Pēdējos gados daudz diskutēts par to, vai Latvijai vajadzīgs laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīga akustiskā koncertzāle galvaspilsētā un jauns stadions Deju svētkiem. Vieni uzskata, ka bez pienācīgas kultūras infrastruktūras nevaram sevi dēvēt par kultūras lielvalsti, citi oponē - gana daudz jau izmaksājusi Gaismas pils, un vēl kādas jaunas kultūras būves pašlaik nevaram atļauties. Lai gan no lēmēju puses īsi pirms vēlēšanām lielus pavērsienus šajos jautājumos nesagaidīt, vadošo partiju prioritātes kultūras infrastruktūras attīstībā nākamajos gados saistās ar jauno kultūrbūvju attīstību un esošo sakārtošanu.
Jaunu kultūras būvju tapšanu Latvijā nākamajos septiņos gados paredz gan Nacionālais attīstības plāns, gan kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija". Vienlaikus Latvijā netrūkst jau uzceltu, bet bēdīgā stāvoklī esošu kultūras celtņu. Latvijas Radio uzrunāja "Vienotības", Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības un "Saskaņas" politiķus, kuru partijas pēc jaunākajiem reitingiem pārsniedz 5% barjeru un ir ar lielākajām izredzēm nokļūt pie varas pēc vēlēšanām. Politiķi aicināti izvērtēt līdzšinējo darbu kultūras infrastruktūras attīstībā un prioritātes nākamajiem četriem gadiem.
Pirmkārt, sakārtot esošās celtnes
Visplašāk savā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā kultūras infrastruktūru pieminējusi kultūras jomā patlaban pie varas esošā Nacionālā apvienība (NA). Proti, "Deju svētkiem jānotiek rekonstruētā stadionā", un "nacionālas nozīmes kultūras objektu sakārtošanā un izveidē jāpiesaista arī Eiropas Savienības fondu un privātie līdzekļi."
"Mums noteikti ir jāsabalansē esošās kultūras infrastruktūras sakārtošana ar jaunajām būvēm," saka kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Viņa arī akcentē - jaunās kultūras būves nedrīkst būt vienīgā prioritāte, lai cik vajadzīgas tās būtu. Vienlaikus jādomā par jau esošo celtņu drošību cilvēkiem un - pats pirmais - par kvalitatīvu kultūras saturu. "Man ir stingra pārliecība, ka no valsts budžeta pirmkārt ir jārisina cilvēku atalgojuma un kultūras satura jautājums. Un, ja runājam par jaunajiem kultūras objektiem, ir būtiski atbildēt uz jautājumu, kāds būs šo jauno projektu attīstības finansiālais modelis," saka Melbārde.
Apzinoties ierobežotās valsts budžeta iespējas, jaunajām būvēm visreālākais būtu kombinēts finansējums, proti, Eiropas Savienības nauda, valsts, pašvaldības un privātu investoru sadarbība, norāda Melbārde. Šādu modeli atbalsta visas pašreizējās koalīcijas partijas.
"Nostiprināt Latvijas kultūrtelpu", tostarp sakārtojot infrastruktūru, savā priekšvēlēšanu programmas kultūras sadaļā apņēmusies arī "Vienotība". Tās pārstāvis, bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis, līdzīgi kā Melbārde, uzsver, ka par valsts naudu pirmkārt jāsakārto jau esošās kultūras būves: "Ja mēs runājam par valsts budžeta līdzekļiem, tad pirmām kārtām ir jārealizē tas, kas jau ir iesākts un tuvākajos gados prasīs ļoti ievērojamas investīcijas. Pārsvarā tā ir mūsu jau esošās infrastruktūras un vēsturiskā mantojuma sakārtošana. Tas būs pirmais, kas, manuprāt, jau šobrīd stāv prioritāšu galvgalī."
Šādu vajadzību nudien nav maz - iesākta ir gan Rīgas pils, gan Jaunā Rīgas teātra, Okupācijas muzeja un vēl vairāku kultūras objektu rekonstrukcija; jaunas mājas vajadzīgas Rīgas pils ugunsgrēkā cietušajiem muzeju krājumiem. Ieguldījumus prasa arī, piemēram, sliktā stāvoklī esošais Rīgas cirks.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāve, pašreizējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola vērtē, ka valsts budžetā primārs ir kultūras darbinieku atalgojums un iesākto darbu pabeigšana: "Ņemot vērā, ka 2018.gadā Latvija svinēs savu simtgadi, ir svarīgi, lai šobrīd iesāktie objekti tiktu maksimāli laicīgi pabeigti. Es runāju par Jauno Rīgas teātri, pili, Okupācijas muzeju - tie ir objekti, kur diemžēl "Valsts nekustamo īpašumu" ne pārāk lielas profesionalitātes dēļ ir būtiski finansējuma pieaugumi un darbi kavējas."
Ir jāsāk ar šo objektu pabeigšanu, pirms varam runāt par kādu jaunu uzsākšanu," norāda Reizniece-Ozola.
ZZS savā programmā sola "stiprināt latvisku kultūrvidi un identitāti, papildinot to ar laikmetīgām vērtībām, kultūras infrastruktūru un stabilu finansējumu".
Prioritāri - kultūras infrastruktūras attīstība laukos
Savukārt opozīcijā esošās "Saskaņas" programmā lasāms, ka "investīcijas kultūrā paaugstinās valsts reputāciju un kļūs par būtisku priekšnoteikumu ekonomiskajai aktivitātei un investīciju piesaistei".
"Ir jābūt zināmai bilancei starp to, ko būvējam, gribam restaurēt un celt no jauna, un to, kā tā infrastruktūra varēs strādāt un vai mēs būsim spējīgi to uzturēt." "Saskaņas" pārstāvja Sergeja Dolgopolova ieskatā valstī līdz šim trūcis vienota redzējuma par kultūras būvju attīstību, lai gan atzinīgi vērtējama gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas, gan reģionālo koncertzāļu izveide.
Politiķis arī uzskata, ka prioritātei būtu jābūt kultūras infrastruktūras attīstībai Latvijas laukos.
"Ļoti svarīgi ir, pirmkārt, ieskicēt attīstības plānā kultūras aktuālākās vajadzības un nepieciešamības, un, otrkārt, paredzēt stabilu finansējumu. (..) Ir jābūt pastāvīgai finansēšanas bāzei, kas būtu atkarīga arī no iekšējā patēriņa un visa pārējā, bet tai jābūt pastāvīgai un neatkarīgai no politiskām tendencēm, gaumēm un vēlmēm," saka Dolgopolovs.
Dolgopolova minētās aktuālākās kultūras vajadzības jau pašlaik ietvertas gan Nacionālajā attīstības plānā, gan kultūrpolitikas pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem, kur prioritāšu augšgalā ir koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs, arī jauns stadions deju svētkiem. Par to, ka šie projekti ir vajadzīgi, nestrīdas arī uzrunāto partiju pārstāvji.
Uz grandiozām kultūrbūvēm necer
Lai gan jauno kultūrbūvju attīstībai izcīnīti 80 miljoni eiro no Eiropas fondiem, par trekno gadu iecerēm būs jāaizmirst, norāda Ints Dālderis.
"Mēs nevaram šobrīd runāt par ikoniska mēroga vai lielas formas koncertzālēm vai muzejiem, kādi kādreiz bija iecerēti uz AB dambja vai Andrejsalā. Domāju, ka par tāda apjoma projektiem mēs šobrīd nevaram runāt, un tuvākajā laikā, ņemot vērā pasaulē notiekošo, mēs visi labi saprotam, ka tas nebūs iespējams. Bet, lai atrisinātu to, kas tiešām ir nepieciešams, nav vajadzīgi simtiem miljonu. To parāda Rēzeknes un Liepājas piemēri."
Jārēķinās būs arī ar striktiem Eiropas Komisijas noteikumiem, proti, nauda pirmkārt paredzēta degradētu teritoriju attīstībai.
Tādēļ to nevarēs piesaistīt ne, piemēram, Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli, ne Laikmetīgās mākslas muzeja iekārtošanai Triangula bastionā vai drīz tukšajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā, kādi minējumi iepriekš ir izskanējuši. Tāpat jāpiesaista arī privāts līdzfinansējums.
Tāpēc ceļš līdz jaunai koncertzālei, stadionam un muzejam arī ar Eiropas atbalstu būs sarežģīts, atzīst Dālderis, kurš par to vadīja sarunas Briselē: "Mēs noteikti varam pretendēt uz naudu, lai sakārtotu apkārtējo vidi, ielu tīklu, transporta kustību, komunikācijas, apstādījumus utt. Tās ir lietas, kas parasti sastāda diezgan lielu līdzekļu daļu. Bet tas mums būs grūts uzdevums - to visu salikt kopā. Protams, tam jābūt arī pašvaldības dokumentos minētam kā prioritātei, un tas mums Rīgā šobrīd gluži precīzi vēl nav definēts."
Kultūras ministre Dace Melbārde secina, ka šajā ziņā ar "Saskaņas" vadīto Rīgas domi veidojas konstruktīva sadarbība. Puses tiekas arī Kultūras ministrijā izveidotajā kultūras infrastruktūras objektu pārraudzības padomē.
"Šobrīd mēs darba grupā strādājam pie finansēšanas programmas un plānojam iet uz priekšu ar visiem trim projektiem vienlaikus un sludināt konkursu uz visiem trim. Un atkarībā no tā, vai izdosies atrast investorus, kas ir gatavi līdzfinansēt, mēs redzēsim, kā reāli šis scenārijs attīstās. Bet virziens, kurā mums tuvākajos gados ir jābūt ļoti piesardzīgiem, ir valsts budžets," stāsta Melbārde.
Eksperti uzstāj uz jaunu būvju nepieciešamību
Līdz ar izcīnīto Eiropas fondu atbalstu ar lielām cerībām uz jaunajām kultūras būvēm raugās arī nozaru pārstāvji, kuri runās par to klausās jau gadiem. Ja akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja vienkārši nav, tad vecais Daugavas stadions katrus Deju svētkus sagaida arvien sliktākā stāvoklī.
"Domāju, ka nepieciešamība pēc jauna stadiona ir absolūti akūta, jo pirmām kārtām tas ir drošības jautājums," saka svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.
Viņš atminas, ka pērnvasar, piemēram, līdzās stadionam lielā platībā iebrucis asfalts. Šaubīgā stāvoklī ir arī skatītāju tribīnes, nedarbojas gaismas torņi un tablo.
Purviņš gan teic, ka ir optimists un cer - līdz Latvijas simtgadei tā jau būs pagātne: "Pēc savas personīgās pieredzes, strādājot par Deju svētku virsvadītāju un māksliniecisko vadītāju nu jau četrus svētkus pēc kārtas, zinu, ka šīs lietas katru gadu īsi pirms svētkiem vien tiek aktualizētas. Bet man liekas, ka nu gan ir pēdējais mirklis, kad šī lieta tiešām beidzot jāņem vērā, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamie Deju svētki sakrīt ar Latvijas simtgadi."
Kultūras infrastruktūru nevar vērtēt tikai kā ēku, kas nozīmē izmaksas, uzsver Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Viņasprāt, nepietiekami tiek novērtēts šādu būvju ieguldījums izglītībā, konkurētspējā un arī ekonomikas attīstībā.
"Piemēram, runājot par laikmetīgās mākslas muzeju, ir izaugušas divas vai pat trīs paaudzes, neredzot, kāda tad ir šī Latvijas laikmetīgā māksla. Viens ir šis izglītības faktors. Otrs - mēs nespējam konkurēt pasaules kontekstā, jo mums nav šīs vietas, kur rādīt mūsu mākslu, un Rīga nevar kļūt par pamanāmu punktu pasaules mākslas kartē bez šī muzeja. Arī visiem jaunajiem māksliniekiem un akadēmijas studentiem faktiski zūd motivācija. Viņi neredz mērķi, kur viņu izglītība ved un kur viņu darbi nonāks," saka Krese.
Jauno kultūras būvju attīstība ir ilgs un sarežģīts process, kuru nedrīkst sasteigt, pārliecināta ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina. Viņas vadītais kolektīvs jau ilgstoši strādā orķestrim nepiemērotās telpās Lielajā ģildē, un jaunā koncertzāle reizē būtu arī viņu mājvieta. Pašlaik Kultūras ministrijā notiekošo darbu pie jauno projektu virzības Lūkina vērtē atzinīgi. Viņasprāt, konkurences starp dažādām kultūras būvēm īsti nav, jo mērķis ir kopīgs. Un lai kā gribētos ātrāk tikt pie jaunas koncertzāles un muzeja, atslēgas vārds šādām gadsimta būvēm ir: nesasteigt, saka Lūkina.
Nevar gaidīt, ka tādi infrastruktūras jautājumi būs ātri atrisināmi. Tur dažam jautājumam varbūt ir divi gadi, dažam pieci, dažam desmit. Bet galvenais - jebkurā attīstības posmā neizdarīt kaut kādas muļķības un aplamības, jo, ja šī specifikācija jau sākuma posmā nav izstrādāta ļoti precīzi un profesionāli, tad pēc trešā posma jau radīsies tādas problēmas, ko būs ļoti grūti risināt," norāda Lūkina.
Jāsecina, ka gan jauno kultūrbūvju attīstībā, gan esošās infrastruktūras sakārtošanā prioritāšu ir ļoti daudz, bet naudas, kā ierasts, visam nepietiek. Turklāt tas ir tikai viens kultūrpolitikas aspekts, kas jaunajai Saeimai un valdībai būs jārisina līdzās tādiem būtiskiem jautājumiem kā kultūras darbinieku algas un sociālā aizsardzība, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums un citas lietas. Taču, lai kuri spēki pie varas nonāktu pēc vēlēšanām, vismaz izcīnītā Eiropas fondu nauda nākamajos septiņos gados būs jāapgūst un no sarežģītiem lēmumiem izvairīties nevarēs.
