Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Bailes no pašu bailēm. Jaunā Ķelnes realitāte

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

25 gadi pēc 20. janvāra notikumiem: jautājumu joprojām vairāk nekā atbilžu

Dabas aizstāvji un privātpersonas pieprasa mainīt nesen pieņemtos grozījumus Medību likumā

Plašākas iespējas medniekiem šaut mežacūkas sastopas ar asu pretestību

Izmaiņas Medību likumā, kas paredz efektīvāk cīnīties ar Āfrikas cūku mēri, izraisījušas domstarpības starp iesaistītajām pusēm – tiem, kam pieder mežs, un tiem, kas medī.

Svarīgākā pārmaiņa - par nomedītu cūku mātīti saņem 100 eiro

Āfrikas cūku mēra infekciju pārnēsā un vairo meža cūkas, ar lipīgo slimību inficējot arī mājas lopus.

Ņemot vērā vīrusa straujo izplatību, pērn valstī steidzami grozīja Medību likumu, nosakot, ka meža cūkas masveidā jānošauj.

Izmaiņas par īpaši būtiskām padara fakti, ka, pirmkārt, par katru nomedīto cūku mātīti medniekam pienākas 100 eiro liela atlīdzība.

Otrkārt, šaut atļauts līdz šim aizliegtajās teritorijās - privātpersonu īpašumos un dabas liegumos. Noteikumi izraisījuši plašas domstarpības, mednieku un cūkkopju intereses pretstatot dabas aizstāvju un privātpersonu vēlmēm.

Visvairāk meža cūku ir Kurzemē, tāpēc tur medniekiem ir daudz darāmā. Virzienā uz Latvijas rietumiem tagad meža cūkas drīkst šaut arī Ķemeru Nacionālajā parkā.

Iedzīvotāju attieksme pret medībām privātīpašumā - diametrāli pretēja

Parka Dunduru pļavās Latvijas Radio satiekas ar bijušo nacionālā parka vadītāju un pļavu saimnieku Andi Liepu. Klusajās pļavās sniega sega ir vairākus centimetrus bieza. Meža ieskautā aplokā šeit ganās savvaļas govis un savvaļas zirgi. Liepa atver aploka vārtus un aicina pa čaukstošo sniegu doties nelielā pastaigā. Konkrētā teritorija ir tūristu iecienīta vieta putnu vērošanai, taču pēdējā mēneša laikā dabas un dzīvnieku kluso ritmu periodiski traucējot mednieki.

"Es te pats 30.decembrī aplokā medniekus ar mašīnām sastapu, un viņi gāja tepat iekšā. Mūsu individuālie Ķemeru Nacionālā parka noteikumi paredz, ka šeit nedrīkst citi nākt iekšā bez atļaujas un saskaņošanas.

Ja iet iekšā ar medībām un notiek dzinēju medības, tad jau tiek traucēti jebkuri citi dzīvnieki," stāsta Liepa.

Meža cūkas liegumā nemanot, jo tām šeit neesot barības, tāpēc cūkas jāmeklē tur, kur mednieki paši tās piebaro vai tuvu lauksaimnieku zemēm. Līdz ar to sasteigtie grozījumi bijušajam Ķemeru parka direktoram rada jautājumu, kāpēc noteikumi pieņemti tādā steigā? Strīdi, ļaut vai neļaut šeit medīt, vilkušies gadiem.

"Pie manis neviens nav nācis, neviens nav redzēts. Es tajā skaitā arī meža cūkas te neesmu redzējis," ar jaunajiem noteikumiem neapmierināts ir no dabas parka netālu dzīvojošais Filips. Jaunā vīrieša māja atrodas tieši iepretim mežam. Iedzīvotāji ir otra lielā grupa, kas iebilst pret jauno kārtību, jo tagad viņu privātīpašumos drīkst saimniekot mednieki. Netālu no privātmājām ir koka tornis, ko mednieki uzstādījuši, lai nakts laikā šautu meža cūkas.

Tuvējā mājā dzīvo Ieva. Lai aprunātos ar saimnieci, vispirms jātiek garām trim mājas sargiem - suņiem, kas sākotnēji uzlūko ar aizdomām, bet pēc vairākām minūtēm ir noskaņoti labvēlīgi un katrs mēģina apostīt mikrofonu. "Tad, kad ir sezona, tad ir dzirdēts par to. Vienreiz mums bija aizšauta stirna. Mēs viņu atradām, kad jau smaka bija, bet tas jau bija pirms kāda gada. Tagad šīs dienas tiešām nekas nav dzirdēts. Pavasarī pilnīgi var redzēt kādas lielas gaismas, kad nāk no meža ārā, bet šoreiz tiešām ir klusums," saka Ieva.

"Nē, man suņi būtu nemierīgi. Es negribētu, bet nekā arī neesmu dzirdējusi," piebilst vēl vienā mājā netālu dzīvojošā Baiba.

Vēl vienā mājā uzrunātie iedzīvotāji stāsta, ka medniekus pagaidām nav manījuši.

Lai gan šāvienu troksnis traucētu mieram un mājas mīluļiem, par meža cūku nomedīšanu Pēteris un Baiba tikai priecātos. "Šeit pat pāriet pāri! 15 cūkas. Neviens neko nedara! Nopietni," norāda Baiba.

Vasarā cilvēkiem dārzus izrok. "Iet kā uz darbu, visus kartupeļus norok. Mēs jau vairs neko nestādām, nav vērts. 16 cūkas - tāds bars. Nedēļu pazūd, pēc nedēļas nāk atpakaļ. Pa to pašu ceļu, te iet projām," stāsta un rāda Baiba.

Meža cūkas mēra laikā slēpjas teritorijās, kur medības ir aizliegtas

Iedzīvotāji, ar kuriem Radio runāja, biežāku mednieku klātbūtni nemanot, taču Pārtikas un veterinārais dienests ir citās domās. Minot faktus, cik naudas ir izmaksāts atlīdzībās par nošautajiem dzīvniekiem, Mārtiņš Seržants, kurš ir dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību daļas eksperts, teic, ka pēdējā pusotra mēneša laikā nomedīts jau vairāk nekā 4500 mātīšu.

"Aktivitāte ir. Šoreiz tiešām ir jāsaka, ka mēs esam ļoti priecīgi par to, ka ir mednieki, neteiksim, uzķērušies, bet ir gatavi saņemt šo naudu.

Lielā mērā mēs arī redzam to, ka mednieki saprot šo problēmas nopietnību, jo faktiski, ja šobrīd mednieki nemedīs, nesamazinās tieši sivēnmāšu skaitu, kas ir galvenais pēcnācēju radītājs pavasarī, tad pēc tam vienalga to cūku nebūs, jo to darbu būs izdarījis mēris," saka Seržants.

Steidzamības kārtā grozījumus Medību likumā apstiprināja Saeima, priekšlikumus nevirzot atkārtotai skatīšanai atbildīgajā Tautsaimniecības komisijā. Tās deputāts Armands Krauze (ZZS) pārliecināts - gaidīt, kamēr vīruss izplatīsies vēl lielākos apmēros, vienkārši nevarēja. "Nepietiek ar to, ka varbūt vienkārši izsniedz licences, lai var medīt, cik grib.

Ir jāsaprot, ka tās meža cūkas paslēpjas tajās teritorijās, kur medības ir ierobežotas vai nav atļautas," stāsta Krauze.

"Es pats esmu no Krimuldas novada un tur, kur ir Valmieras šoseja, tur vienā pusē ir nacionālais parks, otrā nav. Sākas medību sezona, visi tie dzīvnieciņi aiziet „čik, čik, čik” uz nacionālo parku, kur ir ierobežojuma teritorija. Līdz ar to likumu vajadzēja ļoti steidzīgi grozīt, lai tagad ziemas laikā, kad notiek medības, varētu efektīvi samazināt šo meža cūku skaitu," saka deputāts.

Viņš skaidro, kādēļ pašlaik medības atļautas arī tur, kur iepriekš bija liegtas – gan aizsargājamās dabas teritorijās, gan privātpersonu īpašumos, vairākkārt uzsverot - vīruss burtiski iznīcinot Latvijas cūkkopības biznesu.

"Pirmais, protams, risks ir cūkkopības nozare, nākošais ir tranzīta nozare par mūsu kravām no Latvijas, jo līdzko nokļūst riska zonā, tur ir attiecīgi ir problēmas ar atsevišķām valstīm, uz kurām mūsu produkcija ir jāsūta. Visus riskus tautsaimniecībai saliekot kopā, tika nolemts, ka vienīgais veids ir strauji ierobežot meža cūku skaitu," saka Krauze.

Grozījumu aizstāvji ir Krauzes pieminētie cūkkopji, jo viņu saimnieciskā darbība faktiski tiek apturēta gadījumā, ja tuvumā konstatēts cūku mēris. Riska zona veidojas 40 kilometru rādiusā. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece stāsta, ka cūkkopji esot neapskaužamā situācijā. "Pagaidām tiešā veidā bankrotējusi nav neviena [saimniecība], jo ir dažādi veidi, kā pārkārtot [darbību]. Teiksim tā, visvairāk ir cietušas saimniecības, kas ir šajā Āfrikas cūku mēra zonā, jo papildus visām citām ķibelēm, kas ir saistītas ar Krievijas embargo, bija vēl šis liegums brīvi tirgoties ar gaļu. No šīm zonām nevarēja [tirgot]," klāsta Lejniece.

Meža cūkas teju ceturto daļu valsts teritorijas, kur līdz šim medīt bija liegts, izmantojot kā patvērumu.

Par situācijas sakārtošanu atbild Valsts meža dienests, kura Medību daļas vadītājs Valters Lūsis neslēpj, ka saņemta jau pirmā oficiālā sūdzība no privātpersonas, kuras īpašumā organizētas cūku medības. "Tas ir no Ziemeļkurzemes par lēmumu, kurā noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs meža cūku medībām, iesniegums no vienas īpašnieces zemes. (..) Argumenti nav minēti šajā sūdzībā. Faktiski arī nevar būt nekādu argumentu. Tā ir tāda, kā saka.... nav nekāda pamata šai sūdzībai absolūti," norāda Lūsis.

Mednieki: Dabas draugu saceltā ažiotāža ir pārspīlēta

Medniekus mežos gan neviens neuzrauga, līdz ar to nevar izsekot tam, vai šauj vienīgi meža cūkas.

Šādas bažas ir iedzīvotājiem. To, ka jaunu teritoriju atvēršana mēdībām varētu radīt risku citām dzīvnieku sugām, Lūsis noliedz. Viņa vārdiem, jaunie noteikumi stirnas, briežus un lapsas tikai pasargāšot. "(..) Mednieki savas platības parasti vairāk pieskata. Taisni tas risks ir paaugstināts platībās, kurās vispār nenotiek medības," uzsver Lūsis.

Turklāt likuma atbalstītāji un izpildītāji ne vienu reizi vien piesauc to, ka izmaiņas Medību likumā ir vien uz pieciem gadiem, tātad līdz 2020. gadam. Viņu vidū ir arī mednieki, kas vien pildot valstij svarīgu uzdevumu. 

"Sāksim ar to, ka attiecībā pret Āfrikas cūku mēri mēs nevaram runāt par vaļasprieku," stāsta žurnāla „Medības” galvenā redaktore un Latvijas Mednieku asociācijas pārstāve Linda Dombrovska. "Šeit ir runa par brīvprātīgo sabiedrības daļu jeb grupu, kas iet valstij palīgā cīnīties ar milzīgu problēmu, kas ir Āfrikas cūku mēris. Mednieki visu šo pasākumu nesagaida ar ovācijām, nepriecājas par to, ka mums tagad ir jaunas platības. Nepriecājas arī par to, ka tagad tiek maksāta nauda par nomedītajām cūciņām, sieviešu kārtas dzīvniekiem," norāda Dombrovska.

Likums jau nepaverot medniekiem nekontrolētu masveida iebrukumu privātā īpašumā, un dabas draugu saceltā ažiotāža esot mazliet pārspīlēta.

"Tādēļ es absolūti nedomāju, ka mednieks, ieejot kādā nacionālajā parkā, pārzinot mežu, zinot, kā mežā uzvesties, pārvietojoties klusi, mēģinot nevienu neiztraucēt, būtu bīstamāks par, piemēram, tūristu baru, kas ieiet mežā, bļaustās, met zemē papīrus, kurina ugunskurus,"piebilst Dombrovska.

Latvijas Mednieku asociācijai piekrīt arī Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. "Šie nebija ne mednieku virzīti, ne mednieku iniciēti grozījumi. Tā absolūti nebija mednieku vēlme dabūt klāt vēl kaut kādas papildu platības, ka mums būtu par maz, kur medīt, vai kaut kas tamlīdzīgs, kā to viens otrs mēģina pagriezt, ka nu medniekiem par maz vietas, tagad viņiem vēl rezervātus vajag un kaut ko tamlīdzīgu," norāda Baumanis.

Kompromiss starp dabas aizstāvjiem un medību aizstāvjiem - grūti sasniedzams

Jaunos noteikumus par likuma brāķi sauc dabas aizstāvji, kas uz diskusijām Saeimā nemaz neesot aicināti. Pagājušajā nedēļā parlamenta komisijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji tikās ar Vides ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes vadību, lai jau aptuveni mēnesi pēc grozījumu stāšanās spēkā meklētu iespējamus kompromisus. Tikšanās ministrijā gan noritēja aiz slēgtām durvīm. "Es domāju, ka lielākā daļa sabiedrības saprot, un mēs Dabas aizsardzības pārvaldē pilnīgi noteikti saprotam, ka cūku mēris ir liels drauds," atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa. Dabas pārvaldei esot priekšlikumi tam, kā abas puses varētu samierināt, tiesa, tas nozīmē, ka izmaiņas likumā nāktos atkārtoti mainīt.

"Es domāju, ka šobrīd nav nozīmes skatīties uz to, kā vajadzēja būt. Mums ir jāskatās, kā darīt vislabāk. Dabas aizsardzības pārvaldei, protams, ir savs redzējums, un mēs jau esam sākuši rīkoties.

Es esmu izdevusi rīkojumu par dzīvnieku uzskaiti šajās teritorijās. Tad mēs varēsim redzēt un runāt, vai šajos rezervātos tas dzīvnieku blīvums ir pārāk augsts vai varbūt viņš nemaz nav sasniedzis to kritisko robežu un vispār par medībām šajās teritorijās nav nepieciešams runāt," pauž Bērziņa.

Lai meža cūkas dabas rezervātos uzskaitītu, nepieciešams laiks, kas var būt pat vairākus mēnešus ilgs, ierēķinot diskusijas starp abām pusēm. Valsts meža dienestā sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldi komentēt atsakās un norāda, ka par kompromisiem jālemj atbildīgajai Zemkopības ministrijai, dienesti vien pildīs tās norādes.

Krauze no partijas, kurā apvienoti gan zaļi domājoši deputāti, gan lauksaimnieku interešu lobisti, sazvanīts vēlreiz pēc sanāksmes, piekrīt, ka diskusijas par kompromisiem ir iespējamas. Taču gaidīt līdz pavasarim nedrīkstot.

"Es domāju, ka kompromiss šajā brīdī attiecas uz ligzdošanas un mazuļu audzēšanas laiku. Tas būtu reāls kompromiss (..)," saka Krauze.

Medību likums, visticamāk, būs vēlreiz jāgroza

Izrādās, ka viedokļi par steidzamajiem grozījumiem bijuši pretrunīgi arī tautas kalpiem atbildīgajā komisijā un parlamentā. Krauze nenoliedz, ka ar bažām sagaidījuši iedzīvotāju pretreakciju. Daļai privātpersonu piederot pat 100 un vairāk hektāru lielas meža platības, kurās līdz šim cūkas varējušas dzīvot un patverties.

"Tas, ka būs neapmierinātie un kādam tas varētu nepatikt, arī bija skaidrs, bet šinī gadījumā mums jārīkojas valstiski, jo tie riski ir pārāk milzīgi," saka Krauze.

"Ir jāpakļaujas sabiedrības kopējā labuma interesēm un ir jāpacieš, ka meža cūkas pie manis medīs, manā mežā. Pretējā gadījumā, ja es neļaušu meža cūkas medīt, tad man drīz tur būs mežs pilns ar sprāgušām meža cūkām, kuras būs aizgājušas bojā no Āfrikas cūku mēra. Tad kā labāk?" retoriski jautā Krauze.

Vienlaikus ir skaidrs, ka nule tapušie grozījumi tuvākā laikā, visticamāk, būs jākoriģē, un zemnieku, mednieku intereses nāksies likt vienos svaru kausos ar vides aizstāvju interesēm. Pagaidām arī pašiem medniekiem nav sevišķi plašas izvēles iespējas, jo PVD un Valsts meža dienests tiem rokas sasējis, draudot ar sankcijām, atklāj PVD pārstāvis Seržants.

"Ļoti daudzi mazdārziņi, ābeļdārzi un tā tālāk, un tā tālāk tiek vienkārši uzarti no meža cūkām, un mednieki īsti nav bijuši pietiekami aktīvi, apmedījot savas teritorijas. Šajā gadījumā šīs ir arī kā tāds sankciju mehānisms medniekiem," atzīmē Seržants. "Ja mednieki nemedī pietiekami intensīvi kaimiņos vai tajās teritorijās, kurās viņiem ir jāmedī un tur joprojām ir lieli postījumi, tad faktiski Meža dienests var vienkārši pieņemt lēmumu atņemt medību tiesības šim kolektīvam, kas pietiekami aktīvi nestrādā un nodot tādam, kurš ir gatavs darīt kaut ko vairāk," saka PVD pārstāvis.

Šaušanas platības visā Latvijā palielinātas par ceturto daļu, medības gan joprojām aizliedzot pilsētās un kapsētās. Ja meža cūkas slēpsies šajās teritorijās, jo tur tām nav bīstami, neviens publiski neņemas spriest, kā tad cīnīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti