Sadaļas Sadaļas

Piespiedu darbs vai cietums. Tuvāk vidusceļam, lai par vardarbību nepiespriestu lapu grābšanu

Pašlaik par vardarbību ģimenē var piespriest vai nu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?

Zigmārs* (29) no Valdemārpils probācijas uzraudzībā nonāca pēc tam, kad ar siksnu iepēra savu astoņgadnieku. “Tas bija stresains laiks, uzsprāgu,” atceras Zigmārs. Sieva bija cietusi avārijā, vecākais no četriem bērniem neklausīja, tāpēc vīrietis ''norāvies''.

Par notikušo uzzināja skolā, tā informēja bāriņtiesu, kuras uzraudzībā ģimene jau bija. “Kaimiņi toreiz izsauca, teica, ka pie mums bļaustās un kaustās, bet mums bija tikai vārdu apmaiņa, nebija kaušanās,” stāsta Zigmārs, kurš pats cietis no vardarbīga tēva. Viņš apgalvo, ka tā bijusi pirmā un vienīgā reize, kad sitis bērnu. Tiesa viņam atņēma tēva tiesības un piesprieda 200 stundu piespiedu darba, kā arī uzvedības korekcijas programmu apmeklēšanu Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzībā. 

Tur dzirdētais esot licis aizdomāties, kā otrs jūtas, un izvēlēties citu pieeju, nevis fizisku spēku. Kopš tās reizes vairs neesot pacēlis roku pret bērnu.

“Gandrīz divus gadus cīnījos, kamēr dabūju tēva tiesības atpakaļ, vairs negribu tā… Bērnam pat acīs nevarēju paskatīties,” viņš saka. 

Četros gados divas no Kanādas pārņemtas programmas par cieņpilnu attiecību veidošanu un emociju menedžmentu probācijas dienestā izgājuši 447 cilvēki. Taču tās nav obligātas visos ģimenes vardarbības gadījumos, kad tiesa bijusi spiesta lemt par varmākas nošķiršanu. Pašlaik programmas jāapmeklē, ja tiesa probācijas uzraudzību piespriedusi kā papildsodu, proti, komplektā ar likumā paredzēto reālo vai nosacīto ieslodzījumu smagu miesas bojājumu gadījumos, piespiedu darbu vai naudas sodu. 

Klikšķināt, lai palielinātu!

VPD uzskata, ka tikai piespiedu darbs nepalīdz varmākam apzināties problēmu. “Nestrādājot saturiski ar cilvēku, situācija pēc būtības netiek risināta,” saka Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs Jānis Klūga. 

Probācijas uzraudzība nozīmē, ka notiesātais ne tikai grābj lapas, bet viņam parādās iespēja mācīties mainīties. Ja to pēc 2022. gada noteiks kā pamatsodu, programmās varēs iesaistīt vairāk cilvēku. 

Ilgtermiņa process

“Algoritms ir tāds, ka darbs ar cilvēku, kurš ir bijis varmācīgs, nav sprints, bet maratons. Tā ir ilgtermiņa intervence,” paskaidro psiholoģe Evija Burkovska, kura vada probācijas programmas. Viņa piemetina: “Mēs varam jebkuram klientam dot iespēju mācīties kontrolēt savas emocijas, neveselīgu uzvedību.” Viņas kolēģe Sanita Jakuševa papildina, ka vajadzīgs laiks, kamēr cilvēks sāk praktizēt jaunās iemaņas un ierauga to jēgu. “Tad mēs jūtam dinamiku darbā ar viņu. Tas viņu motivē iet tālāk,” stāsta Jakuševa.

Likuma grozījumi, kas probācijas uzraudzību noteiks arī kā pamatsodu, gaida izskatīšanu pēdējā lasījumā Saeimā. Tie plašāk ir pazīstami kā “nepilngadīgo kriminālatbildības reforma”, bet izmaiņas attieksies arī uz vardarbību ģimenē. “Par sadaļu, kas attiecas uz probācijas uzraudzību, iebildumu nav, un jaunā kārtība sāksies 2022. gadā,” sola Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība")

Probācijas uzraudzība satura ziņā būs līdzīga nosacītai brīvības atņemšanai. Proti, cilvēkam būs pārbaudes laiks, kurā jāpilda probācijas noteiktie uzdevumi. Taču atšķiras sods, ja to pārkāpj. Piemēram, cilvēkam piespiež nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem, divarpus viņš noturas, bet pēdējā pusgadā izdara atkārtotu pārkāpumu. Tad viņam cietumā būs jāpavada visi trīs gadi. Ja pārkāpj probācijas uzraudzības noteikumus, tad “jāatsēž” atlikušais laiks, šajā gadījumā – pusgads.

Jauno kārtību gaida Klūga: “Šī gradācija daudz lielāka, un tiesai iespēja izvēlēties šo soda veidu, kas nav par maigu, bet nav arī tik bargs, ka nav samērīgs. Ir vidusceļš.”

Kas nodarbībās notiek?

Uz nodarbībām jāiet vismaz reizi nedēļā uz divām trim stundām. Divu speciāli apmācītu dienesta darbinieku vadībā strādā grupās, izmantojot dialogu, grupu un individuālo darbu, pilda darba lapas un lasa literatūru, apgūst dažādas relaksācijas tehnikas. “Vadītāji ir specifiski apmācīti pamanīt dažādas domāšanas kļūdas,” stāsta Ieva Sviķe, Resocializācijas departamenta vadītāja. Papildus var individuāli apmeklēt psihologu. 

Domāšanas kļūdas ir pamatdarbs, ko kurss liek ieraudzīt. Programmu vadītājas Jakuševa un Burkovska stāsta, ka domāšanas kļūdas pasauli rāda kā greizo spoguļu karaļvalsti, proti, otra cilvēka uzvedību uztvert saasināti un pastiprināti, bet savu – minimizēt. Piemēram, dzīvesbiedra replika vai žests šāda cilvēka prātā šķiet pilnīgi pietiekami, lai reaģētu nesamērīgi. Savukārt savu reakciju viņš uztvers kā normālu un attaisnojamu. “Mēs mēģinām atpazīt un noķert domāšanas kļūdas. Un izravēt. Ja rūpīgi un ilgi strādā, domāšanas kļūdām ir tendence mazināties,” ir pārliecināta Burkovska.

“Mēs kā filmiņu kopā ar klientu analizējam situācijas, kā rezultātā ir vardarbība, kāpēc viņš pieņem šādus lēmumus,” turpina Jakuševa. Burkovska norāda, ka dienestā klients nonāk ārēju motīvu (tiesas) vadīts – viņam ir uzliktas ārējās robežas, jo iekšējās robežas nav nostrādājušas. Programmas uzdevums ir virzīties no ārējās motivācijas uz iekšējo. “Kad viņš dodas prom, ja ne pilnībā gatavs, tad gatavāks pats sevi kontrolēt. Stiprināt paškontroli, jo bērnības pieredzi mēs izmainīt nevaram,” spriež Burkovska.

Un sākas viss no gala. Daži piemēri, kad ar piespiedu darbu nepietika

  • Vardarbība pret sievieti un bērniem. Par zādzību un laupīšanu sodu izcietis vīrietis, būdams piedzēries un nikns, sievas darba vietā ar akmeni izsita četrus logus. Par tīšu mantas bojāšanu viņam piesprieda 120 piespiedu darba stundas. Nepaguva pat sākt atstrādāt, jo četrus mēnešus pēc logu sišanas atkal piedzēries ieradās sievas darbā un vismaz divreiz iesita viņas kolēģim. Par to viņam piesprieda vēl 120 stundas. Tā kā nebija atstrādāts iepriekšējais spriedums, kopā sanāca 160. Atstrādāja piespriesto teritorijas labiekārtošanā, bet šajā laikā  “sistemātiski pieļāva cietsirdību, emocionālo un fizisko vardarbību pret savas piedzīvotājas diviem mazgadīgajiem bērniem, kas izpaudās nolaidīgā attieksmē, psiholoģiskā ietekmē, bērnu atstāšanā novārtā, ēdienreižu nenodrošināšanā abiem bērniem, fiziskas vardarbības pielietošanas draudos un fiziskās vardarbības pielietošanā.” Par to viņam atkal piesprieda piespiedu darbu, šoreiz maksimālās 280 stundas. Viņš nostrādāja 61 un nonāca cietumā, ņemot vērā pārkāpumus piespiedu darba izpildes laikā. 
  • Vardarbība pret meitu. Sievietei par cietsirdīgu un vardarbīgu izturēšanos pret mazo meitu piesprieda 80 stundas piespiedu darba. Mēneša laikā bez pārkāpumiem atstrādāja. Pēc diviem gadiem sievieti atkal sodīja par rupju un cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu trīs gadu garumā. Atkal sods – 80 darba stundas. Atstrādāja.
  • Vīrieša piekaušana, bērna pamešana novārtā. Kopīgas iedzeršanas laikā sieviete ar pagalmā atrastu zarainu koka mietu sita vīrietim, nodarot vidēji smagus miesas bojājumus. Par to viņai piesprieda 120 stundas piespiedu darba, ko četros mēnešos atstrādāja teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā. Nākamais sods – 200 piespiedu darba stundas par mazgadīgās meitas atstāšanu novārtā, neuzraudzīšanu un nerūpēšanas par viņas drošību. Meitene aizgāja no mājām, viņu pēc piecām stundām atrada garāmbraucēji. Sievietei pirms tam jau bija īslaicīgi pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības, taču viņa labprāt apmeklējusi psihosociālās konsultācijas un sadarbojusies ar sociālo dienestu. Taču, kā redzams, neiedarbojās nekas.
  • Mantas bojāšana, cietsirdība pret bērnu. Būdams piedzēries, vīrietis ar malkas pagali izsita loga stiklu, jo cilvēks, pie kā viņš ieradās, neatvēra durvis, logu un neatbildēja uz telefona zvaniem. Par to viņam piesprieda 40 stundu piespiedu darbu, ko viņš nedēļas laikā atstrādāja galdniecībā: izgatavoja solus, informatīvo stendu. Pēc gada viņu atzina par vainīgu cietsirdībā un vardarbībā pret nepilngadīgo meitu, kurai sagādājis fiziskas un psihiskas ciešanas, aizskāris pašcieņu, dzinis prom no mājām. Par šo viņu atkal sodīja ar piespiedu darbu uz 80 stundām.

Avots: VPD

* Personas vārds mainīts pēc VPD pieprasījuma, bet redakcijai ir zināms.

Materiāls tapis "Re:Baltica" un Latvijas sabiedrisko mediju (LTV, Latvijas Radio, LSM.lv) kopīgajā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē”. Vardarbības tematam šogad veltīts Ziemassvētku labdarības maratons dodpieci.lv

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt