Lai pārvarētu ekonomiskās krīzes izraisīto stagnāciju, pagājušogad ES uzsāka vienu no savā vēsturē ambiciozākajām ekonomikas stimulēšanas programmām, tostarp arī tā sauktā Junkera plāna ietvaros, atvēlot vairāk nekā 300 miljardus eiro lētus kredītus ambiciozām investīcijām.
- Pirmais Junkera plāna gads - veiksmīgs
- Latvijā nav neviens Junkera plāna finansēts projekts
- Iespējamais lielais projekts Latvijā - Ķekavas apvedceļš
- Latvijas aktivitāte Junkera plāna miljardu piesaistē - pretrunīgi vērtēta
Pirmais Junkera plāna gads - veiksmīgs
Jau pirms dažām nedēļām stāstīts par to, ka pieejamos ES uzņēmējdarbības stimulēšanai paredzētos Junkera plāna līdzekļus izmanto Somija, kura, piemēram, ir uzsākusi vienu no savā vēsturē lielākajiem investīciju projektiem.
Kopumā tā sauktais Junkera plāns, kas paredz ekonomikas attīstības, un it īpaši rūpniecības, kreditēšanai atvēlēt ap 315 miljardiem, Eiropas Komisijas (EK) skatījumā pildās salīdzinoši labi, vērtē EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.
"(..) EK ir nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu. Ņemot vērā, ka kopumā šis gads visā ES ir atzīmējams kā veiksmīgs, jo ir atbalstīti 64 lielie projekti un 185 līgumi par mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu.
Pirmajā gadā [kopš Junkera plāna iedarbināšanas] kopējais investīciju apjoms ir 12 miljardi eiro, kas piesaista 100 miljardus privātās investīcijas. Tādējādi viena trešdaļa no kopējā 300 miljardu eiro mērā ir sasniegta," saka Zemītis.
Tomēr, vērtējot to, kāda ir kopējā investīciju dinamika ražošanās un investīcijās, EK ir pieņēmusi lēmumu plāna darbības laiku pagarināt, kas Latvija ir laba ziņa, jo pagaidāms nevaram lepoties vēl ne ar vienu apstiprinātu projektu. "Ņemot vērā, ka investīciju trūkums reālajā un ražojošajā sektorā joprojām turpinās, ir EK pieņemts lēmums pagarināt Junkera plānu pēc 2017. gada beigām, kas ir labas ziņas Latvijai," norāda Zemītis. Viņš uzsver, ka Latvijā nav lielu gatavu investīciju projektu.
Latvijā nav neviens Junkera plāna finansēts projekts
Tiesa, Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas ir par plāna ietvaros iecerēto kredītu izsniegšanu galvenā atbildīgā institūciju, viceprezidents Jans Vapavuri mierina, ka bankā jau tuvākajā laikā ir iecerēts izskatīt vairākus visai perspektīvus projektus no Latvijas un Lietuvas. "Mums rindā jau ir vairāki labi projekti visās trijās Baltijas valstīs. Mēs ceram tos apstiprināt jau pirms vasaras atvaļinājumu sezonas. Pilnīgi droši – ir daži projekti Latvijā un Lietuvā, bet neesmu pārliecināts, ka ir projekti Igaunijā, kurus mēs varētu apstiprināt," sacīja Vapavuri.
Zemīša rīcība esošā informācija liecina, ka šobrīd Eiropas Investīciju bankā izvērtēšanai ir nonākuši aptuveni astoņi projekti, starp kuriem ir pārstāvētas arī ražošanas nozares. "Mēs zinām gan no kontaktiem ar EIB, gan no uzņēmējiem un uzņēmēju asociācijām, ka vismaz astoņi projekti ir sarunu fāzē. Tie aptver tādas būtiskas nozares kā kokapstrāde, zinātņu un konferenču centri, ārstnieciskās tehnoloģijas – plašas jomas. Neviens no šiem projektiem nav noslēdzis līgumu ar EIB," saka Zemītis.
Viņš neslēpj, ka viens no lielajiem projektiem Latvijai, bet ne ES, ir Ķekavas apvedceļš. Ja viss turpināsies raiti un veiksmīgi, tad finansējums Ķekavas apvedceļa izbūvei varētu būt iegūstams.
Savukārt Latvijas finanšu attīstības institūcijas "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš pievērš uzmanību, tam, ka vērtējot Junkera plāna ietekmi uz Latviju, ir jāņem vērā fakts, ka plāna ietvaros atbalsts ne tikai lielajiem projektiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. "Lielo projektu [no Latvijas] EIB nav daudz, un mēs bijām gaidījuši vairāk. Otrkārt, Junkera plāna sastāvdaļa ir mazā un vidējā uzņēmēju platforma, un tur gan ir aktīvs mūsu darbs, jo "Altum" ir izveidojis dažādus pieteikumus, ko iesniegt EIB – uz labākiem nosacījumiem, lielākā apmērā (..)," saka Bērziņš.
"Altum" vadītāja aplēses liecina, ka Junkera plāna ietvaros piesaistītās investīcijas Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos veidos vismaz 180 miljonus eiro.
To, ka Junkera plāna nauda mazajiem un vidējiem uzņēmumiem drīzumā ar komercbanku starpību būs pieejama vēl lielākā apjomā, apstiprina arī par Baltijas reģionu atbildīgais EIB pārstāvis Tomass Šmits. "Mēs esam vienojušies ar divām bankām, kas ir iesaistītas kreditēšanas pasākumos – viena banka ir Lietuvā, otra – Latvijā," viņš saka.
Eksperti uzsver, ka tas fakts, ka Latvijā pagaidām vēl nav apstiprināts neviens Junkera plāna finansēts lielais projekts, un mazajos projektos šobrīd daudzi no pieteikumiem ir saistīti ar būvniecību un pakalpojumu nozari, vēl nav iemesls pesimismam.
Iespējamais lielais projekts Latvijā - Ķekavas apvedceļš
Tiesa, plašākas pārdomas raisa fakts, ka oficiāli kā perspektīvi Junkera plāna ietvaros ir nosaukti tikai trīs projekti – viens no tiem, joprojām noslēpumā tīts, ir saistīts ar kokapstrādes nozari, otrs paredz apjomīga konferenču centra būvniecību, bet trešais paredz ir Ķekavas apvedceļa projekts.
Par Ķekavas projektu atbildīgā uzņēmuma "Latvijas Valsts Ceļu" pārstāvis Mārtiņš Lazdovskis valdības sēdē skaidroja – projekts ir nepieciešams, jo tas risina šobrīd Pierīgā samilzušās transporta problēmas. "Šis šobrīd ir viens no noslogotākajiem ceļu posmiem mūsu valstī.
Vidēji 17 000 automašīnas dienā un 15% no transporta sastāda smagais autotransports, kam ir tendence palielināties un jau šobrīd smagā autotransporta plūsma trīs reizes pārsniedz to apmēru, kam šis ceļš savulaik tika projektēts," norāda Lazdovskis.
Investīcijas infrastruktūrā daudziem ekonomistiem gan liek raukt skeptiski saraukt pieri, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tās ilgtermiņā nedod nepieciešamo grūdienu ekonomikas attīstībai. EK pārstāvis Zemītis tomēr pret projektu ir pielaidīgāks, atzīstot, ka šajā gadījumā projektam par labu runā pierādāmi ekonomiskie ieguvumi.
Arī EIB pārstāvis Šmits uzsver, ka šādus projektus banka apstiprina tikai pēc tam, kad pārliecinās par to pienesumu ekonomikai, apkārtējai videi, sociālajai videi. Piemēram, EIB labāk atbalstītu dzelzceļa, nevis autoceļu projektus.
Lazdovskis sola – Ķekavas apvedceļš nodrošinās 34 miljonus eiro vērtus sociālekonomiskos ieguvumus.
Latvijas aktivitāte Junkera plāna miljardu piesaistē - pretrunīgi vērtēta
Tiesa, kuluāros no vairākiem ekonomikas ekspertiem par Latvijas spēju apgūt Junkera plāna naudu, izskan neviennozīmīgs viedoklis un vērtējums, ka neesam darījuši visu iespējamo, lai pieejamos labumus izmantotu.
Daļēji pie vainas ir gan neapmierinoša uzņēmēju interese un aktivitāte, gan arī, iespējams, nepietiekami mērķtiecīga valsts rīcība.
Šmits norāda – diemžēl jaunajās dalībvalstīs Junkera plānu zināmā mērā aizēno arī pieejamie ES fondi. "Tādās valstīs kā Baltijas valstis aizvien ir plaši pieejami Kohēzijas fondi, kuri konkurē ar EIB. Tāpēc otra labākā alternatīvā fondu atbalsta līdzekļiem ir EIB līdzekļi. Protams, fondi ir labākā alternatīva," norāda Šmits.
Viņa kolēģis Jans Vapavuri uzsver – nepietiekama uzņēmēju aktivitāte nav raksturīga tikai Latvijai vai Baltijas valstīm, un tā ir vērojama visā Eiropā. Tā ir saistīta ar plašākām problēmām – gan zemu kredītiestāžu uzticēšanos ražotājiem, gan arī ražotāju neticība saviem spēkiem. "Ja jūs pajautātu komercbankām, tās atbildētu, ka vienkārši nav labu projektu (..) Taču piesardzība finanšu dalībnieku vidū iedveš neuzticību arī uzņēmēju vidū, un viņi neuzņemas riskus, kurus agrāk uzņemtos," komentē Vapavuri.
Savukārt Zemītis uzskata, ka vismaz uz Baltijas fona kopumā Latvija izskatās pietiekami labi, un uzņēmēju aktivitāte tomēr pakāpeniski pieaug. Viņš pauž, ka "Baltijas mērogā aktivitāte ir normāla".
Savukārt "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš uzskata, ka uzņēmēju interese un aktivitāte piesaistīt līdzekļus no Junkera plāna tikai pieaugs, jo līdz daļai uzņēmēju plašāka informācija par pieejamajiem līdzekļiem nonāk tikai šobrīd.
Ekonomisti atzīst – fakts, ka pagaidām Latvija joprojām nevar nosaukt nevienu konkrētu rūpniecības vai ar inovācijām saistītu projektu, pagaidām vēl nav iemesls pesimismam, un arī Ķekavas apvedceļa projekts, ja vien tas tā arī nepaliks vienīgais Junkera plāna ietvaros vienīgais realizētais projekts, sevi spēs attaisnot. Tomēr vienlaikus līdzšinējā Latvijas spēja izmantot pieejamo naudu ir skaidrs atgādinājums tam, ka tieši pie pieejamo līdzekļu apgūšanas jāķeras klāt tieši šobrīd, un it īpaši rēķinoties arī ar apstākli, ka jau pēc dažiem gadiem mums pieejamo ES kohēzijas fondu finansējums, uz kuru paļaujamies tagad, vairs nebūs pieejams.
