Pirmais starp pēdējiem Krievijas opozicionāriem: Aleksejs Navaļnijs

 

Februāra sākumā Krievijas politiķim Aleksejam Navaļnijam tiesa atkārtoti piesprieda piecu gadu nosacītu cietumsodu par īpašuma piesavināšanu valsts kompānijā “Kirovļes”, kā rezultātā viņš zaudēja tiesības piedalīties prezidenta vēlēšanās. Šī ir jau kārtējā tiesas prāva, kurā apsūdz vienu no zināmākajiem Krievijas opozicionāriem. Lielākā daļa no neatkarīgajiem Krievijas politologiem uzskata, ka pašreizējā valdība ir tieši iesaistīta tiesas spriedumā. Kas ir šis politiķis, kāds ir viņa politiskais piedāvājums un kāpēc Kremlis nevēlas redzēt viņu vēlēšanās? 

Politiskās karjeras sākums un vadošā politiskā spēka kritika

Par "Status Quo"

Artūrs Bikovs ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autors. Rubrikā tiek analizētas  starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Jurists, uzņēmējs un sociālais aktīvists Aleksejs Navaļnijs iesaistījās politikā 2000. gadā, kad viņš pievienojās partijai “Jabloko”. No 2004. līdz 2007. gadam viņš bija partijas filiāles vadītājs Maskavā, tomēr 2007. gadā tika no tās izraidīts. Oficiālais formulējums – “par nacionālistiskām aktivitātēm”, taču šī partija nav minējusi nevienu piemēru. Pats politiķis uzsvēra, ka patiesais iemesls bija viņa prasība atlaist no partijas priekšsēdētaja amata Grigoriju Javlinski.

2007. gadā Navaļnijs dibināja kustību “Tauta”, kura nākamajā gadā kļuva par daļu no “Krievu nacionālās kustības”. Vienā no sava bloga ierakstiem politiķis sevi dēvēja par “normālu krievu nacionālistu”. Viņš arī vairākas reizes piedalījās “Krievu gājienos”. Turklāt Navaļnijs sāka aktīvi kritizēt vadošo valsts politisko spēku – “Vienoto Krieviju” un 2011. gadā pirmo reizi nosauca to par “blēžu un zagļu partiju”. Pēc 2011. gada parlamenta vēlēšanām Navaļnijs bija viens no kustības “Par godīgām vēlēšanām” līderiem, uzstājas protesta mītiņos Bolotnoja laukumā Maskavā un bija Krievijas opozīcijas koordinācijas padomes loceklis.

Navaļnijs vairākas reizes tika saukts pie administratīvas atbildības par nesankcionētu mītiņu organizēšanu. Pret viņu arī tika ierosinātas vairākas krimināllietas, no kurām izceļas viena – īpašuma piesavināšanās valsts kompānijā “Kirovļes”. Daudzi politiķi Krievijā un pasaulē ir atzinuši lietu kā politiski motivētu un nosodījuši Navaļnija vajāšanas.

Popularitāti gūst internetā, blogojot par korupciju

Pirmo atpazīstamību Navaļnijs ieguva ar savām publikācijām blogeru platformā “LiveJournal”. Viņš galvenokārt rakstīja par korupciju lielākajās valsts kompānijās un valdībā.

2011. gadā viņš izveidoja “Korupcijas apkarošanas fondu” (KAF), kas joprojām ir viens no politiķa populārākajiem projektiem. Fonds specializējas korupcijas izmeklēšanā starp Krievijas augstākajām amatpersonām.

Pazīstamākās KAF atklāsmes ir saistītas ar Krievijas ģenerālprokuroru Juriju Čaiku, Vladimira Putina preses sekretāru Dmitriju Peskovu un pirmo premjerministra vietnieku Igoru Šuvalovu. Lai gan Krievijas mediji plaši atspoguļoja fonda izmeklēšanas, to ietekme bija minimāla – Čaika, Peskovs un Šuvalovs saglabāja savus amatus.

2013. gadā Navaļnijs pirmo reizi piedalījās velēšanās. Pretendējot uz Maskavas mēra amatu, politiķis ieņēma otro vietu ar 27% no visu vēlētāju balsīm. Kopš 2013. gada viņš ir “Progresa partijas” priekšsēdētājs, taču partija tika izsvītrota no valsts reģistra divus gadus vēlāk saistībā ar partiju reģistrēšanas kārtības pārkāpumiem.

2016. gada februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzina, ka Krievijas puse ir pārkāpusi politiķa tiesības “Kirovļes” lietas pārskatīšanas laikā. Krievija kā Eiropas Padomes dalībvalsts ir pakļauta ECT spriedumiem, tāpēc tiesa piešķīra 8000 eiro kompensāciju Navaļnijam, atlīdzību par juridiskajām izmaksām un atcēla iepriekšējo spriedumu.

Galvenais ieguvums no tiesas sprieduma atcelšanas bija iespēja kandidēt uz prezidenta amatu. Navaļnijs izmantoja šo iespēju un 2016. gada nogalē paziņoja, ka piedalīsies 2018. gada prezidenta vēlēšanās. Politiķa partija nav pārstāvēta parlamentā un pašvaldībās, tāpēc, lai kļūtu par oficiāli reģistrētu kandidātu, viņam ir nepieciešams savākt 300 tūkstošus parakstu. Kaut gan pēc “Kirovļes” lietas atkārtotas izskatīšanas Navaļnija primārais mērķis ir panākt sprieduma atcelšanu.  

Navaļnija politiskā piedāvājuma prioritātes – korupcijas apkarošana un nevienlīdzības mazināšana

Izpētot Navaļnija priekšvēlēšanas programmu, var secināt, ka galvenais motīvs ir cīņa pret korupciju. Politiķis apgalvo: “Korupcija un zādzība valsts pārvaldē ir galvenā problēma mūsdienu Krievijā. Korupciju pārvarēja daudzās valstīs, to ir iespējams pārvarēt arī Krievijā. [..] Ja ierēdnim ir luksusa dzīvesveids un viņa izmaksas ir lielākas par likumīgiem ienākumiem, bet naudas izcelsmi nevar noskaidrot – pret viņu būtu jāierosina krimināllieta”.

Viņš piedāvā apkarot nelikumīgu naudas līdzekļu ieguvi, veicināt pārredzamību valsts uzņēmumos un atklāt īstos īpašniekus visiem uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus valstij un tai piederošajām kompānijām.                                                     

Navaļnijs piedāvā arī aktīvi apkarot nevienlīdzību. “Krievija - bagāta valsts, bet lielākā sabiedrības daļa ir nabadzīga. 88% no nacionālās bagātības (dabas resursi, valsts kompānijas un rūpnīcas, nekustamais īpašums u.tml.) pieder 0,1% no iedzīvotāju skaita - oligarhiem un augstākajām amatpersonām. Nevienlīdzība un netaisnība ir kļuvusi par normu Krievijā,” uzsvērts viņa programmā. Augsta nodokļu likme lieliem ienākumiem, mazo uzņēmumu un pašnodarbināto nodokļu sloga samazināšana, veselības aprūpes finansējuma dubultošana un bezmaksas izglītība – galvenie Navaļnija priekšlikumi cīņā pret nevienlīdzību Krievijā.

Programmā ir daudz nepilnību un populisma

Navalņija programmas galvenās problēmas ir populisms un specifikas trūkums.

Politiķis sola iekasēt no oligarhiem un ķīlas izsoļu dalībniekiem vienreizējo nodokli, bet nav skaidrs, kā tiks lemts par to, kas tieši maksās un kā tiks aprēķināta nodokļa summa. Navaļnijs vēlas arī veikt tiesu sistēmas reformu, bet uzzināt vairāk par šo priekšlikumu no viņa programmas nav iespējams. Populistiski izklausās arī viņa solījumi palielināt minimālo algu līdz 25 tūkstošiem rubļu mēnesī. Kāpēc tieši šī summa un cik tas ir reālistiski, ņemot vērā, ka pašreizēja minimālā alga Krievijā ir 7,5 tūkstoši rubļu? “Veselības aprūpes izmaksām jābūt divreiz lielākām, lai nodrošinātu mūsdienīgu pakalpojumu līmeni,” uzsver politiķis savā programmā. Kāpēc divreiz, un uz ko balstās ideja, ka izdevumu dubultošana nodrošinās “mūsdienīgu medicīnas pakalpojumu līmeni”? Tāpat Navaļnijs sola paaugstināt pensijas virs iztikas minimuma. Tas pats jautājums - cik tas ir iespējams un

kur Navaļnijs plāno dabūt tik daudz naudas? Viņa programma rada iespaidu, ka vajag tikai pārdalīt naudu, kura pašlaik nonāk amatpersonu kabatās, un ekonomikas stāvoklis pēkšņi uzlabosies.

Programmai ir arī citi mīnusi. Piemēram, daļā, kas ir veltīta starptautiskās izolācijas pārvarēšanai, nav pieminēta situācija Krimā. Intervijā Krievijas medijam “RBK” Navaļnijs uzvēra, ka Krimas situācijā ir nepieciešams veikt “visgodīgāko un caurspīdīgāko referendumu”. Šeit ir vērojama atšķirība no cita opozicionāra Mihaila Kasjanova, kurš uzskata, ka Krimas pussala bez ierunām būtu jāatdod Ukrainai.                       

Programmā ir arī faktiskas kļūdas.

Piemēram, tajā ir apgalvots, ka 88% no nacionālās “bagātības” Krievijā kontrolē 0,1% no iedzīvotāju skaita. Informācijas avots nav norādīts, bet, visdrīzāk, teksts balstās uz kļūdainiem aprēķiniem no dažām krievu publikācijām, kuras ir balstījušās uz skaitļiem no “New World Wealth” ziņojuma. Tajā teikts, ka 62% no bagātības pieder dolāru miljonāriem un 26% - miljardieriem. Skaitlis “88%” parādījās žurnālistu kļūdas dēļ, kuri vienkārši saskaita 62% un 26%. Tomēr šos skaitļus nevar savienot, jo miljardieri jau ir iekļauti miljonāru skaitā.

Kādas ir Navaļnija nākotnes perspektīvas?

Politiķim ir nepārprotami mīnusi: populistiska retorika un solījumi, maza atpazīstamība reģionos un nacionālistiski uzskati, kuri daudznacionālajā valstī var izspēlēt ar viņu ļaunu joku. Piemēram, Navaļnijs vairākas reizes ir uzstājies ar lozungu “Pietiek barot Kaukāzu”. Tas ir bīstami, jo Čečenijas Republikas prezidents Ramzans Kadirovs spilgti un aktīvi aizstāv Kaukāza tautas, musulmaņus un islāmticīgo minoritāti kopumā.

Savukārt Navaļnija  stiprās puses – atklātība un  gatavība runāt un diskutēt ar dažādiem žurnālistiem par savu programmu un uzskatiem, “Korupcijas apkarošanas fonda” darbs, harisma un spēja mobilizēt sabiedrību. Ņemot vērā, ka Navaļnijs ir viens no spilgtākajiem opozicionāriem 40 gadu vecumā, tuvākajā nākotnē viņš var kļūt par nopietnu draudu pašreizējai Krievijas valdībai, ar kuru tai būtu jārēķinās.

Šo situāciju saprot arī Kremlī. Viņš ir populārākais opozicionārs Krievijā ar ievērojamu atbalstu sociālajos tīklos.

Viņa lapām ''Faebook'', ''Twitter'', ''YouTube'' ir simtiem tūkstošu sekotāju.

Šie cilvēki atbalsta arī KAF darbību, katru gadu ziedojot vairāk par 30 miljoniem rubļu (2015. gadā fondam ziedoja 39 miljonus). Turklāt Navaļnija un KAF darbību apraksta vadošie Krievijas mediji. Pēdējo 5-7 gadu laikā politiķis pastāvīgi ir uzmanības centrā un tiek uzskatīts par galveno draudu pašreizējam režīmam, kas tikai paaugstina viņa statusu. Viņam ir arī plašs atbalsts lielākajās Krievijas pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā, kurās “Vienotajai Krievijai” ir vismazākais sekotāju skaits. Tāpēc ir skaidra pašreizējās valdības vēlme neriskēt un neļaut Navaļnijam piedalīties prezidenta vēlēšanās. Piecu gadu nosacītais cietumsods, nomelnošanas kampaņa valdībai piederošajos medijos, “Yandex Money” konta slēgšana Krievijas Centrālās bankas spiediena dēļ tikai apliecina Krievijas valdības nebeidzamo cīņu pret Navaļniju.

  

3 komentāri
Neslāvs
krievs vislabāk jūtas dzimtcilvēka (verga) statusā.
Varu gribās,
bet smadzeņu nepietiek :S
Vai tu par sevi?
Nu nespried par citiem pēc sevis paša. Ir Krievijā cilvēki, kas vēlas veikt izmaiņas par labu iedzīvotājiem, bet to dara tie, kas gatavi riskēt ar savu dzīvību.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti