De Facto

De Facto

De Facto

Papildu prasījumi budžetā - miljards, iespējas 10x mazākas

Burova koalīcija dzimst cīņās par ietekmes sfērām

Pirms balsojuma par Burovu «Saskaņa» cīnījās par «Rīgas centrāltirgu»

Pirms balsojuma par Oļegu Burovu (“Gods kalpot Rīgai” (GKR)) Rīgas mēra amatā domes koalīcijas sarunās galvenie strīdi bija par pašvaldības uzņēmumu pārraudzību, piemēram, par to, kas kontrolēs “Rīgas centrāltirgu”, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Bez strīdiem par amatiem

Lai gan datums, kurā Rīgas dome balsos par jauno mēru, bija zināms jau pirms vairākām nedēļām, ietekmes sfēru dalīšana jaunajā jeb paplašinātā vecajā koalīcijā notika līdz pat sēdes sākumam. Pirms tās sasauktā “Saskaņas” frakcijas sēde, uz kuru bija ieradies arī partijas vadītājs, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, pamatīgi ieilga. Pēc tam Ušakovam bija pārrunas ar GKR izvirzīto kandidātu Burovu šaurākā lokā. Galu galā abu frakciju kopsēdē ar partiju vadītāju-eiroparlamentāriešu dalību (jo klāt bija arī GKR līderis Andris Ameriks) formālā vienošanās jau tika panākta ātri.

“Nebūs nekādu strīdu vairs par amatiem, un strīdi arī nebija par amatiem, starp citu. Mēs nerunājām par amatiem, un tas bija skaidrs no paša sākuma. Jautājumi bija par Rīgas domes darba organizāciju, un viss. Es dzirdēju, ka daudz jautā par Bergmaņa kandidatūru, bet Sandris Bergmanis ir “Saskaņas” Rīgas nodaļas vadītājs, un viņš ir ļoti laba kandidatūra. Un tas ir neapspriežams,” pēc sanāksmes komentēja “Saskaņas” frakcijas vadītāja Anna Vladova.

Par amatiem lielu strīdu patiešām nebija. “Saskaņa” akceptēja “Gods kalpot Rīgai” jau pirms dažām nedēļām piedāvāto modeli: Vladova kļūst par jaunā mēra Burova vietnieci, un vicemēra amatu saglabā arī no “Saskaņas” šovasar izslēgtais Vadims Baraņņiks. Savukārt Sandrim Bergmanim rezervētais trešā vicemēra amats varētu tikt veidots janvārī, paredz abu partiju koalīcijas līgums. Maz gan ticams, ka tas patiešām notiks, jo koalīciju balstošais deputātu septītnieks šo ideju noraida.

Galvenā spēkošanās notika par pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzību.

“Saskaņa”, kuras līderis Nils Ušakovs savulaik kontrolēja vairākus lielos uzņēmumus, kopš Baraņņika izslēgšanas no partijas bija palikusi bez šādas ietekmes. Tagad to labot piekrita GKR, stāsta partijas vadītājs Ameriks: “Mēs esam ieinteresēti strādāt, līdz ar to mēs arī pieņēmām lēmumu, ka mēs nododam mūsu kolēģiem “Saskaņai” vēl trīs kapitālsabiedrības, kas bija pārraudzībā “Gods kalpot Rīgai” jeb Burovam kā kapitāldaļu turētājam. Tas ir - “Rīgas pilsētbūvnieku”, “Getliņi EKO” un “Rīgas ūdeni”. Nu, četri mēneši, skatīsimies. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai uzņēmumi pildītu savas funkcijas, neiesaistītos kaut kādās intrigās.”

Vēlas pārņemt Centrāltirgu

“De facto” zināms, ka viscītīgāk “Saskaņa” cīnījusies par to, lai Vladova no bijušā partijas biedra Baraņņika pārņemtu “Rīgas centrāltirgu”. Tur labi atalgoti amati šobrīd ir diviem citiem bijušajiem “saskaņiešiem”: Valērijam Petrovam un Vitālijam Dubovam. Iespēja šķeltniekus sodīt ir viena no versijām, kāpēc “Saskaņai” kontrole pār uzņēmumu varētu būt tik svarīga. Kapitāldaļu turētājam ir arī būtiska loma lēmumos par attīstības projektiem, piemēram, kādu scenāriju izvēlēties Vidzemes tirgus atjaunošanai.

Burovs nenoliedz, ka “Rīgas centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks bijis neapskaužamā situācijā: “Druvinieka kungam ir varbūt grūti šobrīd orientēties starp tiem politiskajiem kaut kādiem ieteikumiem, bet viņš ir profesionālis, un tas ir viss. Ja mēs runājam šobrīd vispār par kapitālsabiedrību sadalījumu, man visas šīs sarunas un kaut kādas versijas izskatās smieklīgi no visām pusēm tāpēc, ka mazāk nekā pēc četriem ar pusi mēnešiem pēc likuma viss [pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu turēšana] aiziet izpilddirektoram.”

Pārvaldīt “Rīgas centrāltirgu” “Saskaņa” tomēr nedabūja.

NDF sagādāja neveiklus mirkļus “saskaņietim”

Baraņņika pārvaldībā paliek arī “Rīgas satiksme” un “Rīgas namu pārvaldnieks”, viņš uzraudzīs arī Pilsētas attīstības departamentu un būvvaldi. Bijušo “saskaņiešu” četrinieks  jeb Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) cieši sadarbojas ar bijušo opozicionāru trijnieku – bloku “Rīgai!”. NDF šonedēļ jau sagādāja neveiklus mirkļus Sandrim Bergmanim, atbalstot opozīcijas vēlmi viņu publiski izjautāt pirms iecelšanas Rīgas brīvostas valdē. Pavasarī četrinieks izgāza Bergmaņa virzīšanu par vicemēru, kas arī izraisīja frakcijas šķelšanos.

Deputāts, kurš paguvis pastrādāt dažādās Rīgas domes struktūrās un iekulties vairākos skandālos, to nav aizmirsis, tāpēc par bijušo biedru ietekmi ir sašutis. “Protams, ka viņi regulēs tāpēc, ka bez viņiem mēs nevarēsim pieņemt nevienu lēmumu. Tā arī ir tas. Viņiem ir tā sauktā zelta kārts uz doto momentu. Un es uzskatu, ka tā, kā viņi šantažēja visus, tā viņi arī šantažēs. Un uz šādu šantāžu nevajadzēja pakļauties un iet,” klāsta Bergmanis.

Bergmanis atzīst, ka pirmās domstarpības ar “četrinieka” pārstāvi Valēriju Petrovu viņam sākušās jau pirms dažiem gadiem, kad abi strādājuši “Rīgas namu pārvaldniekā”. Bergmanis bijis valdes loceklis, bet Petrovs – konsultants. Par ko bijušas nesaskaņas? Par saimnieciskiem jautājumiem un par stilu – tik vien atklāj Bergmanis.

Savukārt vairāku Rīgas pašvaldības uzņēmumu konsultants Petrovs klāsta, ka Bergmanis nevar pavilkt sarežģītus darbus un neko iespaidīgu nepaveica nevienā no amatiem. Neatkarīgo deputātu frakcijas vadītājs arī stāsta, ka drīzumā viņi plāno dibināt biedrību, uz kā bāzes vēlāk veidot jaunu politisko spēku.

Tomēr Petrovam ir saikne ar kādu Rīgas domes vecajai politikai ilgstoši tuvu stāvējušu tēlu – Nila Ušakova bijušo ārštata padomnieku, juristu Jāni Dzanuškānu. “Principā Jānis Dzanuškāns ir mans advokāts. (..) Principā, ja man vajadzēs sagatavot kaut kādus papīrus, uztaisīt kaut kādu biedrību vai vēl kaut ko, tad es vēršos pie šī cilvēka,” atzīst Petrovs. Vaicāts par sadarbību ar Dzanuškānu politiskos jautājumos Petrovs to noraida: “Principā to, ko es runāju ar savu, tā teikt, juristu, principā es pat negribu izpaust. (..) Nē, nē, tādā veidā nē. Man ir komunikācija tīri kā ar profesionālu juristu.”

Atbalsts arī no bijušajiem opozicionāriem

No visiem trim šai sasaukumā vēlētajiem mēriem atbalsts Burovam ir lielākais. Gan par viņu, gan par Vladovu nobalsoja 35 deputāti, no kuriem trīs agrāk pārstāvēja opozīcijas frakcijas. Tie ir šovasar no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Imants Keišs un Druvis Kleins, kā arī Oskars Putniņš, kurš no “Latvijas attīstībai” frakcijas izstājās jau pirms diviem gadiem un pēc tam balsojumos daudzkārt atbalstījis koalīciju.

Deputātu bloka “Rīgai!” vadītājs Putniņš stāsta, ka ar Neatkarīgo deputātu frakciju viņiem ir mutiska vienošanās par sadarbību saimnieciskos jautājumos. Ko bloks “Rīgai!” domā par Baraņņika lēmumiem “Rīgas satiksmes” valdē iecelt iepriekš to pametušo Emīlu Jakrinu, bet atlaist no tās Jāni Meirānu? “Es varu pateikt to, ka šobrīd, ar šo dienu varētu novilkt strīpu. Viss, kas ir bijis, tas ir viens. Tagad ir jauns sākums. Vajag uztaisīt auditu visās kapitālsabiedrībās, lai būtu kārtība un nebūtu nekādas korupcijas ēnas pār Rīgas domi, un vajadzētu vienkārši strādāt rīdzinieku labā,” saka deputāts Putniņš.

Viņa brālis ir Renārs Putniņš – ārsts un bijušais Saeimas deputāts no “Vienotības”, kurš pirms nedēļas atbrīvots no premjera Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieka amata. Tas noticis pēc abpusējas vienošanās saistībā ar Putniņa aizņemtību Jēkabpils slimnīcas valdē, kurā viņš iecelts jūlijā.

“De facto” zināms, ka Rīgas domē apspriests scenārijs par viņa aicināšanu vadīt kādu no pašvaldības veselības aprūpes iestādēm. Pats Renārs Putniņš apgalvo, ka par šādiem plāniem dzirdot pirmo reizi.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu. 20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais.

Gandrīz divus mēnešus vēlāk - 19. augustā - GKR pārstāvētajam Oļegam Burovam izdevās savākt 35 domnieku atbalstu un kļūt par Rīgas mēru. Par viņu balsoja paša pārstāvētā GKR, "Saskaņa" un no tās atšķēlušies četri deputāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti