Sadaļas Sadaļas

De Facto

Berņa manta arestēta apjomīgākajā no «ABLV» krimināllietām

De Facto

De Facto

Prokurors par digitālgeitu Nr.2: Labāk vēlu nekā nekad

Prokurors par apsūdzību celšanu Šķēlem un Šleseram: Labāk vēlāk, nekā nekad

Apsūdzības lietā par digitālās televīzijas ieviešanu bijušajiem politiķiem, tagad biznesa partneriem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram izvirzītas 12 gadus pēc notikumiem. Prokurors ilgo izmeklēšanu skaidro ar vairākkārtēju izmeklētāju nomaiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un lielāku koncentrēšanos uz tā saukto oligarhu lietu, kas beidzās bez apsūdzībām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

ĪSUMĀ: 

  • 2009. gada sāktajā digitālās televīzijas lietā apsūdzētas deviņas personas, tostarp Šķēle un Šlesers. 
  • Prokurors Monvīds Zelčs pērn pavasarī lietu pārņēma savā izmeklēšanā, lai neiestātos noilgums.
  • Bijušais satiksmes ministrs Šlesers neatzina vainu krāpšanā, uzsvēra, ka tajā brīdī vairs nebija ministrs.
  • Šlesers noliedzis, ka viņam ar bijušo premjeru Šķēli bijusi vienošanās par digitālās televīzijas iekārtu realizēšanu. 

  • Šķēli apsūdz krāpšanā un naudas atmazgāšanā. Arī viņš apsūdzību uzskata par nepamatotu. 

  • Prokurors prognozēja, ka izmeklēšanu drīz pabeigs un lietu sūtīs uz tiesu.

Prokurors Monvīds Zelčs digitālās televīzijas lietā, kas 2009. gadā tika sākta pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas, cēlis apsūdzības deviņām personām. Starp tām ir arī Šķēle un Šlesers.  

Zelčs lietu pērn pavasarī pārņēma savā izmeklēšanā, lai neiestātos noilgums. “Mums ļoti grūti, maigi izsakoties, gāja ar to lietu. Paralēli šim procesam gāja arī “oligarhu lieta”, un tur vienu brīdi gandrīz visi biroja darbinieki strādāja, tajā skaitā tas izmeklētājs, kas šajā lietā. Turklāt tas izmeklētājs nomainījās, pēc tam nomainījās vēl divi izmeklētāji. Rezultātā lieta tika atdota pagājušā gada sākumā vēl vienam cilvēkam. Un tad vienkārši nebija citu iespēju kā reaģēt. Šī lieta tika izņemta ārā, lai neiestātos noilgums,” skaidroja Zelčs. 

Prokurors atzina, ka izmeklēšanas termiņš ir “pārmērīgs”, bet “labāk tomēr vēlāk, nekā nekad”. 

Bijušais satiksmes ministrs Šlesers, kurš ceturtdien ieradās prokuratūrā pēc apsūdzības raksta, par samērā negaidīto lietas pavērsienu pauda, ka “vecais oligarhu zupas katliņš ir izvilkts, lai tikai būtu interesantāk priekšvēlēšanu laikā.” 

Šlesers neatzina vainu krāpšanā, un uzsvēra, ka pats nebija iepirkumu komisijas sastāvā un nebija vairs ministrs, kad tika parakstīts līgums par digitālās televīzijas ieviešanu.

Lai labāk izprastu 2008. gadā organizētā iepirkuma kontekstu, jāpakāpjas vēl senāk pagātnē. 

Tūkstošgades sākumā notika pirmais mēģinājums ieviest Rīgā un tās apkārtnē digitālo televīziju. Šo  projektu aprāva valdības maiņa un KNAB iejaukšanās, aizturot Šķēles finansistu.

Muitas noliktavā atradās jau nopirktas iekārtas. Kad “Tet” 2009. gadā ieguva tiesības ieviest digitālo televīziju, tas lielā mērā notika pateicoties šīm pašām iekārtām, kuras uzņēmums arī lika lietā. 

Šķēle bija aizdevis pirmajā digitālās televīzijas lietā apsūdzētajam Andrejam Ēķim 10 miljonus ASV dolāru, lai Ēķis varētu atmaksāt no valsts saņemto naudu, ko lika atdot Stokholmas šķīrējtiesa. 

Cik zināms, Ēķis parādu neatdeva, bet Šķēlem parādā palika uzņēmums “Hannu Digital”, kam piederēja iegādātie raidītāji. 

“Gan normatīvie akti, gan konkurss, gan tālākie līgumi, visas šīs darbības ir savstarpēji saistītas ar vienu mērķi iesaistīt “Hannu Digital”, kas faktiski projektam nebija vajadzīgs,” kriminālprocesa būtību skaidroja prokurors Zelčs. 

Šlesers, kuru apsūdz krāpšanā, noliedz, ka viņam ar Šķēli būtu bijusi vienošanās par digitālās televīzijas iekārtu realizēšanu. Arī naudu viņš neesot saņēmis. 

“Es daudzus cilvēkus dzīvē neesmu redzējis. Tie uzvārdi, kas man tiek saukti, es viņus dzīvē neesmu nekad saticis. Tagad man saka, ka es esmu bijis kaut kādā grupā. Piedodiet, tā tas nav bijis. Tie ir meli, tas ir safabricējums,” sacīja Šlesers.

Šķēle nedēļas sākumā medijiem paziņoja, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, aicināja pēc iespējas ātrāk krimināllietu nodot tiesas vērtēšanai un solīja visas ziņas, kas ir viņa rīcībā, sniegt izmeklēšanas iestādēm. 

Sastapts pie biroja Dzirnavu ielā, Šķēle atbildēja, ka plašākus komentārus nesniegs: “Paldies, es atturēšos jebko teikt. Es esmu izplatījis publiski paziņojumu. Jums tas ir zināms. Lūdzu to respektēt.” 

Šķēli apsūdz krāpšanā un netīras naudas atmazgāšanā. “De facto” zināms, ka, apsūdzības ieskatā, Šķēle legalizējis aptuveni miljonu eiro, ko saņēmis caur vienu no “Hannu Digital” īpašniekiem. 

Prokuratūra pērn bija aplēsusi, ka uzņēmumam nodarīti zaudējumi 7,6 miljonu eiro apmērā. Tagad šī summa koriģēta līdz ne mazāk kā 3 miljoniem eiro. Taču uzņēmums “Tet” neuzskata, ka tam vispār būtu nodarīti kādi zaudējumi. Tādēļ “Tet” lietā nav pieteicies kā cietušais.   

Prokurors pauda, ka izmeklēšanu drīz pabeigs un lietu sūtīs uz tiesu. Teorētiski vēl gan pastāv iespēja vienoties par sodu bez tiesas, bet prokurors nedomā, ka kāds tam piekritīs. 

KONTEKSTS:

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Šķēlem, kuru tur aizdomās krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram izvirzītas apsūdzības krāpšanā lielā apmērā.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka prokuratūra nu jau bijušajam SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām uzrādīja apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.

Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā. Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.

Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt