Plānošanas katastrofa. Kāpēc Eiropai var nepietikt Covid-19 vakcīnu

Lai gan jau sākušās vakcinēšanas kampaņas, stingrie ierobežojumi Eiropas Savienības (ES) valstīs, visticamāk, paliks spēkā vēl ilgi. Eiropas Komisija (EK), kas atbild par centralizētiem Covid-19 vakcīnu iepirkumiem visai ES, sākumā lika likmes ne uz pašiem veiksmīgākajiem preparātiem, bet līgumus par veiksmīgo vakcīnu iepirkšanu noslēdza pārāk vēlu un pasūtīja mazāk, nekā bija iespējams. Vienoties ar vakcīnu ražotājiem tieši, apejot EK, dalībvalstis arī nevar.

No vienas puses – nekompetentā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija. Decembra sākumā tika paziņots, ka jau līdz mēneša beigām vakcīnas pirmo devu būs saņēmuši 20 miljoni amerikāņu. Faktiski pa valsti ir izsūtīti 13 miljoni devu, un, pēc stāvokļa 3. janvārī, vakcīnas saņēmuši 4,5 miljoni amerikāņu. Tagad tiek pieļauts, ka līdz marta beigām 100 miljoni amerikāņu – nedaudz mazāk par trešdaļu iedzīvotāju – būs saņēmuši katrs divas injekcijas, tas ir, būs pabeiguši vakcināciju.

No otras puses – Eiropas Savienība. Šeit vakcinācijas kampaņa oficiāli sākās 27. decembrī, tomēr līdz šim neviens precīzi nezina, cik un tieši kādas vakcīnas devu ES valstis saņems tuvākajos mēnešos, raksta vācu žurnāls "Der Spiegel". Iemesls – izgāzusies iepirkumu stratēģija, par kuru atbild EK.

EK portālā norādīts, ka sākumā plāns bijis izveidot diversificētu portfeli no vakcīnām, kas izgatavotas pēc dažādām tehnoloģijām, nolūkā palielināt iespējas, ka tās apstiprinās ES regulators.

Noslēgti līgumi ar šādām kompānijām:

  • "CureVac" (405 miljoni devu),
  • "AstraZeneca" (400 miljoni devu),
  • "Johnson & Johnson" (400 miljoni devu),
  • "Sanofi-GSK" (300 miljoni devu),
  • "BioNTech-Pfizer" (300 miljoni devu),
  • "Moderna" (160 miljoni devu).

Notikušas provizoriskas sarunas ar kompāniju "Novavax" par to, lai iepirktu līdz 200 miljoniem devu. ES kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk kā 450 miljoni cilvēku, un teorētiski ar "portfeli", kurā ir divi miljardi devu (vairākumam vakcīnu nepieciešams injicēt divas devas), būtu jāpietiek ar divkārtēju rezervi.

Tomēr reāli izmantot ES pagaidām atļauts tikai vienu vakcīnu – "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto. Gaidāms, ka drīz tiks apstiprināta "Moderna" vakcīna. Kompānijas "AstraZeneca" tā dēvētā Oksfordas vakcīna, kuras izstrādātāji pieļāva kļūdu klīniskajos izmēģinājumos, visdrīzāk, tuvākajā laikā izmantošanai ES netiks apstiprināta. Visām pārējām ES pasūtītajām vakcīnām vai nu vēl turpinās izmēģinājumi, vai arī tās jau izrādījušās mazefektīvas.

"Piegādātāju grozs, no kura varēs izvēlēties, – tādai pieejai ir jēga. Pēc tam kļuva skaidrs, ka dažas kompānijas nespēs ātri saražot vajadzīgo daudzumu. Tobrīd jau bija par vēlu kompensēt trūkstošo," situāciju skaidro uzņēmuma "BionTech" līdzdibinātāja Ezlema Tiredži.

Pārāk maz, pārāk vēlu

ASV administrācija pasūtīja 600 miljonus "BionTech/Pfizer" vakcīnas devu (gandrīz visiem Savienoto Valstu iedzīvotājiem) vēl jūlijā – kad šī preparāta izmēģinājumi vēl tikai turpinājās. EK gaidīja līdz novembrim, kad klīniskie izmēģinājumi jau bija pabeigti, un, lai gan iedzīvotāju skaits ES ir pusotras reizes lielāks, pasūtīja trīs reizes mazāk – 200 miljonus devu. (Vēl 100 miljoni devu tika pasūtīti pašās decembra beigās. Piegādes laiks minēts "2021. gadā".)

Jau tuvāk rudenim kļuva skaidrs, ka citas valstis saņems vairāk vakcīnu devu nekā ES, sāks vakcināciju agrāk un tāpēc varēs veikt efektīvākus pasākumus, lai apturētu pandēmiju un varētu atcelt ierobežojumus.

Taču Briselē lēmumi tika pieņemti pārāk lēni. Publiski EK funkcionāri to attaisnoja ar šādiem argumentiem – Eiropā medikamenti tiek pārbaudīti labāk un precīzāk nekā jebkur citur pasaulē, turklāt, pateicoties labai plānošanai, būs vakcīnu pārpilnība, raksta "Der Spiegel". Praksē viss izrādījās citādi.

Kas nogāja greizi

Pagaidām ES valstīm ir garantētas tikai vācu un amerikāņu konsorcija “BioNTech/Pfizer” un amerikāņu biotehnoloģiju kompānijas “Moderna” vakcīnas. Attiecībā par pārējiem ražotājiem pašlaik nav skaidrs, kad tie spēs sākt pilnvērtīgas vakcīnu piegādes un vai vispār spēs. Pēc žurnāla prognozēm, līdz vasarai būtisks vakcīnu daudzums nav gaidāms.

Septembra sākumā Lielbritānijas un Zviedrijas kompānija "AstraZeneca" bija spiesta apturēt izmēģinājumus, lai papildus pārbaudītu vakcīnu drošumu pēc tam, kad diviem cilvēkiem pēc tās injicēšanas radās būtiskas problēmas. Izmēģinājumi atsākās oktobra beigās, bet, kad tika prezentēti rezultāti, izrādījās, ka izmēģinājumu gaitā tika pieļauta kļūda – daļai brīvprātīgo tika injicēta pārāk maza deva. Pagaidām izmantošanai šī vakcīna atļauta tikai "mājas tirgū" – Lielbritānijā. Eiropas Zāļu aģentūrā no "AstraZeneca" gaida klīnisko izmēģinājumu papildu rezultātus, tomēr, visdrīzāk, zaļo gaismu šim preparātam janvārī nedos.

Francijas kompānija "Sanofi" atlikusi savas potenciālās vakcīnas iespējamo sertifikāciju līdz 2021. gada beigām. Klīnisko izmēģinājumu otrais posms parādīja, ka gados vecākiem cilvēkiem šai vakcīnai ir zems iedarbīgums.

Vācijas ražotāja "CureVac" preparāts gaidāms ne agrāk kā vasarā, bet uz amerikāņu kompānijas "Johnson & Johnson" vakcīnu var cerēt ne agrāk kā martā.

Nepareizās likmes

ES ceļš uz vakcīnu iegūšanu no paša sākuma bija bedrains. Pavasarī pēc Vācijas iniciatīvas tika izveidota minialianse ar Franciju, Itāliju un Nīderlandi. Pirmajā posmā tās vienojās ar "AstraZeneca" par 400 miljoniem devu. Šī soļa nolūks pirmām kārtām bija radīt spiedienu uz Briseli, jo ES galvenajā mītnē vakcīnu jautājumā virzība bija lēna.

Līdz jūnija vidum EK izstrādāja kopīgu ES stratēģiju vakcīnu jautājumā, lai tām "nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju visiem visā ES". Principā veselības aprūpe ir dalībvalstu pārziņā esoša joma. Tomēr vakcīnu piegādēm bija jākalpo par solidaritātes simbolu pretstatā ASV, kur Donalds Tramps propagandēja nostāju "Amerika vispirms" un veicināja globālo konkurenci par vakcīnām.

Laikā no augusta līdz oktobrim ES noslēdza pirmos līgumus par vakcīnām ar farmācijas lieluzņēmumiem "Sanofi", "Johnson & Johnson" un "AstraZeneca". Jāpiebilst, ka Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāns pamatā saistīts ar "AstraZeneca" vakcīnām.

Tomēr "BioNTech" un "Moderna", kuru izstrādātās vakcīnas bija visperspektīvākās, ES pasūtījumus tad nesaņēma, lai gan jau jūlijā prezentēja savu vakcīnu prototipu pētījumu daudzsološos rezultātus un devās finiša taisnē.

Novembrī, kad šīs kompānijas publiskoja datus, ka viņu vakcīnu prototipu iedarbīgums sasniedz 95%, Briselei tika uzdoti daudzi nikni jautājumi.

Ražotāji ne reizi vien paziņojuši, ka ļoti asa globālā vakcīnu deficīta apstākļos gatavojas tās izplatīt pēc diviem kritērijiem – iedzīvotāju skaits un līguma parakstīšanas laiks.

Jau jūlijā ASV nodrošināja, ka tām tiks piegādāti 600 miljoni "BioNTech" un 500 miljoni "Moderna" vakcīnu devu. Japāna, Honkonga, Kanāda un citas valstis parakstīja līgumus vēl vasarā un rudenī. ES devas tikai rezervēja un līdz novembra vidum konkrētus pasūtījumus neveica. Bet arī novembrī ES pasūtīja daudz mazāk, nekā bija iespējams.

ES iepirka tikai 200 miljonus "BioNTech/Pfizer" vakcīnas devu ar iespēju iegādāties vēl 100 miljonus.

Atsaucoties uz avotiem, kas ir informēti par sarunu gaitu, pēc visa spriežot, kompānija piedāvājusi ES iegādāties vēl 500 miljonus devu jau pirmajā kārtā. EK šo piedāvājumu noraidījusi.

ES veselības komisāre Stella Kirjakidu nekomentēja atteikuma iemeslu, raksta "Der Spiegel".

Kāpēc iepirkts tik maz "BioNtech/Pfizer" vakcīnas, kuras klīniskie izmēģinājumi jau tad liecināja par 95% iedarbīgumu? Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns uzstāja uz lielākas partijas iepirkšanu, bet viņam to neizdevās panākt vairāku ES dalībvalstu pretestības dēļ. "Der Spiegel" pieļauj, ka tas daļēji bijis tāpēc, ka ES tikpat daudz – 300 miljonus devu – pasūtījis Francijas kompānijai "Sanofi". "Lūk, kāpēc lielāka daudzuma iegāde no Vācijas kompānijas nebija iespējama," žurnāls citē par sarunu gaitu informētu avotu. EK noraidījusi šādu versiju, piebilst "Der Spiegel".

Analoģiska situācija izveidojusies ar ASV kompānijas "Moderna" vakcīnu, kuras klīniskie izmēģinājumi arī apliecināja 95% iedarbīgumu. Tomēr ES veica konkrētu pasūtījumu tikai par 80 miljoniem devu. "Mēs būtu varējuši dot vairāk – līdz 300 miljoniem devu," "Der Spiegel" sacījis “Moderna” vadītājs Stefans Bansels. Pēc viņa teiktā, ES tobrīd vairāk nav gribējusi.

Iegādājoties preparātus, kas vēl atrodas izstrādes vai izmēģinājumu stadijā, protams, neizbēgams ir veiksmes elements, atzīst "Der Spiegel".

Tomēr ir acīmredzams, ka pasūtīt lielas partijas tādu vakcīnu, kuras jau parādījušas augstu efektivitāti, ir jēgpilnāk, nekā gaidīt un cerēt, ka citi ražotāji atkārtos šos panākumus, uzsver žurnāls.

Un ko tagad?

ES gatavojas saņemt "papildu" 80 miljonus devu no "Moderna" un 100 miljonus devu no "BioNTech/Pfizer". Pagaidām nav skaidrs, kad tās tiks piegādātas, lai gan, visdrīzāk, tas notiks gada otrajā pusē. Tomēr ar šīm piegādēm nepietiks, lai apmierinātu visas ES vajadzības, raksta "Der Spiegel".

Briselē problēmas nesaskata. "Kopumā esam iegādājušies vairāk devu, nekā nepieciešams visiem Eiropas [Savienības] iedzīvotājiem," decembrī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. Tomēr Vācijas valdība, šķiet, sapratusi, ka atstāt vakcīnu iepirkšanu tikai ES ziņā ir pārāk riskanti, norāda "Der Spiegel".

Tiešas – apejot EK – ES dalībvalstu sarunas ar vakcīnu ražotājiem ir iespējamas, bet ne tuvu ne ar visiem. Atbilstoši ES stratēģijai vakcīnu jautājumos ES valstis apņēmušās nesākt paralēlas sarunas ar tiem vakcīnu ražotājiem, ar kuriem sarunas notiek ES līmenī. Tas neizslēdz iespēju ES valstīm vienoties ar citām kompānijām par vakcīnu ražošanu. Tomēr tādu kandidātu ir pavisam nedaudz – tie ir ražotāji no KrievijasĶīnas un Indijas. Neviens no tiem līdz šim nav paziņojis pat par nodomu sertificēt savus preparātus ES.

ES likumdošana ļauj dalībvalstīm sertificēt medikamentus "individuāli" – lietošanai tikai vienā valstī. Tomēr par iespējamo šo tiesību izmantošanu pagaidām paziņojusi tikai Ungārija. Sākumā tā gatavojās izmantot Krievijas vakcīnu, tomēr izrādījās, ka ražotājs nav gatavs nodrošināt vajadzīgo daudzumu, tāpēc Ungārija pēta iespējas saņemt vakcīnas no Ķīnas.

Tādēļ nav skaidrs, vai ES "vakcīnu pakts" noturēsies un vai valstis tieši nevērsīsies pie ražotājiem. Kā norāda "Der Spiegel", ja tuvākajos mēnešos pieejamo devu izrādīsies nepietiekami pandēmijas efektīvai iegrožošanai, Vācijas politiķiem būs sarežģīti paskaidrot vēlētājiem, kāpēc viņi nav ņēmuši tik svarīga jautājuma risināšanu savās rokās.

Pēc "Der Spiegel" rīcībā esošās informācijas, Vācija aizkulisēs jau rīkojas, lai pasūtītu vakcīnas "BioNTech", "Moderna" un citiem ražotājiem vēl papildus ES programmai.

Septembrī Vācijas kompānijas "BioNTech", "CureVac" un "IDT Biologika" saņēma pavisam 750 miljonus eiro no šīs valsts Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta. Apmaiņā pret to tika panākta vienošanās, ka tiks piegādātas miljoniem vakcīnu devu izmantošanai tikai Vācijā, tostarp 30 miljoni devu no "BioNTech", raksta "Der Spiegel".

Tomēr šajā gadījumā prioritāte ir centralizētajām piegādēm ES, jo par tām līgumi noslēgti vispirms.

Bet laiks iet

"BioNTech" un "Moderna" ražošanas jaudas ir aizņemtas līdz vasarai. "BioNTech" jau pavasarī plāno pabeigt būvēt jauno rūpnīcu Marburgā – daudz agrāk, nekā sākotnēji plānots. Tas ļaus saražot papildu devas pirmām kārtām Eiropas Savienībai. Tomēr jaunie pasūtījumi nonāks saraksta beigās.

Arī citas valstis pieprasa vairāk "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas devu, pirmām kārtām – ASV. Jau decembra sākumā ASV valdība mēģināja rezervēt papildu 100 miljonus vakcīnas devu šā gada pirmajai pusei.

Tātad nākamajos mēnešos pasauli gaida sīva globālā sacensība, lai iegūtu vakcīnas, un taisnīga un godīga šī cīņa nebūs. Tiem, kuri zaudēs šajā cīņā vai vismaz tās sākumposmā, būs ļoti grūti uzveikt pandēmiju, rezumē "Der Spiegel".

Tas nozīmē, ka 2021. gada rudens un ziema var būt līdzīga kā šogad – ar augstu inficēšanās līmeni un ierobežojumiem. Par vienīgo izeju var kļūt izmantošanai atļauto vakcīnu skaita palielināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt