protams. Šī garīgā slodze rada spriedzi," norāda Dreiblate.

Šajā mūzikas vidusskolā nav paredzēta psihologa štata vieta. Nepieciešamības gadījumā izmanto ārpakalpojumu. Tomēr esot vajadzīgs cilvēks, pie kura varētu vērsties pastāvīgi.

Arī jaunieši ir nākuši pie direktores ar lūgumu noklausīties lekcijas par to, kā pārvarēt spriedzi. "Ne tikai šeit, bet vēlreiz jebkuram bērnam tās ir divas skolas. Katrā skolā uzdod mājasdarbus. Turklāt klāt nāk instrumenta spēle, kurai Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā vajadzētu būt trim līdz četrām stundām dienā. Tad parēķināsim slodzi skolā vispārizglītojošajā, pēc tam slodze mūzikas stundās, mūzikas teorijas stundās, pēc tam mājasdarbi kā vienā tā otrā skolā un vēl instrumenta spēle. Manuprāt, tā ir ļoti liela slodze," saka Dreiblate.

Viņa stāsta, ka nākamajam gadam skola ir pieprasījusi psihologu, kas strādātu pusslodzi.

Psihologi var novērst "bastošanu"

No 14 Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām profesionālajām vidusskolām zināms, ka trijās strādā psihologs. Vienā speciālists strādā pilnu slodzi, bet pārējās ap deviņām stundām nedēļā.

"Ir skolas, kuras pasaka, ka viņiem nevajag, ka ļoti labi paši tiek galā, gan iekšēji runājot, gan ar ārpakalpojumiem vai tiešām, kā es teicu, pašvaldību psihologiem. Ir skolas, kuras saka, ka būtu vēlams, jo mūsu vide ir radoša [..]," skaidro Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Dace Ziemele. Ja skolā pamato papildu finansējuma nepieciešamību, tad tas tiek izvērtēts, un budžeta iespējās to piešķirot.

Tāpat psihologa nodrošināšana esot atkarīga arī no skolu prasmes plānot esošo budžetu, turpina izglītības sistēmas eksperte Elita Barisa. "Tas arī ir ļoti nozīmīgi, jo ir iespējams esošā budžeta ietvaros ļoti labi izveidot sistēmu, kurā tiek nodrošināts nepieciešamais, un ir gadījumi, kad ir nepieciešams papildu finansējums. Situācijas ir atšķirīgas dažādās skolās," norāda Barisa.

"Jautājumi par kavējumiem pilnīgi noteikti skar arī to, vai skolā ir atbalsta personāls vai nav," pauž Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa skaidro, ka dienestā katru gadu veic izpētes par tiem skolēniem, kuri neattaisnoti kavē stundas. Galvenie kavējumu iemesli ir bērnu savstarpējie konflikti, konflikti ar skolotājiem, kā arī nepietiekama vecāku iesaistīšana.

"Tas, ko pašvaldības norāda, ka noteikti ir nepieciešama lielāka starpinstitucionālā sadarbība," viņa saka.

Tas nozīmē, ka problēmu gadījumā jāiesaistās gan klases audzinātājam, gan vecākiem, kā arī skolas atbalsta personālam, kas bieži vien ir tieši psihologs. Tāpat būtu jāiesaista pašvaldību sociālie dienesti, bāriņtiesa un atsevišķos gadījumos pat pašvaldības policija, uzsver Inita Juhņēviča.

"Zinot reālo situāciju, ka bieži vien skolām patiešām nav šī pieejamā finansējuma, lai varētu šādu starpinstitucionālo sadarbību organizētu, mēs redzam rezultātu, ka kavētāji ir, un rezultātā tas, vai skolēns nāk skolā vai nenāk, noteikti atstāj iespaidu arī uz izglītības kvalitāti. To ir pierādījuši arī OECD pētījumi, un līdz ar to būtu ļoti svarīgi, ka šo atbalsta personālu skolās nodrošina, tādējādi sniedzot bērnam nepieciešamo atbalstu, lai viņš vispirms jau nāktu skolā un tad arī attiecīgi kvalitatīvi mācītos un iegūtu izglītību," bilst Juhņēviča.

Būs finansējums psihologu vai sociālo darbinieku algošanai

Daudz kas ir atkarīgs arī no psihologa personības, norāda Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne. Viņa redz, ka skolas psihologs var palīdzēt bērniem un jauniešiem.

"Jautājumi par to, vai skolā ir vai nav nepieciešams psihologs, nav manas kompetences jautājums. Bet ikdienas darbā ar slimiem bērniem nākas konstatēt, ka šī speciālista esamība dažos gadījumos palīdz, ir palīdzīga bērniem, kuriem ir kaut kāda veida psiholoģiskās vai emocionālās problēmas vai traucējumi, vai vienkārši kreņķi. Ir bijuši gadījumi, kad šis psihologs ir, bet šo palīdzību vai nu kautrējas, vai nezina kā saņemt, vai arī ir slikta pieredze, ka nevar šim speciālistam uzticēties," saka Andžāne.

Skolas psihologs kā tāds nerisina bērnu un skolotāju problēmas. Tomēr tā ir iespēja iegūt palīdzību, pirms problēma ir samilzusi.

Ja līdz šim skolā ir trūcis finansējuma atbalsta personālam, tad no nākamā gada problēmai būs risinājums.

Izglītības un zinātnes ministrija plāno uzsākt Eiropas Savienības finansētu projektu. Tajā varēs iesaistīties visas Latvijas pašvaldības. Gan profesionālo, gan vispārizglītojošo skolu audzēkņi varēs saņemt finansiālu atbalstu, piemēram, transporta izdevumiem un dienesta viesnīcai.

Savukārt viens no būtiskākajiem ieguldījumiem paredzēts atbalsta personāla finansēšanai, piemēram, psihologam un sociālajam pedagogam. Īstenojot projektu, plānots samazināt to bērnu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet mācības. Turpmākajos sešos gados šajā projektā paredzēts ieguldīt gandrīz 40 miljonus eiro.