Policijas savāktie pierādījumi – nereti pavirši un novēloti pārbaudīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Komentējot tā sauktā Imantas pedofila divreizējo aizturēšanu – martā par zādzību un tikai augustā par noziegumiem pret bērniem, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis akcentēja divas lietas – žurnālisti un pārējā sabiedrība esot pārāk saskatījusies ārzemju seriālus par izmeklētāju darbu un pierādījumu pārbaude nenotiek tik operatīvi, kā gribētos.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Īsti noziegumi kā skola izmeklētājiem

Īstu noziegumu vietu pārbaude Latvijā ne tuvu nav tāda, kā rāda mūsdienu policijas seriālos. Tā drīzāk ir skola izmeklētājiem, jo pierādījumi nereti tiek savākti pavirši.

Turklāt policistu savākto materiālu paraugi pēc tam gaida mēnešiem un pat gadiem ilgi, kamēr pienāk to analīžu kārta. Tāda izmeklēšanas kvalitāte un tempi ļauj secināt - ja zaglis netiek pieķerts uzreiz, pie viņa durvīm policija klauvēs, labi ja pēc gada, bet slepkavām jāsatraucas sešus mēnešus pēc nozieguma.

Piemēru min Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics. "Dobelē, kādā lauku mājā bija noslepkavots vecs cilvēks. Sākotnējās darbības neko nedeva, un mums nebija liecinieku. Bet pēc kāda laika, saņemot ekspertīzi, bija saņemts bioloģiskais materiāla [DNS] (..) Tagad cilvēks [vainīgais] ir apcietināts un ir bijusi tiesa," stāsta Staļģevics. DNS analīžu saņemšana prasīja četrus, piecus mēnešus. Viņš atzīst, ka bioloģiskie materiāli lietās tiek skatīti prioritārā secībā.

Liels pieprasījums un vājš tehniskais nodrošinājums

"Laika starpība ir diezgan liela – notiekot noziedzīgam nodarījumam, tiek savākti lietas materiāli," Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka vietniece Līga Peisniece skaidro notikumu secību, kādā pierādījumi no nozieguma vietām visā valstī nonāk viņas iestādē Rīgā.

Lai gan Kriminālistikas pārvaldes eksperts jau no paša sākuma ir galvenais atbildīgais par paraugu izņemšanu, līdz laboratorijai tie nonāk tikai ar konkrētās lietas izmeklētāja rīkojumu. Asinis, siekalas, sperma, sviedri, mati, kauli un muskuļaudi – šie ir izplatītākie bioloģiskie paraugi, pēc kā identificē noziegumā iesaistītos cilvēkus. Un tādas pēdas tiek atstātas katrā likumpārkāpuma vietā, stāsta Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka vietniece Peisniece.

"Pieprasījums ir ļoti, ļoti liels. DNS ir tāda specifika, ka personas, atrodoties jebkurā vietā, gribot vai negribot aiz sevis atstāj pēdas – vai nu tās ir siekalas, mums klepojot vai šķaudot, vai ādas šūnas – tas viss aiz mums paliek. To visu var viegli savākt. Līdz ar to pēc DNS pieprasījums ir ļoti liels. (..) Ja pedofila lietā mēs strādājam dienas laikā, (..) tad pārējās lietās – mēnesi vai divi mēneši par smagu nodarījumu, bet par zādzību – līdz pat astoņiem mēnešiem," atzīst Peisniece.

Taču 12 mēnešu ilgā gaidīšana uz ekspertīzēm nereti ir vienīgā cerība, lai vainīgo sauktu pie atbildības, stāsta Zemgales galvenais kriminālpolicists Juris Staļģevics. "DNS ekspertīze ir ļoti precīza. (..) Ja cilvēks ir iekļuvis dzīvoklī un ir izņemts viņa DNS no dzīvokļa, tad 99,9% var apgalvot, ka viņš tur ir bijis. (..) Tas ir precīzs pierādījums," sacīja Staļģevics.

Pie pavisam precīziem pierādījumiem jau martā Rīgas policijā tika arī tā sauktā Imantas pedofila lietā. Tikai toreiz jaunais vīrietis tika aizturēts par zādzību. Tāpēc viņa DNS paraugi nenonāca prioritāro sarakstā un gaidīja savu pārbaudes kārtu. Tādējādi radās situācija, ka Kriminālistikas pārvaldes laboratorijā pastiprinātā režīmā pārbaudīja pedofilijas lietā izņemtos paraugus, bet aizdomās turamo datubāzē, kurā ir jau ap 60 000 cilvēku, neuzrādījās atbilstoša sakritība ar pedofilu, kas jau kopš marta bijis policijas redzeslokā kā zaglis.

Tāda ir izmeklēšanas realitāte, saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. "Man, šķiet, ka kāds ir saskatījies CSI seriālus un domā, kas viss notiek sekundes laikā. Protams, ka tas tā nav.

Viena parauga apstrādāšana pie visoptimālākā aprēķina būs divas, trīs dienas, kad varēs saņemt kaut kādus provizoriskus rezultātus. (..) Pie ļoti augstas kapacitātes var iegūt piecus [DNS rezultātus] diennaktī. Caurmērā mēnesī policijā tiek noņemti 500 DNS paraugi. Tāpēc ir ieviestas prioritātes," viņš stāsta.

Tomēr Ķuzim īsti piekrist nevar ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš kā izmeklētājs Imantas pedofila lietā būtu rīkojies, cenšoties apsteigt noziedznieku. "(..) Pieeja varēja būt nedaudz savādāka. Bija vārdiskais portrets, orientējošais vecums un fotorobots. Veicot DNS analīzes, vajadzēja noteikt personas vecuma riska grupu – šīs personas, kuras pēc vecuma riska atbilda Imantas pedofila riska grupai, varbūt vajadzēja laist ārpuskārtas pārbaudē. Bet tā jau ir viegli dot padomus no malas (..)," saka Kalnmeiers, atzīstot, ka tehniskais nodrošinājums ir vājš.

Arī policijas kadru profesionalitāte ir uzlabojama

Kriminālistikas pārvaldes DNS analizators jau labu laiku strādājot 24 stundas diennaktī. Iepriekš citu lietu izmeklēšana ieilga, jo prioritāri tika pārbaudīti Zolitūdes traģēdijas lietas materiāli. Tad nāca Imantas pedofila lieta, citu noziegumu šķetinātājiem atkal liekot gaidīt. Valsts policija nu guvusi mācību, solot nākamgad pirkt papildu tehniku analīzēm. Tāda maksājot ap 250 000 eiro. Tāpat būs jāalgo un jāapmāca papildu darbinieki, kas ar to strādās.

Tomēr tehniskais nodrošinājums ir tikai viens faktors, kādēļ analīzes un līdz ar to izmeklēšanas beigas gaidāmas tik ilgi. Būtiski, lai pierādījumi tiktu savākti profesionāli, saka gan Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka vietniece Peisniece, gan ģenerālprokurors. "Viss ir atkarīgs no policijas darbinieka, kurš pirmais ierodas notikuma vietā – cik profesionāli viņš spēj novērtēt notikuma vietu un vai saprot, cik tā ir liela (..)," saka Peisniece. Tam piekrīt Kalnmeiers – viņš uzsver, ka policistiem ir jāprot paņemt lietas materiālus un pierādījumus tādā līmenī, lai pierādījumi būtu izmantojami tiesā.

Par policijas darba kvalitāti ģenerālprokurors Kalnmeiers runā jau gadiem. Piemēram, Rīgā ir policijas nodaļa, kur 21 cilvēka darbs jāpaveic astoņiem izmeklētājiem, liekot strādāt teju trīskārši. Taču situācija izmeklēšanas jomā, kā rāda pirmā pusgada statistika, neuzlabojas arī citviet. "Kā mēs zinām, policijā var strādāt jebkuras specialitātes cilvēks, ja vien viņš ir izgājis sešu mēnešu kursus. Es neuzskatu, ka sešu mēnešu kursos var sagatavot kvalitatīvu izmeklētāju.

Tuvākajā laikā situācija neuzlabosies, jo pirmajā pusgadā gandrīz par 10% ir pieaudzis lēmumu skaits par atteikumu uzsākt kriminālprocesu, ko prokurors ir atcēlis. Tas nozīmē, ka lēmumi ir bijuši nepamatoti un nekvalitatīvi – tas ir liels skaits, gandrīz 800 gadījumu. Tas ir darba kvalitātes rādītājs," saka Kalnmeiers, piebilstot, ka daudz lietu prokuratūra nodod atpakaļ policijai, norādot, ka tās sagatavotas nekvalitatīvi.

Tādēļ pamatīgas darba slodzes ir arī uzraugošajiem prokuroriem, kam jāpieskata, lai policijas darbs lietu ļautu turpināt ar pienācīgi celtu apsūdzību un sodu iznākumā.

Advokāts: Pupiņas slepkavības izmeklētāju pašu vajadzēja notiesāt

Viens no pēdējo gadu skaļākajiem noziegumiem, kurā jārunā par policijas izmeklēšanas darba kvalitāti, ir 2012. gada maija vidū nogalinātās studentes Elīnas Pupiņas lieta. Pirmās instances tiesa slepkavībā apsūdzētajam Pupiņas draugam Jānim Gaigalam piesprieda desmit gadus cietumā. Elīnas vecāki nepiekrīt apsūdzībai, ka meita tikai žņaugta un sista. Viņas tēvs Mihails Pupiņš ir pārliecināts, ka jauniete vispirms izvarota grupā, bet nogalināta tikai pēc tam, lai slēptu noziegumu. "(..) Pirkstu nospiedumi – nē [nav iegūti kvalitatīvi], DNS analīzes – nē, UV spuldze, ar ko var atrast bioloģiskas pēdas – nē (..). Pie durvīm [dzīvokļa, kur notika slepkavība] atradās izvešanai sagatavota soma, kurā bija viss par noziegumu. Tur mēs varam redzēt arī mūsu meitas asiņainos stringus, ar nazi izdarītus griezumus (..)," saka Pupiņš.

Nākamās instances tiesas spriedums Pupiņas lietā gaidāms pēc pāris nedēļām, kad savu vārdu nu jau teiks apgabaltiesa.

"Tur vajadzēja notiesāt izmeklētāju," saka advokāts Saulvedis Vārpiņš, jurists ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi.

Viņš vēro, ka palielinās to lietu skaits, kur vājās izmeklēšanas dēļ tiesa vadās nevis pēc pierādījumiem, bet pārliecībā "šķiet, ka ir vainīgs".

"Ir ārkārtīgi daudz lietu, kur liekas, ka izmeklēšana ir veikta ļoti pavirši. Ir sajūta, ka tiesas spriedums ir bijis notiesājošs tikai tāpēc, ka ir aizdomas, ka šī persona jau agrāk ir kaut ko darījusi, bijusi par kaut ko tiesāta. Ir tāda sajūta, jo it kā lietā nekas nav," pauž Vārpiņš.

Tādi nekvalitatīvas izmeklēšanas gadījumi rāda jaunu un ne visai veselīgu tendenci, secina advokāts Vārpiņš. "Sabiedrības locekļi savā valstī vairs nejūtas droši, un tas vairs nav normāli. Šie protesti, kas parādījās Liepājas pedofilu lietā vai Pupiņas slepkavības lietā – nav normāli. Tas norāda, ka sabiedrības mērs ir pilns un tā pati ir gatava veikt valsts funkcijas. Cilvēki ir tik neapmierināti, kas sāk pret to skaļi protestēt," uzsver Vārpiņš.

Nelielas, bet vismaz kādas pārmaiņas visā iekšlietu sistēmā sola nākamais gads, kad Valsts policijā plānots sākt atalgojuma reformu. Tas likumsargus kaut mazliet motivēšot strādāt kvalitatīvāk, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Jurists Vārpiņš gan nosaka – arguments "strādāju slikti, jo maksā maz" izskaužams tikai ar būtiskām pārmaiņām policistu atlases pašos pamatos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti