16. oktobrī sāktās cīņas par Mosulu sakarā arvien plašākas kļūst diskusijas par nepieciešamību plānot uzbrukumu arī "Daīš" galvaspilsētai Rakai Sīrijā. Lai gan ir bijuši jau vairāki neveiksmīgi mēģinājumi pilsētu atbrīvot, tomēr teroristiskā grupējuma ievērojamie teritoriālie zaudējumi ir iedrošinājums jebkuram politiskam spēlētājam, kurš vēlas piedzīvot tā sakāvi. Gaidāmajai Rakas ofensīvai ir liels potenciāls vainagoties ar panākumiem, ja tajā iesaistītie cīnītāji spēs pārvarēt politiskas nesaskaņas un nodrošināt šī uzbrukuma koordināciju. Tomēr pilsētas atbrīvošana diemžēl neatrisinās ieilgušā Sīrijas pilsoņu kara problēmu.
Īss ieskats pilsētas vēsturē
Par rakstu sēriju
Tuvojoties svarīgām kaujām pret teroristisko organizāciju Daīš, kurām ir potenciāls ievērojami mazināt terorisma problēmu Eiropā un pasaulē, Latvijas Sabiedriskie Mediji sadarbībā ar Tuvo Austrumu drošības politikas pētnieku Tomu Rātfelderu piedāvā rakstu sēriju “Pilsētu nozīme cīņā pret starptautisko terorismu”. Sērijā aplūkotas trīs stratēģiski svarīgas Tuvo Austrumu pilsētas, kuras ir kritušas džihādistu rokās, bet kuru atbrīvošana ir gaidāma tuvākajā nākotnē.
Rakas pirmsākumi ir meklējami aptuveni 300 gadus pirms mūsu ēras, kad Seleikīdu impērijas valdnieks Seleiks nodibināja pilsētas teritorijā apmetni. Tomēr savu islāmisko identitāti Raka ieguva kalifa Omāra valdīšanas laikā, kura vadībā pilsēta tika iekarota un pārsaukta pašreizējā vārdā. Savu lielāko slavas brīdi Raka piedzīvoja 8.gs. beigās un 9.gs. sākumā, kad tā tika izvēlēta par galvaspilsētu vienai no dižākajām islāma impērijām – Abasīdu kalifātam. Šo statusu pilsēta paturēja 13 gadus. Mūsdienās Raka ir viena no lielākajām Sīrijas pilsētām un Rakas reģiona adminstratīvais centrs.
Valstī notiekošā pilsoņu kara kontekstā 2013. gadā to ieņēma teroristiskais grupējums "Jabhat al-Nusra" (tagad pazīstams ar nosaukumu "Jabhat Fatah al-Sham"), kurš sadarbojās ar ASV oficiāli atbalstītajām Brīvās Sīrijas armijas vienībām un vēl tajā laikā tika atzīts par daļu no mērenās Sīrijas opozīcijas. Tomēr patiesībā "Jabhat al-Nusra" bija iekļauta jau bēdīgi slavenās organizācijas "Al-Qaeda" sastāvā, un tās līderis bija iesūtīts Sīrijā no toreizējā organizācijas atzara Irākā vidus. "Al-Qaeda" mērķis bija izmantot Sīrijas iekšpolitisko nestabilitāti vietējo džihādistu vervēšanai, kuri pēc tam cīnītos par emirāta izveidi.
Tomēr 2013. gada aprīlī starp "Al-Qaeda" Irākā (AQI) un "Jabhat al-Nusra" izcēlās konflikts. Lai gan sākotnēji bija plānots, ka abas organizācijas būs savstarpēji neatkarīgas, tomēr AQI līderis pasludināja "Jabhat al-Nusra" par daļu no sava teroristiskā grupējuma un pārsauca to par "Islāma valsts Irākā un Sīrijā" (ISIS) jeb "Daīš" (no arābu val.). Šāda darbība, kura tika veikta bez konsultācijas ar "Jabhat al-Nusra" un "Al-Qaeda" vadību, izraisīja lielu neapmierinātību, un "Jabhat al-Nusra" līderis Muhameds al Džolāni noliedza tā vadītā grupējuma savienību ar "Daīš".
Drīz starp abām teroristiskajām organizācijām sākās bruņotas sadursmes. Tā kā Rakas ieņemšanā bija iesaistīti arī toreizējai "Al-Qaeda" Irākā piederīgie kaujinieki, pilsēta kļuva par teroristu sadursmes punktu. Pēc ilgstošām cīņām 2014.gada janvārī "Daīš" konsolidēja savu kontroli pār Raku un pasludināja to par sava plānotā Islāma emirāta (pēc 2014.gada jūnija - kalifāta) galvaspilsētu.
Kopš minētā brīža Raka ir bijusi intereses objekts jebkuram Sīrijas konfliktā iesaistītajam spēlētājam, kurš ir ieinteresēts "Daīš" likvidēšanā.
Rakas stratēģiskā nozīme cīņā pret "Daīš"
Rakas stratēģiskā nozīme ir galvenokārt saistīta ar tās ģeogrāfisko atrašanās vietu. Būdama novietota relatīvā Sīrijas vidienē, pilsēta ir būtisks teroristiskās organizācijas kaujinieku pulcēšanās punkts. No šī punkta ir viegli iespējams nosūtīt nepieciešamos spēkus uz kaujas laukiem gan Sīrijā, gan arī kaimiņos esošajā Irākā. Pilsētas atbrīvošanas gadījumā "Daīš" šīs spējas tiktu atņemtas un teroristiem būtu grūti atrast līdzīgu bāzi Sīrijā, kuras infrastruktūra ļautu nodrošināt kaujām nepieciešamo karavīru daudzumu.
Tāpat ir nepieciešams arī pieminēt, ka Raka kalpo kā "Daīš" kaujinieku patvērums, kurā ir iespējams atkāpties sakāvju gadījumā un veikt nepieciešamos pārgrupēšanās pasākumus jaunām cīņām. Ja šo pilsētu atņemtu, teroristu rīcībā Sīrijā pārsvarā paliktu tikai mazpilsētas, kuras būtu daudz grūtāk aizsargāt un līdz ar to nodrošinātu mazāku drošības līmeni. Tas ir īpaši aktuāli pašreizējās cīņas par Mosulu Irākā kontekstā, jo eksperti ir pauduši pārliecību, ka pēc pilsētas krišanas daudzi cīnītāji bēgs tieši uz Raku.
Nedrīkst aizmirst, ka
Rakas apkārtnē atrodas arī svarīgi naftas lauki, no kuru izmantošanas "Daīš" gūst ievērojamu peļņu, kā arī dambji
Pārdodot naftas resursus, kā arī izmantojot dambju kontroli kā izspiešanas līdzekli pret Bašara al Asada valdību, lai pieprasītu ievērojamus naudiskus maksājumus, teroristi ir spējuši iegūt būtiskus resursus savas kara mašinērijas uzturēšanai. Līdz ar Rakas atbrīvošanu pieeja šiem resursiem tiktu liegta.
Visbeidzot, pilsētā atrodas arī "Daīš" adminstratīvais aparāts, kurš tiek izmantots tās pastāvīgi sarūkošo teritoriju pārvaldībai un jaunu teroraktu plānošanai. Līdz ar to Rakas krišana nozīmētu ne tikai triecienu teroristu militārajām spējām, bet arī to kapacitātei nodrošināt valsts funkcijas – mērķis, ko organizācija grib panākt. Pie tam pašpasludinātās galvaspilsētas zaudējums iedragātu tās propogandas pievilcību un līdz ar to samazinātu potenciālo rekrūšu skaitu.
Rakas atbrīvošanā potenciāli iesaistītie spēlētaji un to politiskie motīvi
Lai gan ir jau bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi uzsākt virzību uz Raku un atbrīvot pilsētu no "Daīš" kontroles, Sīrijas konfliktā iesaistītie cīnītāji turpina militāro plānu izstrādes un cer, ka drīzumā kārta pienāks arī minētā teroristiskā grupējuma galvaspilsētai.
Potenciāli Rakas atbrīvošanā ievērojamu lomu var spēlēt sekojoši spēlētāji, kuri iedalās divās pretējās nometnēs (robeža apzīmēta ar sarkanu):
Sīrijas Demokrātiskie spēki:
Sīrijas kurdu militāro formējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG) ietekmē esošie Sīrijas Demokrātiskie spēki būtu ieinteresēti atbrīvot Raku divu iemeslu dēļ – 1) Iegūt lielāku Rietumu (galvenokārt ASV) atbalstu mērķim apvienot savā kontrolē Sīrijas Kurdistānas (Rodžāvas) teritoriju un 2) samazināt "Daīš" militāros draudus to pārvaldībā jau esošajām teritorijām. Tāpat iesaiste Rakas atbrīvošanā būtu spēcīgs politisks vairogs pret Turcijas spiedienu, kura ietvaros tiek apgalvots, ka Rietumiem nevajadzētu sadarboties ar YPG tā saiknes dēļ ar Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK), ar kuru Ankarai ir izteikti naidīgas attiecības. Šis vairogs izpauztos kā lielākas iespējas akcentēt savu neaizstājamību cīņā pret starptautisko terorismu Sīrijas teritorijā.
Turcija:
Turcijas intereses cīņā par Raku galvenokārt ir saistītas ar vēlmi turpināt būt par nozīmīgu spēlētāju ASV vadītajā starptautiskajā pretterorisma koalīcijā pret "Daīš". Tas, pirmkārt, ļautu tai veiksmīgāk lobēt tai interesējošo jautājumu par valsts dienvidu robežu aktīvāku aizsardzību, kura ietvertu īpašas drošības zonas izveidi Ankaras atbalstīto spēku okupētajās teritorijās. Šajā drošības zonā Turcija vēlas izmitināt no kara bēgušos Sīrijas iedzīvotājus un tādejādi būtiski samazināt to plūsmu savas valsts teritorijā. Otrkārt,
Ankara arī vēlas turpināt būt par ietekmīgu spēlētāju Sīrijas kurdu jautājumā un uzmanīt Sīrijas Demokrātisko spēku cīņu gaitas valsts teritorijā.
Tieša iesaiste militārajās operācijās ļauj Turcijai vairāk uzsvērt savas īpašās saiknes ar Amerikas Savienotajām Valstīm un izdarīt uz Vašingtonu nepieciešamo spiedienu tās sadarbības ar kurdiem pārtraukšanai.
Starptautiskā pretterorisma operācija "Inherent Resolve":
ASV un tās sabiedrotie cīņā pret starptautisko terorismu ir ieinteresēti koordinēt Sīrijas Demokrātisko spēku un Turcijas militārās spējas Rakas atbrīvošanā, kā arī nodrošināt nepieciešamo bruņoto atbalstu. Koordinācija pagaidām ir uzskatāma par būtisku izaicinājumu, jo Ankara ir paziņojusi, ka tā nepiedalīsies nevienā militārā operācijā, kurā piedalās kurdu YPG vienības.
Bašara al Asada režīms:
Sīrijā valdošā alavītu valdība ir ieinteresēta atgūt tās zaudētās teritorijas. Raka būtu noderīgs Asada bastions no kura varētu projicēt spēku uzbrukumam citām režīmam atņemtām pilsētām valsts austrumos. Tā kā Rakai ir arī ievērojama simboliska nozīme, tās nonākšana valdības rokās var tikt iztulkota kā būtiska Asada uzvara, kura uzmundrinātu režīma atbalstītājus un demoralizētu tā pretiniekus.
Irāna un Krievija:
Tā kā Asada režīms ir Irānas un Krievijas sabiedrotais Sīrijas konfliktā, tad abas šīs valstis būtu ieinteresētas sniegt nepieciešamo militāro atbalstu Rakas ieņemšanas ietvaros.
Rakas atbrīvošanas iespējamā norise
Pašreizējās Rakas atbrīvošanas operācijas plānošanas stadijā ir grūti prognozēt tās precīzu norisi, taču spriežot pēc iepriekšējiem ofensīvas mēģinājumiem un cīņās iesaistīto spēlētāju ģeogrāfiskā novietojuma, vislielāko lomu spēlēs Sīrijas Demokrātiskie spēki un Turcija.
Tā kā Sīrijas Demokrātisko spēku kontrolētā teritorija atrodas Rakai salīdzinoši tuvu, tad tiek uzskatīts, ka tieši tie uzņemsies vislielāko cīņas smagumu. Turcijai, visticamāk, sadarbībā ar ASV un tās sabiedrotajiem būs jāsniedz nepieciešamais gaisa atbalsts no jau minētās Indžirlikas gaisa bāzes.
Tomēr, lai panāktu Ankaras akceptu Rakas atbrīvošanas operācijai, ļoti iespējams tiks pieprasīts lai cīņās iesaistās tikai Sīrijas Demokrātiskajos spēkos ietilpstošās arābu vienības, bet YPG sniedz loģistisko atbalstu. Šāda pieeja tika izmantota Menbidžas ofensīvas ietvaros, kura norisinājās no šī gada maija līdz augustam.
Nepieciešams pieminēt, ka virzību uz Raku no rietumiem var uzsākt arī Bašara al Asada režīms. Lai gan šī spēlētāja uzbrukumu apgrūtina ceļā esošā Tabkas pilsēta, kurā ir būtiska "Daīš" klātbūtne un vēl šī gada jūlijā tās pievārtē tika piedzīvota nopietna militāra sakāve, pastāv nopietns risks, ka Rakas atbrīvošana var tikt pārvērsta sacīkstē.
Vienā šo sacīkšu pusē būtu ASV, Turcija un Sīrijas Demokrātiskie spēki, bet otrā Krievija, Irāna un Asada režīms. Šāda situācija ievērojami palielinātu Sīrijas konflikta eskalācijas risku, kuru varētu mazināt tikai lielāka visu iesaistīto spēlētāju konsultācija un savstarpēja koordinācija Rakas ieņemšanas ietvaros.
Sīrija pēc Rakas
Tomēr Rakas ieņemšanas gadījumā vardarbība Sīrijā nebeigtos. Lai gan "Daīš" spēki tiktu ievērojami novājināti, minētā valsts vēl arvien ir viens no Tuvo Austrumu karstajiem punktiem, kurā saduras gan reģionālā, gan starptautiskā līmeņa lielvalstu intereses. Lielākā daļa no Sīrijas konfliktā iesaistītajiem cīnītājiem saņem militāru, finansiālu un/vai diplomātisku palīdzību no vismaz viena no ārējiem spēlētājiem, kuru intereses savietot ir ļoti grūti.
Ievērojamā lielvalstu politiskā klātbūtne Sīrijas konflikta ietvaros padara tā atrisināšanu ļoti problemātisku. Kā norāda Libānas pilsoņu kara (1975-1990) pieredze, liela daudzuma ārējo spēlētāju iejaukšanās konflikta norisēs būtiski paildzina tā norisi. Lai Sīrija atgriestos pie miera, ir nepieciešams veikt teju neiespējamo uzdevumu un samierināt kā minimums tādu lielvalstu kā ASV, Krievija, Irāna, Saūda Arābija un Turcija intereses. Šī uzdevuma sarežģītības līmenis ir ietērpts Latvijas vēstnieka NATO Induļa Bērziņa viedoklī, ka Sīrijas konflikta atrisinātājam tiktu pieškirta Nobela miera prēmija.
Pastāvīgas bruņotas konfrontācijas ietvaros ir ļoti problemātiski veidot vidi, kura nebūtu auglīga terorisma izplatībai.
Sīrijai kā minimums ir nepieciešama jauna valdība ar atbalstu vismaz lielākās daļas iedzīvotāju vidū un ar spējām kontrolēt visu valsts teritoriju.
Papildus terorisma izplatības mazināšanai stabila Sīrija ir arī viens no bēgļu plūsmas apturēšanas priekšnoteikumiem. Tādējādi gan Eiropas Savienības, gan Latvijas interesēs ir redzēt konflikta drīzu noregulējumu.
