Sadaļas Sadaļas

Pretēji TM viedoklim Bičkovičs neierosina lietu pret «Swedbankas» lietas tiesnesi Bulu

Lai gan Tieslietu ministrija (TM) saskatīja pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu saistībā ar „Swedbank” lietu, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs to atteicies darīt, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums „Viens pret vienu”.

Pamatojoties uz Augstākās tiesas 31.oktobra spriedumu saistībā ar SIA „Arts Plaza” ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) lietā pieļautajiem pārkāpumiem, „Swedbank” novembra sākumā lūdza gan TM, gan AT pret Bulu sākt disciplinārlietu.

Bičkovičs intervijā raidījumam „Viens pret vienu” savu atteikumu sākt disciplinārlietu pret Bulu pamatoja ar AT 31.oktobra tiesas spriedumu, norādot, ka Buls ir nepareizi interpretējis, nevis apzināti pārkāpis likumu.

„Jautājums par likuma nepareizu piemērošanu nav konstatējams ierēdņu, šajā gadījumā [Tieslietu] ministrijas līmenī. Tas ir Augstākas tiesas instances kompetencē. Ja runājam par 31.oktobra spriedumu, tiesa nekonstatēja tīšu likuma pārkāpumu. Tur tiek norādīts uz nepareizu vai kļūdainu likuma izpratni,” sacīja Bičkovičs.

„Mana atbilde ir vēlreiz pilnīgi viennozīmīga – Augstākās tiesas Civillietu departaments nekonstatēja tīšus likuma pārkāpumus, kas arī bija pamats atteikumam ierosināt disciplinārlietu pret konkrēto tiesnesi,” turpināja AT priekšsēdētājs.

Pēc bankas domām, Buls pieļāvis būtisku procesuālo normu pārkāpumu, apstiprinot tādu ĀTAP pasākumu plānu, kas nav saskaņoti ar kreditoru – „Swedbank”.

Tāpat tiesnesis nav pārbaudījis, vai ĀTAP pasākumu plānu saskaņojošo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības. Tiesnesis arī neesot izvērtējis, vai aizņēmēju parāda dzēšana pret kreditoru „Swedbank” 75% apmērā atbilst Satversmei un Maksātnespējas likumam. Bez tam “Swedbank” uzskatāma par nodrošināto kreditoru, kura prasījumu likums liedz dzēst vairāk nekā par 10%.

Tieslietu ministrija bankai atbildējusi, ka, ņemot vērā „Swedbank” iesniegumā minētos apstākļus un Augstākās tiesas 31.oktobra spriedumu, tiek ierosināta disciplinārlieta pret tiesnesi Bulu. Lietas materiāli ir nosūtīti tiesnešu discplinārkolēģijai. TM lēmums pieņemts 22.novembrī.

Tikmēr dienu iepriekš, 21.novembrī, AT priekšsēdētājs Bičkovičs lēmis pilnīgi pretēji – viņaprāt, nav pamata ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Bulu „par rupju nolaidību” lietas izskatīšanā.

AT priekšsēdētājs atteikumā skaidro, ka tiesnesis nav atbildīgs par tiesā iesniegto pieteikumu, tam pievienotajiem dokumentiem un tajos norādīto ziņu patiesumu. To, vai ĀTAP pasākumu plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības, tiesnesis var pārbaudīt tikai tad, ja viņam ir iesniegti kreditoru iebildumi pret šo plānu, taču šoreiz tādu iebildumu lietā nav.

Tāpat Bičkovičs uzsver - lai lemtu par disciplinārlietas ierosināšanu, AT Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs 11.novembrī prasīja papildu informāciju „Swedbankai”, vai tā tiesvedības laikā protestēja Bula lēmumu. Taču tā kā bankas atbilde nav saņemta, bez tās „nav iespējams pilnībā izvērtēt bankas iesniegumā minēto apsvērumu, ka tiesnesis nav izvērtējis, vai parāda dzēšana 80% un 75% apmērā atbilst Satversmes 105.pantam un Maksātnespējas likuma mērķim un principiem”.

Bičkovičs uzskata, ka „nepareiza likuma interpretācija pati par sevi nav pamats disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi,” bet „šāda tiesas kļūda ir risināma pārsūdzības vai protesta kārtībā”.

Lsm.lv rīcībā esošā „Swedbank” atbilde rāda, ka banka iesniegusi atbildi AT dienā, kad Bičkovičs parakstījis savu lēmumu – 21.novembrī. Atbildes vēstulē banka norāda, ka tā tiesvedības laikā bija lūgusi iesniegt protestu gan Ģenerālprokuratūrai, gan arī Augstākajai tiesai, bet abas to atteica.

“Swedbank” lietas pamatā ir ĀTAP, ko lūdza vairākas savstarpēji saistītas firmas, kas bija parādā bankai kopumā 14 miljonu eiro.

Saskaņā ar likumu ĀTAP plāns bija jāparāda visiem kreditoriem, lai viņi var izteikt savas iebildes. “Swedbank” šo plānu neviens nenosūtīja, un tā par to uzzināja tikai pēc tiesneša Bula lēmuma publicēšanas. Šī plāna rezultātā „Swedbank” prasījuma summa tika samazināta par 75%. Bula lēmumu vairs nevarēja pārsūdzēt, un vienīgā iespēja bankai bija lūgt iesniegt protestu. Banka to lūdza izdarīt divām iestādēm - AT un Ģenerālprokuratūrai, bet abas atteica. Turklāt AT atteikumu parakstīja Gencs, kurš vēlāk, lemjot par disciplinārlietas ierosināšanu pret Bulu, pieprasīja bankai skaidrojumu, kādēļ tā nav protestējusi.

Bičkovičam disciplinārlietas nepatīk

Bičkovičs septiņu gadu laikā, kopš ir AT priekšsēdētāja amatā, ierosinājis tikai divas disciplinārlietas – vienu 2009.gadā par AT tiesnesi par ceļu satiksmes negadījumu un otru 2012.gadā par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi par rupju nolaidību lietas izskatīšanā, informē AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Bičkovičs iesniegumus, kuros lūgts rosināt disciplinārlietu pret apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, pārsūtot konkrētas tiesas priekšsēdētājam, “tādējādi norādot un reāli veicinot tiesu priekšsēdētāju lomas palielināšanu tiesu darba organizācijā,” skaidro Zvejniece.

2012.gadā tiesu priekšsēdētājiem pārsūtīti pieci iesniegumi, 2013.gadā - 15, 2014.gadā - 11 iesniegumi.

Ivars Bičkovičs pērn atteicies ierosināt disciplinārlietu arī pret novembrī aizdomās par kukuļņemšanu aizturēto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu. Lūgumu ierosināt disciplinārlietu pret vairākiem tiesnešiem, tostarp arī Bērziņu, pērn oktobrī lūdza SIA “966 Freecom” tiesvedībā, kuras pamatā bija strīds par īpašumtiesībām. Kā noprotams no publiski izskanējušas informācijas, KNAB veiktā kratīšana tiesneses Bērziņas kabinetā bija saistīta ar šo lietu. Bičkovičs šo iesniegumu pārsūtīja tā brīža Rīgas apgabaltiesas vadītājai Sandrai Strencei, kura nesaskatīja pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi Bērziņu.

Bičkovičs intervijā „Viens pret vienu” skaidroja, ka tā rīkojies apzināti, jo viens no tiesu darbības efektivitātes virzieniem ir palielināt tiesu priekšsēdētāju lomu un atbildību par notiekošo viņu vadītajās tiesās.

„Neviena no sūdzībām, neviena informācija nav atstāta bez ievērības,” uzsvēra AT priekšsēdētājs, apliecinot, ka vairumā gadījumu sūdzības pārsūta attiecīgās tiesas priekšsēdētājam.

Šādu rīcību Bičkovičs neuzskata par izvairīšanos no atbildības, vēlreiz uzsverot, ka ir attaisnojusies iepriekšējā tieslietu ministra koncepcija palielināt tiesu priekšsēdētāju atbildību par notiekošo tiesās.

Salīdzinājumam - iepriekšējais AT vadītājs Andris Guļāns savā pēdējā darba gadā vien ierosināja piecas disciplinārlietas.

Pilnu interviju ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču Latvijas Televīzijas raidījumā „Viens pret vienu” skaties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt