Plāns drošākai satiksmei uz Latvijas ceļiem draud izgāzties

2010.gadā Latvija apņēmās būtiski samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem, lai 2020.gadā to nebūtu vairāk par 109. Taču situācija tik būtiski neuzlabojas – pērn uz ceļiem gāja bojā 151 cilvēks, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt vienas atbildīgās institūcijas šajā jautājumā nemaz nav, ziņo LTV7 raidījums “Ļičnoe delo”.

Proporcionāli teju 3 reizes vairāk negadījumu nekā Zviedrijā

Notiekot traģiskam negadījumam uz ceļa, Zviedrijā tiek sasaukta speciāla komisija, lai to izmeklētu. Zviedrijā 1997.gadā tika apstiprināta satiksmes drošības programma, kuras iniciatori uzņemas atbildību par cilvēku bojāeju uz ceļiem. Viņi uzskata, ka vainīga ir vai nu infrastruktūra, vai nepietiekama kontrole.

2017.gadā Zviedrijā, kur dzīvo aptuveni desmit miljoni cilvēku, uz ceļiem bojā gāja 253 cilvēki, bet Latvijā ar diviem miljoniem iedzīvotāju – 136 cilvēki. Tātad Zviedrijā uz miljonu iedzīvotāju ir 25 traģiski ceļu satiksmes negadījumi, Latvijā – 70. Un tas ir sliktākais rādītājs arī Baltijas valstu vidū.

Turklāt pērn situācija uz Latvijas ceļiem vēl pasliktinājās – bojā gāja 151 cilvēks.

Norāda uz satiksmes dalībnieku vainu

Latvijā divas reizes gadā pulcējas Ceļu satiksmes drošības padome. Taču uzņemties atbildību valsts iestādes nav gatavas. Savukārt informācijas kampaņas, kas veltītas ceļu satiksmes drošībai, negadījumos vaino autovadītājus, gājējus un riteņbraucējus.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka traģisko negadījumu skaita pieaugums saistāms ar silto vasaru un braukšanas ātrumu. 11 lielos negadījumos, kur automašīna izbraukusi uz pretējo joslu, bojā gāja 25 cilvēki.

“Ja skatāmies statistiku, smagi negadījumi notiek tad, kad ceļš ir sauss, laikapstākļi ir labi. Tad cilvēki pārkāpj vairāk un jūtas labāk uz ceļa, kad ir ideāla brauktuve - vasara un var braukt ātrāk nekā ziemā,” norāda Krapsis.

Plāns ir, bet situācija pasliktinās

Latvija apņēmusies samazināt bojāgājušo skaitu par 50% 2020.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, kad bojā gāja 218 cilvēki.

Valsts kontrole gan norāda, ka Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam draud izgāzties. Saskaņā ar revīzijā secināto situācija pasliktinās. Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne norāda: “Ministrijas un atbildīgo organizāciju, institūciju darbības nav pietiekami lietderīgas.”

Arī pašā plānā atzīts, ka sausā laikā notikušo smagu negadījumu iemesli padziļināti netiek pētīti.

“Bija doma, lai iesaistītās institūcijas, kuras atbild par ceļu satiksmes drošību, izbrauktu uz šādiem negadījumiem. Pašlaik šis jautājums nav atrisināts,” atzīst Krapsis.

Problēmas ar vispusīgiem datiem par avārijām

Tikai pērn pēc Valsts kontroles aizrādījuma policijas protokolos par negadījumiem norādītas koordinātes. Tās nepieciešamas, lai precīzi zinātu avārijas vietu. “Diemžēl mēs revīzijā konstatējām, ka protokoli netiek rūpīgi aizpildīti, bet kas ir vēl sliktāk – gadījumos, kad protokols tiek aizpildīts, ne visa informācija tiek ievadīta Iekšlietu ministrijas datubāzē,” norāda Kalvāne.

Ar policijas protokoliem problēmas mēdz būt arī organizācijām, kurām pēc saņemtajiem datiem nākas analizēt negadījumu iemeslus, lai uzlabotu infrastruktūru vai plānojot informatīvās kampaņas. Tā ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un “Latvijas valsts ceļi” (LVC).

“Tur, piemēram, nav detalizētas informācijas par to, vai cilvēks bija piesprādzējies. Ja pirmie negadījuma vietā ierodas ugunsdzēsēji, viņi šo faktu nefiksē, jo viņiem galvenais ir izglābt cilvēka dzīvību. Vai autovadītājs runājis pa telefonu – diemžēl mums šādas informācijas par negadījumiem nav,” norāda CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.

Uz problēmām norāda arī “Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova: “Diemžēl ne vienmēr protokolos ir pilnīgi un precīzi dati par ceļu segumu un laikapstākļiem. Mēdz būt, ka ne uzreiz atbrauc policijas ekipāža. Dažreiz ir problēma ar šiem datiem, bet ne vienmēr.”

“Melno punktu” karte

Valsts kontrole arī raidīja pārmetumus “Latvijas valsts ceļu” virzienā. Šī organizācija analizē datus uz valsts ceļiem un veido karti ar tā sauktajiem "melnajiem punktiem" – vietām, kur fiksēti astoņi negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Tad LVC maina infrastruktūru attiecīgajās vietās vai pieprasa fotoradara uzstādīšanu.

“Katru gadu plānojot, kurus ceļu posmus remontēt, viņi par prioritāti izvēlas transporta satiksmes intensitāti, bet ne drošību,” norāda Valsts kontroles pārstāve.

Tomēr Valsts policijai un LVC ir arī būtiski panākumi - tiek veidotas avārijas vietu kartes. “Pašlaik izstrādāta jauna datubāze,” atklāj Krapsis. Tātad kartes ir, un tās jau funkcionē, piemēram, LVC ir gan "melno punktu", gan visu negadījumu kartes.

LTV raidījums gan novēroja, ka policijas un LVC kartes mēdz atšķirties. Līdz ar to var rasties problēmas ar infrastruktūras plānošanu un fotoradaru izvietošanu. LVC skaidro, ka viņu karte top vispārīgam ieskatam, bet infrastruktūras pārbūvei izmanto policijas sistēmu.

Bez vienotas pieejas pašvaldībās

Vēl atsevišķa problēma ir pašvaldības. Arī tās nodrošina satiksmes drošību, taču katra to dara, kā redz un saprot.

“Satiksmes ministrija likusi uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi” izstrādāt metodiku melno punktu noteikšanai, ko varētu lietot pašvaldības. Šī metodika pašlaik atrodas izstrādes stadijā, un to vēl ir jāsaskaņo ar visām pašvaldībām. Līdz vasarai to plānots apstiprināt,” stāsta Kononova.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns arī norāda, ka LVC apmācīs pašvaldību darbiniekus, kā viņiem rīkoties un organizēt satiksmi droši.

Tikmēr Rīgas dome informāciju par negadījumiem saņem tieši no Valsts policijas. “Vadoties pēc šajā datubāzē pieejamās informācijas un ikdienā monitorējot situāciju, mēs skatāmies, kādi nelaimes gadījumi notikuši konkrētajā vietā. Un pēc tam tiek pieņemts lēmums par krustojuma pārbūvi vai citām satiksmes organizācijas uzlabošanas metodēm,” skaidro Rīgas domes Satiksmes infrastruktūras pārvaldes pārstāve Beāta Dambīte.

Tikmēr policijā norāda uz problēmām Rīgas infrastruktūrā – daudz negadījumu notiek nepareizi ierīkotās gājēju pārejās. “Ja gājēju pārejā novietota tikai vaina zīme un tās izveidotas tur, kur ir četras joslas, protams, sliktos laikapstākļos un tumšā diennakts laikā gājējs tur nebūs redzams,” saka Krapsis. Domē gan pauž, ka pēdējo 7-8 gadu laikā situācija ar šādām gājēju pārejām pamazām tiek labota.

Sižetu krievu valodā iespējams noskatītie šeit:

2 komentāri
Anonīms lietotājs 22614
> sliktos laikapstākļos un tumšā diennakts laikā gājējs tur nebūs redzams.....tāpat kā nav redzami cilvēki tumšās drēbēs, bez nevienas atstarojošās joslas uz apģērba, kuri paši nekad nav vadījuši auto un tāpēc domā ka vadītājs tos noteikti labi redz...jo auto taču ir lukturi!
Agris Bergmanis(Adžuks)
Vai tad Latvijā vispār kāds kaut kur uzņemas atbildību?Vainīgs vienmēr ir nākamais X.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti