Pret Krieviju vērstajā sankciju politikā palikuši «caurumi»

Pašlaik nav jābaidās vis par sekām Eiropas valstu ekonomikām, bet gan par mieru un drošību – tā paziņojis Vācijas valdības pārstāvis. Berlīne atzīst, ka pret Krieviju ieviestajām trešās kārtas sankcijām būs negatīvas ekonomiskās sekas arī Eiropā, tomēr tas šobrīd nevar būt galvenais apsvērums. Lai gan sankcijas ir skārušas arī Kremļa saimniekam tuvo personu loku, tomēr tajās ir palikuši nozīmīgi „caurumi”.

62 gadus vecais Arkādijs Romānovičs Rotenbergs ir viens no Putina ciešākajiem pavadoņiem un darījumu partneriem. Jaunās sankcijas skārušas arī tos, kurus Rietumu presē dēvē par Putina drauģeļiem. Arkādijas Rotenbergs un Vladimirs Putins ir seni un labi paziņas. Savulaik Rotenbergs bijuši partneri džudo sparingos. Otru brāli – Borisu – sankcijas nav skārušas. “Forbes” aplēsis, ka Rotenberga kapitāls tuvojas trim miljardiem eiro. Rotenbergiem piederošs uzņēmums saņēmis arī valsts pasūtījumu veikt izpēti tilta būvniecībai, kas savienos Krimu ar Kontinentālo Krieviju.

Sankcijas skāra arī Juriju Kovaļčuku, kurš ir lielākais akciju turētājs bankā “Rossija”, kuru uzskata par Krievijas amatpersonu un elites privātbanku. Šai bankai ir sevišķa nozīme Krievijas nacionālās maksājumu sistēmas izstrādē, par ko iepriekš paziņoja Putins.

Iebraukšanas liegums un kontu iesaldēšana skārusi arī propagandas mašinēriju vadītāju no Kremļa puses - Aleksejs Gromovu, 56 gadus veco diplomātu. Viņš parasti paliek aiz kadra, toties Gromova iespaids dziļi iesniedzas Kremlim lojālajos plašsaziņas līdzekļos.

Melnajā sarakstā ir arī vairākas anektētās Krimas un pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku amatpersonas.

Savos paziņojumos Kremlis vēl arvien ir bravūrīgs. Sankciju ceļš nekur neved, nule sarunā ar Francijas televīziju uzsvēris Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs: „Atklāti sakot, esmu ļoti vīlies. Manā ieskatā Eiropas Savienība pierādījusi vai nu nespēju vai nevēlēšanos nokāpt no sankciju kursa. Tas ir ceļš, kas nekur neved. Konfrontācija ar Rietumiem, tostarp Eiropas Savienības ieceres, tā nav mūsu izvēle. Tas nepaliks bez atbildes. Ne jau pretpasākumu dēļ, kurus varētu noteikt Krievija, taču tādēļ, ka cietīs Eiropas Savienības darījumu aprindas. Cietīs Eiropas valstu ekonomikas.”

„Mēs noteikti neiesim “dots pret dotu” ceļu. Taču mēs raudzīsimies citu tirgu virzienā, citu investīciju avotu virzienā. Un tādu ir daudz. Pasaule nebeidzas ar Eiropas Savienību,” sacīja Krievijas vēstnieks ES.

Sankciju atsitienu savā ekonomikā labi apzinās arī Eiropas Savienība, taču tā ir samērīga cena, kad runa ir par apdraudējumu mieram kontinentā. „Mēs zinām, ka varam ciest no konsekvencēm ekonomikā. Tirdzniecība ar Krieviju nav pārspīlēti liela, tomēr tā ir nozīmīga,” sacīja Vācijas vicekanclers, ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels.

Tomēr analītiķi ir piesardzīgi, vērtējot, kādas un cik drīzas sekas būs trešajai sankciju kārtai.

Gan ASV, gan Eiropas Savienības sankcijās ir palikuši nozīmīgi caurumi.

Par spīti liegumam Krievijas bankām ar nozīmīgu valsts kapitālu piekļūt Eiropas tirgiem, sankcijas tomēr apgājušas Austrijā un Kiprā bāzētās Krievijas lielās bankas VTB un "Sberbank". Eiropas Savienībā bāzētās meitas bankas un to filiāles varēs arī turpmāk pārcelt peļņu uz mātesbankām Krievijā, kā arī saglabāsies to piekļuve Eiropas kapitāla tirgiem.

Ņemot vērā saudzīgo sankciju raksturu, no saviem ieguldījumiem Krievijas vērtspapīros nesteidz šķirties arī pasaules lielie investīciju fondi, kuru portfeļos Krievijas uzņēmumu akcijas un parādzīmes dažbrīd pārsniedz pat desmit procentu līmeni. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti