Pret termināļiem un smakām iecietīga gan brīvosta, gan vides dienests

Rīgas brīvostā 24 stundas diennaktī termināļos krauj kuģus. Lai saglabātu Baltijā lielākās ostas statusu un dzītos pēc jauniem kravu rekordiem, brīvosta uzvedas kā termināļu advokāts, lielās ar ikgadējiem ieguldījumiem vides labā un to, ka paši kravu operatori cītīgi mēra, vai piesārņots netiek par daudz. Naftas, gāzes, akmeņogļu un citu kraujamo vielu kustības laikā no smakām neizbēgt, tomēr kontroles lietas lielā mērā uztic pašiem piesārņotājiem.

• Dienesti par smakām zina, bet darīt neko nevarot
• Piestātnē krauta neatļauta viela
• Aizvien vairāk naftas un gāzes; trūkumus uzraudzībā neredz
• Brīvosta: Septiņos gados būtiski uzlabojumi
• Plāno stingrākas prasības, bet termināļi draud ar aiziešanu

Tā bija tipiska darbdiena Tvaika ielā Sarkandaugavā, kā arī citās Rīgas brīvostai piegulošajās apkaimēs. No rīta vietējie iedzīvotāji vēl priecājās par piestājušo oranžo naftas tankkuģi "RN Murmansk". Bet dienas otrās puses notikumi, kad glītais kuģis tika uzpildīts, turieniešiem atgādināja par kādu laiku mazāk manītajām smakām. Un atšķirībā no citām dienām šoreiz spēcīgais naftas produktu smārds bija sevišķi ņiprs un ilgstošs, liekot iedzīvotājiem elpot pēc gāzes un benzīna smirdošus izgarojumus.

Dienesti par smakām zina, bet darīt neko nevarot

"Dzīvoju Viestura prospektā. Tas ir Sarkandaugavā blakus Mangaļiem. Smaka tovakar bija šausmīga! Kad uz pāris sekundēm atvēru logu, dzīvoklī ienāca tāda smaka, ka bērns atteicās ienākt istabā, kamēr neizvēdinās," tā otrdienas, 16. februāra, vakara izjūtas atceras rīdziniece Sanita Bankova. Pamatīgi smirdējis pēc degvielas un gāzes maisījuma. "Zvanīju 112, mani savienoja ar avārijas brigādi, kur pateica – jā, tas ir zināms, ka smaka nāk no cisternām ostā, bet nekas netiks darīts. Lūdzu, lai vismaz reģistrē zvanu, jo iepriekš man teica, ka sūdzība jāpiereģistrē, lai sekotu tālāka rīcība, bet tur atbildēja, ka nekas reģistrēts netiek, ka tas ir vienkārši zvans viņiem, un viss."

Līdzīgi par piedzīvoto izsakās arī paralēlās Tvaika ielas iedzīvotājs Sarkandaugavas Attīstības biedrības vadītājs Ēriks Daliba: "Tajā vakarā notika tas, kam bija jānotiek! Respektīvi – notiek kraušanas process, kā rezultātā rodas smakas."

Taču Daliba vērš uzmanību, ka citas smirdēšanas reizes no šīs atšķir fakts, ka no šī gada spēkā stājušies jauni valdības "smaku noteikumi". "Būtu loģiski secināt, ka tā ķēde, kā dienesti reaģē, ir izstrādāta. Taču tā vakara notikumi pierādīja, ka šī ķēde nedarbojas. Dienesti ir tikpat kūtri, neapzinās, ka tādi noteikumi stājušies spēkā, reakcija bija nekāda!"

Ar šo gadu Valsts vides dienestam ieviests diennakts dežūrtālrunis, pie kura 24 stundas diennaktī jābūt cilvēkam, lai vides sargi uz sūdzībām reaģētu nekavējoties. Taču tur viņam atjautāja, vai zvanījis glābšanas dienestam.

Izrādījies, ka pēc oficiālā darbalaika nav neviena inspektora, kas varētu doties pārbaudē uz termināļiem ostā.

Tādēļ tur vēlreiz ieteikts zvanīt glābējiem pa tālruni 112.

Saruna ar operatīvo dienestu izvērtusies apmēram šādi:
– Glābšanas dienests.
– Labvakar, vēlos ziņot par neizturamu smakas traucējumu Sarkandaugavā, Tvaika ielā.
– Jūs taču zināt, ka Sarkandaugavā tā ir ierasta parādība un tur neko nevar darīt.
– Kā nevar?! Kā lai es zinu, ka nav notikusi avārija?
– Jūs atklātu liesmu redzat?
– Neredzu.
– Tad zvaniet Vides dienestam.
– Es nupat zvanīju, teica, lai jums zvana.
– Mēs neko nevaram izdarīt ar smakām.

Visbeidzot Sarkandaugavas Attīstības biedrības vadītājam ieteikts nepārspīlēt, bet apsolīts ziņas nodot iepriekš sazvanītajam vides dienestam.

Noraidošajā attieksmē vaino lielo kadru mainību. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks un Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis apgalvo, ka dienests sācis rīkoties uzreiz pēc pirmajām sūdzībām. Dežurante vispirms pie glābējiem sūtījusi, jo esot nodomājusi, ka notikusi kāda avārija. "Redziet, tur varbūt ar to komunikāciju sanāca tā… Mums ir jauni inspektori darbā, ir liela kadru mainība," saka Jasinskis.

Piestātnē krauta neatļauta viela

Jau vakarā no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta saņemtā informācija vides pārvaldei ļāvusi saprast, ka avārija notikusi nav. "Tad atbilstoši rīkojāmies, devām rīkojumus terminālim... jo – braukt un mērīt smakas nozīmētu vēl klāt laika periodu, kad smaka izplatās. Tātad mēs uzreiz zvanījām termināļa vadībai, kas veica visus pasākumus," rādot padoto un termināļa vadības paskaidrojumus, stāsta Jasinskis,

Uzņēmējam draud 2000 eiro sods, bet ne par gaisa smirdināšanu

Uz jautājumu, vai smakas nemaz nav mērītas, Lielrīgas vides pārvaldes direktores vietnieks atbild apstiprinoši, tomēr tūlīt piebilst: "Bet mēs zinām vairāk par smakām! Mēs viennozīmīgi zinām, ka smaku [koncentrācijas] pārsniegums ir bijis.

Terminālis no šīs piestātnes krāva vielu, kas ir atļaujā, taču to nedrīkstēja kraut šajā piestātnē. Tur tika krauta neatļauta viela."

Tomēr to vides dienests uzzināja tikai nākamajā dienā, kad ar naftas produktiem jau piekrauto kuģi noķēra Ventspilī. Tikmēr visas nakts garumā bēdīgi slavenās stividorkompānijas "Man-Tess" mantiniece "Pars termināls", kuras īpašnieki saskaņā ar "Lursoft" ziņām noslēpušies Kipras salā, ar vides sargu gādību neatļauto vielu lādēja kuģī.

Lielrīgas vides pārvaldes pārstāvis Jasinskis uzņēmējam draud ar sodu līdz 2000 eiro. Cilājot kravas Rīgas brīvostā, "Pars termināls" gadā nopelna ap diviem miljoniem eiro, tādēļ tādas sankcijas kompānijas kabatā diez vai iesitīs būtisku robu. Vides sargs Jasinskis uzņēmēju daļēji attaisno: "Tas ir cikls, kur tu to liksi? No tā ir jātiek vaļā, jo, ja nepārkraus, tur stāvēs visu laiku. Domājot loģiski, tad ir bezizejas variants."

Lielrīgas vides pārvaldes vadības pārstāvi gan var arī saprast, jo, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, paralēli darbam vides aizsardzības jomā Jasinskis ir arī Skultes ostas pārvaldes vadībā. Tātad, kaut arī būtiski mazākos mērogos nekā Rīgas brīvostā, tomēr kravu lietas pārzina arī no biznesa puses.

Aizvien vairāk naftas un gāzes; trūkumus uzraudzībā neredz

Kā rāda Rīgas brīvostas statistikas dati, pagājušajā gadā termināļos apgrozīts 40 miljoni tonnu dažādu vielu. Tas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. Vairāk nekā puse bijušas beramkravas ar labību, oglēm, šķeldu, ķimikālijām un citām vielām. Tikai sestā daļa jeb seši miljoni tonnu pārvesti konteineros, tā mazinot piesārņojuma izplatību. Tikmēr lejamo kravu apjoms pērn būtiski audzis, un lielāko apgrozījuma kāpumu rāda tieši naftas produkti un sašķidrinātā gāze.

To, ka vairāk kravu līdzi nes arī lielāku smirdoņu, apliecina Sarkandaugavas Attīstības biedrības vadītājs Ēriks Daliba: "Ja jāraksturo pēdējo mēnešu laikā notiekošais, to varētu vērtēt kā neapmierinošu, jo smaku traucējumi kļuvuši gan biežāki, gan intensīvāki. Smaka parasti ir pēc naftas, benzīna un gāzes. Gadās arī pēc "dīzeļa", kas ir nepatīkamāka, rūgtāka smaka. Tomēr cilvēkiem nav īsti jēgas sūdzēties, jo nav jau kam."

Dalibas teiktais apstiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras valsts sekretāra vietniece Alda Ozola trūkumus ostas uzraudzībā nesaskata: "Vides dienestam ir dežūrinspektori, kas reaģē un dodas uz izsaukuma vietu, ja ir aizdomas, ka sūdzības ir pamatotas. Sistēma strādā!"

To, kā sistēma strādā, ilustrē Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Jasinskis:

"Mūsu inspektors katru rītu, braukdams uz darbu, šim maršrutam brauc garām. Katru vakaru, neskatoties uz to, ka strādājam visu dienu, arī brauc cauri šiem termināļiem. Tā ir mūsu prioritāte, un viņi [ostas termināļu apsaimniekotāji – red.] ļoti labi zina, ka nepārtraukti notiek kontrole."

Brīvosta: Septiņos gados būtiski uzlabojumi

Līdzīgi kā citiem lielajiem vides piesārņotājiem, valsts arī Rīgas brīvostai uzlikusi par pienākumu pašai ikdienā pārbaudīt, vai termināļu saimnieki nepārkāpj noteikumus. Varbūt tādēļ tāda paļāvība uz pašu ostu dzirdama gan vides pārvaldē, gan Rīgas domē. Brīvosta dižojas, ka tās bizness aizņem piekto daļu galvaspilsētas, taču domes vadība un vides pārvalde norāda – ostā pērn sākušas darboties trīs gaisa monitoringa stacijas, kas Kundziņsalā, Tvaika ielā un Mangaļsalā nepārtraukti mēra benzolus, slāpekļa un sēra savienojumus. Arī teritorijas nomnieki jeb termināļu īpašnieki uzlikuši paši savas mēriekārtas.

Tāpēc Latvijas Radio devās uz Rīgas brīvostu, lai stingrās kontroles apskatītu klātienē. Atšķirībā no Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vadības, ko pierunāt iziet no kabineta un doties uz termināļiem neizdevās, brīvostas Iekšējās drošības dienesta vadītājs Andris Purmalis bija gatavs visu parādīt. No Kuģu vadības centra labi pārskatāmi gan termināļi, gan dzīvojamie masīvi aiz tiem. "Šeit ir Sarkandaugava, un tieši pretī var redzēt naftas termināļus. Nafta tiek glabāta virs zemes, jo pazemē uzglabāt būtu bīstami. Tur, kur cilindra formas rezervuāri, stāvēja arī tas kuģis, no kura bija smaku noplūde," rāda Purmalis.

Brīvostas Iekšējās drošības dienesta vadītājs slavē uzņēmuma '"Pars termināls" jaunos saimniekus, ko viņš dēvē par "ļoti atbildīgiem cilvēkiem ar ļoti lielu pieredzi naftas produktu kraušanā ostā". "Par iepriekšējiem gadiem varēja lietot vārdu "bardaks" un kaut ko skarbāku, bet tagad šis bardaks ir pilnībā likvidēts un noplūžu tur nav nekādu. Viņi paši par gaisa piesārņošanas gadījumu bija uztraukušies – kā tas varēja notikt ar tik lielu disciplīnu," komentē Purmalis.

Brīvostas labvēlīgā attieksme pret termināļu saimniekiem nav noslēpjama. Iekšējās drošības dienesta vadītājs Purmalis stāsta, ka, piemēram, ogļu putekļi kraušanas laikā ziemā tiek sēdināti ar mākslīgo sniegu, bet vasarā – ar ūdens strūklām. Purmalis rāda trīs instrumentus, ar ko ostas teritorijā mēra piesārņojumu. Dara to gan tikai reizi trīs mēnešos. "Kad sākām mērīt pirms kādiem septiņiem gadiem, smakas un piesārņojumu konstatējām daudz biežāk. Tagad arī termināļi ir iegādājušies "elektroniskos degunus", mēs ejam, bet viņi jau nāk pretī un rāda, ka paši ir izmērījuši un izdarījuši to, kas būtu jādara mums."

Rīgas brīvostas pārvaldes labvēlīgo attieksmi pret termināļiem un stividorkompānijām var saprast, jo tās ostai sagādā vairāk nekā 50 miljonu eiro gada apgrozījumu, desmit miljonu eiro peļņu un dāsnas atlīdzības ostas pārvaldniekiem, tajā skaitā Rīgas domniekiem un valsts struktūru pārstāvjiem.

Pilsētniekiem, kas dzīvo ostas tuvumā, ar putekļiem un smakām jāsamierinās, uzskata ostas kapteinis Artūrs Brokovskis-Vaivods:

"Mīļie cilvēki, ja jūs aizejat uz mežu, sēnes taču arī tur smaržo. Kam ir domāta pilsēta? Tā ir tikai kopmītne dzīvošanai? Pilsēta ir apaugusi ap ostu. Te ienāk kravas, tiek strādāts atbilstoši standartiem. Ko darīt ostai? Sūtīt pilsētu prom, jo te vairs nevar dzīvot?!"

Plāno stingrākas prasības, bet termināļi draud ar aiziešanu

Tomēr kapteinis atzīst, ka bīstamo vielu pārkraušanas kontrole nav tikai izlutinātu pilsētnieku degunu jautājums: "Ventspilī amonjaka mērierīces arī nostrādāja par vēlu, jā, tā ir briesmu lieta. Tā būtu problēma, ja vējš būtu uz pilsētu."

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Elmārs Jasinskis sola, ka ostas termināļiem ar stingrākām prasībām tomēr reiz būs jārēķinās. Tādas ir jau citviet Eiropā, bet mūsu politiķi nupat par to sākuši diskutēt.

"Ir viena liela problēma – nevienā ostā mums nav tvaiku savākšanas iekārtu kuģos. Uzņēmējiem tās būs jāuzstāda," norāda Jasinskis.

Rīgas brīvostā uz tādiem nodomiem atbild ar jau ierastajām frāzēm, ka tāda modernizācija būtu pārāk dārga un ka tas aizbaidīs termināļu īpašniekus. Uz un no austrumiem orientētā kravu plūsma un 35 stividorkompāniju daudzmiljonu eiro peļņas gan liecina, ka no draudzīgās brīvostas neviens prom nemaz nesteidzas. "Mēs visu laiku atrodam tā saucamo pelēko ceļu. Ir ideālais variants, kā tam būtu jābūt. Ir tā, kā tas ir, un tad mums ir [prasības] jāceļ uz augšu. Tā mēs to vidusceļu atrodam," saka Rīgas brīvostas Iekšējās drošības dienesta vadītājs Andris Purmalis.

Tādējādi secināms - kamēr par vides politiku atbildīgie nesteidzīgi mudina ostu ieviest stingrākas vides aizsardzības prasības, bet kontroles lietas lielā mērā uztic pašiem piesārņotājiem, Sarkandaugavas un citiem ostas apkaimju iedzīvotājiem vien jāpaļaujas uz saviem deguniem un jācer uz atsaucīgākiem darbiniekiem glābšanas un vides dienestos, ja tie sazvanīti ārpus darba laika.