Protekcionisms vai «zaļais» virziens – ko ASV ekonomikā sola prezidenta amata kandidāti?

Līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikusi nu jau mazāk nekā nedēļa. Kāds ir abu amata kandidātu – Donalda Trampa un Džo Baidena – piedāvājums ekonomikā turpmākajiem četriem gadiem? Vai tā būs līdzšinējās protekcionisma politikas turpināšana vai arī pievēršanās sociāliem jautājumiem un nosliekšanās par labu zaļajai ekonomikai? Un kādu iespaidu uz ekonomiku ir atstājusi Covid-19 pandēmija?

ĪSUMĀ: 

  • Trampa līdzšinējā ekonomikas politika – protekcionisms jeb vietējo uzņēmumu aizsardzība.
  • Pirmajos trīs Trampa valdīšanas gados biržu indeksi rekordaugsti; bezdarbs zemākais 50 gados.  
  • Tramps sludina – viņam ir izdevies izveidot labāko ekonomiku ASV vēsturē.
  • Baidens sola pārtraukt nodokļu atlaides un subsīdijas naftas ieguvei.
  • Baidens primāri piedāvā uzlabot nabadzīgāko stāvokli un celt nodokļus bagātajiem.
  • Biržu analītiķi uzskata, ka tirgi uz Baidena iespējamo ievēlēšanu skatās ar piesardzību.
  • Covid-19 pandēmijas dēļ ASV ekonomika piedzīvo recesiju.
  • Drīz var pienākt brīdis, kad jāpieņem politisks lēmums, kā no tās izkļūt, lēsa investīciju analītiķis.
  • Trampam un Baidenam līdzīgs skatījums par to, kā jātērē budžeta nauda, vērtēja analītiķis.

Trampa ekonomikas politika

Protekcionisms vai «zaļais» virziens – ko ASV ekonomikā sola prezidenta amata kandidāti?Uģis Lībietis

Līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā  daudziem radās jautājums, vai viņš kā uzņēmējs un miljardieris spēs valsts ekonomiku vadīt vienlīdz veiksmīgi? Kaut arī ne visi uzskata, ka arī viņa privātais bizness būtu pārāk veiksmīgs.

ASV prezidenta Trampa galvenais priekšvēlēšanu sauklis pirms četriem gadiem bija – "padarīsim Ameriku atkal diženu!" Un arī turpmākajos gados īstenoto ekonomikas politiku daudzi dēvē par protekcionismu, proti, vietējo industriju aizsargāšanu no ārvalstu konkurences, ieviešot papildu muitas nodevas, piemēram, no Ķīnas vai citām valstīm importētajām precēm. Tā dēvētā "Amerika pirmajā vietā" politika ir bijusi izteikti vērsta uz ekonomikas stiprināšanu, amerikāņu ražotājiem un arī Volstrītu. Trampa valdīšanas pirmajos trijos gados lielāko biržu indeksi sasniedza rekordaugstu līmeni, bezdarba līmenis nokrita līdz zemākajam līmenim gandrīz 50 gados – un janvārī tie bija 3,5%.

Avots: Latvijas Radio

"Pirms es stājos amatā, amerikāņu strādājošos smacēja nesaudzīga nevajadzīgu, dārgu un uzbāzīgu federālo regulējumu lavīna. Šis nospiedošais slogs slepus iekasēja nodokļus no mūsu cilvēkiem, samazināja reālos ienākumus, kavēja inovācijas un palielināja preču cenu, vienlaicīgi veicinot miljonu darbavietu pārcelšanu uz ārvalstīm," sacīja Tramps.

Daudziem amerikāņiem, īpaši jau turīgākajiem, Trampa ieviestais nodokļu samazinājums un arī Ķīnas pieaugošās dominances mazināšana ir likuši domāt par īstu veiksmes stāstu, kuru ir plānots turpināt arī pārvēlēšanas gadījumā.

Kā sev ierastajā manierē sludina Tramps – viņam ir izdevies izveidot labāko ekonomiku Savienoto Valstu vēsturē.

Baidena plānotā ekonomikas politika

Savukārt Džo Baidena priekšvēlēšanu programmu šoreiz ievērojami ir ietekmējis viens no viņa sīvākajiem sāncenšiem kampaņas pašā sākumā, par progresīvo ideju aizstāvi uzskatītais Bērnijs Sanderss. Tiek uzskatīts, ka Baidenam, kurš darbojās iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas administrācijā un kuras sasniegumi lika pamatus turpmākajai Trampa ekonomikas izaugsmei, šoreiz bija nepieciešams iekļaut arī savā programmā daudzas no sabiedrībā aktuālām tēmām, piemēram, cīņu ar klimata pārmaiņām vai minimālās algas celšanu, lai nodrošinātu un saglabātu sev Sandersa elektorāta atbalstu.

"Tas, ko es darītu, es pārtrauktu piešķirt nodokļu atlaides un subsīdijas naftas ieguvei. Mums vairs nav nepieciešams subsidēt naftu. Tas mums ļaus ietaupīt miljardiem dolāru. "Zaļā" kursa atbalstītāji uzskata, ka mēs līdz 2030. gadam būsim brīvi no oglekļa izmešiem. Es saku – tas nav iespējams," sacīja Baidens.

Atsevišķi eksperti uzskata, ka ar šādiem izteikumiem Baidens ir pamatīgi iešāvis sev kājā, iespējams, zaudējot naftas industrijā iesaistīto vēlētāju un arī uzņēmumu atbalstu.

Taču Baidena piedāvājums primāri ir vērsts uz to, lai uzlabotu nabadzīgākās sabiedrības daļas stāvokli, lai investētu vietējā infrastruktūrā, kā arī palielinātu nodokļus bagātākajiem amerikāņiem.

Salīdzinot abu kandidātu piedāvājumus, biržu analītiķi uzskata, ka tirgi uz Baidena iespējamo ievēlēšanu skatās ar daudz lielāku piesardzību.

ASV ekonomikā lejupslīde Covid-19 dēļ

Taču visiem veiksmes stāstiem ir otra puse, un Covid-19 pandēmija ir izraisījusi nopietnas pārmaiņas ekonomiskajos rādītājos.

Ekonomiskā lejupslīde ir nepieredzēti augsta, bez darba palikušo amerikāņu skaits ir mērāms miljonos, un nabadzībā dzīvojošo amerikāņu atkal ir kļuvis vairāk.

Kā norādīja investīciju analītiķis un "Lead Lag Report" investīciju stratēģijas ziņojumu autors Maikls Gaijeds, pašlaik ASV ekonomika nav labākajā situācijā un nākotnes prognozes arī liek būt piesardzīgam.

"Mums ir pandēmija. Pēc visiem rādītājiem mēs atrodamies ārkārtīgi dziļā recesijā, ja ne depresijā. Turklāt tā ir depresija, kas tikai palielina labklājības plaisu. Taču šāds stāvoklis agri vai vēlu sasniegs savas dabiskās robežas, kuras ne obligāti noteiks politika vai prezidents. Taču visai drīz var pienākt brīdis, kad būs jāpieņem politisks lēmums par to, kā no šīs situācijas izkļūt.

Un ir iespējami tikai divi ceļi – vai nu tā būs hiperinflācija, vai arī faktiska maksātnespēja un situācija, kad federālo rezervju sistēmai ir jāuzpērk sliktie aktīvi.

Abi šie scenāriji ir ļoti neglīti un ļoti politiski. Jebkuram prezidentam ir ļoti smagi ignorēt cenu pieaugumu hiperinflācijas scenārijā, turklāt nedrīkst pieļaut zaudējumus federālajām rezervēm. Tāpēc man liekas, ka agri vai vēlu mēs piedzīvosim "restartu", ko neveiks kāda konkrēta partija vai persona, bet gan sistēma pati," teica Gaijeds.

Līdzīgs skatījums, kā tērēt budžeta naudu

Daudzi analītiķi prognozējuši, ka par spīti priekšvēlēšanu politiskajiem solījumiem valsts līdzšinējā politika radikāli nemainīsies. Kompānijas "Control Risks" vadošais analītiķis Džonatans Vuds uzskata – pašlaik izskatās, ka patiesībā abām partijām ir visai līdzīgs skatījums uz to, kā būtu jātērē līdzekļi.

"Ir zināmas atšķirības jautājumā par valsts izdevumu sadali. Baidens, piemēram, ir paziņojis par plāniem tuvāko divu gadu laikā ieguldīt vairāk nekā divus triljonus dolāru zaļajā ekonomikas atveseļošanā, taču otrajai Trampa administrācijai noteikti būtu diezgan atšķirīgas prioritātes.

Taču ne viena, ne otra nevēlas ieviest agresīvu fiskālo taupību vai strauji samazināt budžeta deficītu.

Tādējādi abas partijas it kā cer, ka materializēsies kaut kāda strauja ekonomiskā izaugsme. Tas liktu aizmirst gan par taupību, gan par parādiem. Taču, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un citus traucēkļus, kas sakrājušies gadu gaitā, šāds scenārijs ir maz ticams. Baidena ievēlēšanas gadījumā, līdzīgi kā pēc globālās finanšu krīzes Obamas valdīšanas laikā, var sagaidīt tā dēvēto "deficīta vanagu" atgriešanos, kas aicinās samazināt izdevumus. Un atkal var parādīties šis dalījums starp tērējošajiem un nodokļus ceļošajiem demokrātiem un fiskāli konservatīvajiem republikāņiem. Vismaz politiskajā ziņā un ne obligāti praksē," klāstīja Vuds.

Vuds uzskata arī, ka Covid-19 radītā ekonomiskā krīze un tās sekas būs jūtamas vēl diezgan ilgu laiku.

Pilnīgi noteikti atkopšanās turpināsies visus pirmos četrus nākamā prezidenta valdīšanas gadus. Lai kurš arī uzvarētu vēlēšanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt