Pirms EP vēlēšanām asāki kļūst jautājumi par ES federalizāciju

Vai tāda Eiropas Savienība (ES), kas kļūst aizvien federālāka ar kopīgu banku uzraugu, ar vienotu valūtu, ar aizvien ciešāku tirgu, vai arī tāda, kurā Briseles uzraudzība ir samazināta? Šis ir viens no jautājumiem, kas pavadījis ES debates jau ilgu laiku un saasinājies iestājoties krīzei. Tas, cik federālai ir jābūt ES, ir arī viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas parādās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņā un arī Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanās procesā.

Grāmatu ar nosaukumu „Eiropas Savienotās Valstis” vēl pirms deviņiem gadiem publicēja Beļģijas bijušais premjerministrs Gijs Verhofstads. Viņš allaž aizstāvējis ideju par ciešāk savienotu Eiropu, šo teoriju balstot faktā, ka vairums vidusmēra pilsoņu savā dzīvē vēlas vairāk Eiropas. Gijs Verhofstads kā liberāļu izvirzītais kandidāts šo ideju turpina popularizēt arī savā priekšvēlēšanu kampaņā, piedaloties cīņā par Eiropas Komisijas prezidenta krēslu.

Gijs Verhofstads par savu grāmatu vēlāk saņēma Eiropas līmeņa literāro atzinību, un pie viena pulcēja arī atbalstītājus un kritiķus, jo federālas Eiropas ideja ne tad un arī ne tagad nav apmierinājusi visas ES dalībvalstis.

Taču nesen ar mudinājumu nevairīties no ASV modeļa un veidot līdzīgu ES klajā nācis nesen ieceltais Itālijas premjerministrs Mateo Renci. „Savu bērnu nākotnes vārdā es sapņoju, domāju un strādāju par Eiropas Savienotajām valstīm” sacījis Renci. Viņš arī norādījis, ka Eiropas tradicionālajām politiskajām partijām nevajag baidīties Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā izcelt vienotas Eiropas ideju pret, ko tik skaļi iestājas popularitāti arvien audzējošie eiroskeptiķi un nacionālie radikāļi.

To, ka federālas Eiropas ideja joprojām ir būtisks un grūti risināms strīdus ābols starp pašām ES dalībvalstīm, norāda arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. Viņš atsaucas uz virkni lēmumu, kas izraisīja ilgas un garas diskusijas, un īpaši spilgti parādījās krīzes pīķa smagākajos gados. „Tad, kad es pirmo reizi lietoju vārdu „banku savienība”, man pamatīgi uzbruka gan dalībvalstu valdības, gan dažādi kritiķi. Viņi sacīja, ir gatavi runāt par visa veida finanšu stabilitātes pasākumiem, tikai ne par banku savienību. Un tagad mums ir, ja ne perfekta, jo Eiropas Savienībā nekas nav perfekts un tā mūžam ir procesā, tad tomēr vienota banku uzraudzība,” sacīja EK prezidents.

„Eiropas institūcijām pašlaik ir kompetence jomās, kas pirms finanšu krīzes nebija pat iedomājamas, piemēram, Eiropas Centrālā banka uzrauga visas eirozonas bankas. Pirms dažiem gadiem pat lielākais federālists par to neuzdrīkstējās sapņot,” norādīja Barrozu.

Taču Barrozu nenoliedz, ka visi šie lēmumi nākuši ļoti smagi un lielās vilcināšanās pamatā, ko bieži arī pārmet ES, ir bailes no pārāk lielas saplūšanas un varas uzticēšanas centram – Briselei.

Kamēr Eiropas federalizāciju grūti ir pieņemt politisko lēmumu līmenī, vienotākas Eiropas ideju, kurā nav robežas, jau ir atbalstījuši tās pilsoņi, saka Eiropas Politikas centra pētniece Briselē Klēra Derē, izvēloties ceļot labākas dzīves meklējumos, un šajā ziņā vienotāka, atvērtāka Eiropa ir priekšrocība. „Pētījumi pierāda, ka brīva pārvietošanās ir viena no pilsoņu vislolotākajām ES vērtībām un arī vienotā valūta padara valstis daudz tuvākas citu citai un tās savieno. Un, manuprāt, Eiropas ideju kā tādu būtu grūti pārdot pilsoņiem, ja šo brīvās pārvietošanās iespēju liegtu. Cilvēkiem ir svarīgi būt kopā, citam citu satikt un citam citu saprast, lai Eiropas integrācijas projekts būtu veiksmīgs,” saka Klēra Derē.

Tomēr eksperti lēš, ka ES politiskajā līmenī ir tālu no vienotas pārliecības par Eiropas Savienotajām Valstīm. To apliecina arī nerimstošās debates Lielbritānijā par to, kādām īsti jābūt attiecībām ar ES un vai nākotnē jābūt referendumam par atdalīšanos no tās, kā arī pretstāvēšanu kopīgiem lēmumiem pa reizei ir izrādījusi arī Čehija, Somija un citas valstis. Un to, ka federālas Eiropas idejai joprojām ir opozīcija, liecina arī daudzviet Eiropā augošais atbalsts eiroskeptiskiem un nacionālajās interesēs bāzētiem politiskajiem spēkiem

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti