Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Patvēruma meklētāji Dānijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mobilie mamogrāfi – arvien pieprasītāki krūts vēža pārbaudēs

Par piena pārstrādes uzņēmumiem, kas zemniekiem parādā miljonus

Piena kombinātu nedienas - zemnieki arvien gatavi riskēt cerībā pienu pārdot dārgāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Gadu mijā daudziem piena lopkopjiem nācās saskarties ar nepatīkamu ziņu - divi savstarpēji nesaistīti piena pārstrādes uzņēmumi – "Baltic Dairy Board" Bauskā un "Latvian Dairy" Sērenē - pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem. Abiem uzņēmumiem zemnieki tiesā ierosinājuši maksātnespējas procesus, lai arī uz naudas atgūšanu teju neviens vairs necer. Vai nemaksāšana par padarīto ir jau kļuvusi par biznesa kultūru piena pārstrādē, un vai arī paši zemnieki mācās no kļūdām?

ĪSUMĀ:

Pienu turpināja nodot, nesaņemot naudu

Rūjienas puses piena lopkopis Juris Alpeus ir viens no zemniekiem, kas vēl pirms pāris mēnešiem caur kooperatīvu nodevis pienu "Latvian Dairy".

"Es esmu jaunais zemnieks, ganāmpulks ir aptuveni 75 galvas un ap 35 slaucamās govis. Zemes platība nu jau man ir ap 200 hektāri. Esmu jauns un augošs," stāsta Juris.

Zemnieks saka, ka problēmas pārsvarā kārtojusi kooperatīva vadība, ar zemniekiem par to nerunāja.

"Tikai janvāra sākumā kooperatīva vadība atsūtīja informāciju, ka ir par 5 centiem zemāka piena cena, un tad otrajā dekādē atsūtīja, ka vēl 5 centi nost, sanāk viena mēneša laikā vienkārši noņem veselus 10 centus no cenas. Tad gan es, protams, zvanīju kooperatīva vadībai un prasīju, kas tur notiek, un vai man jāsāk domāt par citu kooperatīvu. Taču kooperatīvs nomierināja, ka tikai aizķeršanās," atceras Juris.

"Taču tad vēl paklīda runas, ka "Latvian Dairy" naudas dēļ mūsu kooperatīvs varētu likvidēties. Es sapratu, ka tas nebūs ilgstoši, bet uz brīdi ir tāda krīze. Labāk ir nogaidīt, jo ar zemnieku staigāšanu no viena kooperatīva pie otra tu neko neiegūsi," stāsta zemnieks.

"Daļa zemnieku arī nesaprot, ka, tādā situācijā aizejot, iegāž pārējos kooperatīvā, jo pazūd kopējais lielais piena apjoms, un mēs nevaram tad nodiktēt savus piena cenas noteikumus otrā galā pie ražotnes vārtiem, kur to pienu nodod," saka Juris.

Lai gan problēmas jau bija acīmredzamas, kooperatīvs izvēlējās vai arī, nespējot atrast citu partneri, bija spiests pienu turpināt nodot "Latvian Dairy".

"Ja godīgi, manuprāt, kooperatīvs nepaspēja noreaģēt vajadzīgajā laikā. Ja saprot, ka piena uzpircējs sāk kavēt piena naudas, tad kāpēc viņam vajadzēja vēl tur grūst iekšā to pienu, es to līdz galam nesaprotu," atzīst Juris.

"Nu labi, var kavēt 2 nedēļas vai augstākais - mēnesi. Bet, tā kā mums pateica, ka "Latvian Dairy" ar samaksu kavējās jau mēnesi, un, kā es sapratu, mēs tik un tā devām vēl pienu pāris nedēļas," stāsta Juris.

Kooperatīvs norēķinās ar saviem uzkrājumiem

Kooperatīvs, par kuru runā zemnieks, ir "Māršava", kas patiesībā atrada iespēju  situāciju atrisināt, jo visu piena naudu, kas palikusi pie parādnieka, atdeva zemniekiem no pašu kabatas - 10 gados kooperatīvā uzkrātās naudas, un neviens zemnieks nav mīnusos.

"Varbūt citos kooperatīvos visu naudu, kuru iegūst par nodoto pienu, arī izmaksā zemniekiem, mums ir citādāk, no biedriem kaut kādu nelielu procentu novelk kopējam uzkrājumam. Mēs to kooperatīvu vienkārši esam izveidojuši ar tādiem noteikumiem," skaidro Juris.

Tiesa, zemnieku kopā uzkrātais bija labs aizņemšanās fonds biedriem, saka Juris.

"Un mēs pazaudējām to naudu, ko mēs vienmēr iekšienē varējām sarunāt aizdevumiem, ja kādam vajag. Līdzīgi kā bankā, aizej savā kooperatīvā un sarunā. Taču tagad tā mūsu kopējā nauda sēž kaut kur tajā Sērenē," saka Juris.

Kopumā Juris saka, ka motivāciju turpināt nozarē strādāt šīs nedienas nav mazinājušas, jo piens vienmēr kādam būs vajadzīgs. Jaunais zemnieks nesen arī palielinājis apsaimniekojamās platības.

Tagad parādi krājas kooperatīvam

"Latvian Dairy"

Reģistrēts 2015.gadā.
Ukraiņu piena pārstrādes līderkompānijas «Terra Food» meitasuzņēmums, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai "Goforth Limited" (87,65%) un vēl trim Ukrainas pilsoņiem - Sergijam Kovaļčukam, Andrijam un Staņislavam Voitovičiem

Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā ražots siers eksportam un nodarbināti ap 60 cilvēki. 2016.gadā "Latvian Dairy" strādājis ar 3,5 miljonu eiro apgrozījumu un 49 tūkstošu eiro peļņu.

Zemnieku saimniecības "Pērles" saimniece un kooperatīva "Māršava" vadītāja Dace Pastare kooperatīva vadībā atgriezās jau pēc problēmām ar "Latvian Dairy". Kopējā summa, ko uzņēmums parādā "Māršavas" zemniekiem, ir vairāk nekā 300 000 eiro.

Situācija radīja paniku, saka Pastare.

"Tieši tajā brīdī kooperatīvs zaudēja 8 biedrus, kas ir lielas, vērā ņemamas saimniecības, trīs gan vēlāk atgriezās. Bija sāpīgi zaudēt biedrus, bet kā ir, tā ir. Kāpēc kooperatīvs lielos apjomos sāka dot tieši šim pārstrādes uzņēmumam, es domāju, tā cena bija tik pievilcīga un kārdinoša, ka riska faktors un apdraudējums kooperatīvam nelikās būtisks tajā brīdī,"  spriež Pastare.

"Liela piena iepirkuma cena vienmēr ir bijis indikators riskam, bet, zinot, ka kooperatīvu biedru uzstādījums ir – dodiet mums lielāko cenu, tad pieņemu, ka iepriekšējā vadība, paļaujoties šim spiedienam, arī nodeva tieši šim kombinātam," saka Pastare.

"Kāpēc tik ilgi jautājums, nu, grūti pateikt, bet piena pārstrādātāji jau vienmēr baro ar solījumiem, ka samaksās. Manuprāt, to risku kooperatīvam tomēr vajadzēja novērtēt, īpaši ņemot vērā, ka "Latvian Dairy" īpašnieki ir ārvalstnieki, viņi parasti meklē te vieglu peļņu. Sāpīgākais, ka kooperatīvs pazaudēja 10 gados sakrāto naudu – 328 tūkstošus eiro," saka Pastare.

Zemniekiem ir samaksāts, taču tagad ķēdes reakcijā "Māršavai" izveidojis parāds pret saviem sadarbības partneriem – piegādātājiem, kopumā aptuveni 70 000 eiro apmērā, ko palēnām atdos. Pastare stāsta, ka zemnieki nekad nav satikuši "Latvian Dairy" īpašniekus, kas ir ārzemnieki, bet Latvijas pārstāvji parasti par problēmām rausta plecus.

Viens no cietušajiem piena kooperatīviem "Baltais ceļš" jau gada sākumā bija vērsies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu atzīt "Latvian Dairy" par maksātnespējīgu. Tiesa lēma procesu pieteikumā pret piena kombinātu apturēt, līdz tiek pieņemts nolēmums tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Sazvanītais "Latvian Dairy" piesaistītais jurists Valdis Levkāns situāciju komentēt arvien nav tiesīgs, savukārt uzņēmuma pašreizējā prokūriste no Ukrainas Natālija Baranovska komentāru sniegt atteica.

Ieberzos kārtīgi

Vienlaikus ar "Latvian Dairy" problēmām nedienas piedzīvoja vēl kāds Latvijas piena pārstrādes uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu  - "Baltic Dairy Board" jeb bijušais "Bauskas piens". Arī šim uzņēmumam nu jau pieprasīta maksātnespēja – to izdarīja zemnieks Pēteris Bite, un Zemgales rajona tiesa šonedēļ arī lēma procesu apturēt līdz tiek izstrādāts tiesiskās aizsardzības plāns.

"Es negribu komentēt, un jūsu zvans ir nelaikā," tā jau februārī sarunu atteica "Baltic Dairy Board" valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks.

"Mēs uzrakstījām oficiālu paziņojumu biržai "Nasdaq Riga", un tur viss ir saprotams. Pārejas momentā mēs nevēlamies sniegt komentārus, jo tas nebūs nevienam izdevīgi, arī mūsu plāniem un tā," sacīja Kazāks.

Tolaik Kazāka minētajā oficiālajā paziņojumā bija teikts, ka uzņēmums pārtrauks regulāri iepirkt svaigpienu no zemniekiem, jo ražotnē plānots pāriet uz citādāku produktu kategoriju, ko pamatā saražo ar citām izejvielām. To, kad zemniekiem atdos parādu par jau nodoto pienu, viņš nekomentēja.

Arī tagad Kazāks no sarunas izvairās un uz Latvijas Radio telefona zvaniem un īsziņām vairs neatbild.

"Tur ir bez variantiem, neviens tajā ražotnē neceļ klausuli," par komunikāciju ar "Baltic Dairy Board" saka arī Aizputes piena lopkopis Andrejs Silenieks.

Viņš Bauskas rūpnīcā dienā nodevis ap četrām tonnām piena, un kopējā summa, ko uzņēmums viņam ir parādā, ir ap 70 000 eiro.

"Nu un arī es tagad kavēju savus maksājumu grafikus citiem, bet ko es varu padarīt. Ir citi kolēģi – zemnieki, kas jau šī dēļ ņem bankā kredītu, lai nosegtu to nesaņemto naudu. Principā šajos mēnešos nekas nav atrisinājies, viens lauksaimnieks iesniedza maksātnespēju, un tas piena kombināts pretī ieliek tiesisko aizsardzības procesu, un tas tagad tā vilksies pāris gadu un rezultāta nebūs," stāsta Silenieks.

"Rūpnīca tagad nestrādā, tur tagad viss ir ciet. Ieberzos kārtīgi, bet ko darīt, no kļūdām mācās," nosaka zemnieks.  

Sērenes ražotni vēl gribot glābt

Latvijas kooperatīvu asociācijas vadītāja Mirdza Feldmane papildina, ka abi kritušie piena pārstrādes uzņēmumi nav tie lielākie Latvijā, taču tajos palikušas ievērojamas zemniekiem nesamaksātās piena naudas summas.

"Baltic Dairy Board" zemniekiem esot parādā vairāk nekā pusotru miljonu eiro, bet "Latvian Dairy" saviem kreditoriem neesot izmaksājuši 2,7 miljonus eiro.

Feldmanei ir vairāk informācijas tieši par ražotni Sērenes pagastā, jo kooperatīvi bija devušies vizītē uz "Latvian Dairy" ražotni, lai apspriestu kādu sadarbību, iespējams, kopīgi iesaistīties uzņēmuma vadībā.

"Bija vienošanās, ka 50% piederēs zemniekiem - kreditoriem un 50% paliks viņiem pašiem, mums šķita, ka tas scenārijs zemniekiem ir visizdevīgākais, jo tās naudas tāpat nav. Viņi brauca uz "Citadeli" lūgt pagarināt kredīta atmaksu (400 tūkstoši eiro), bet banka viņiem atteica, un ar to viss apstājās," stāsta Feldmane.

"Tagad sliktākais variants būs tā maksātnespēja, ja to apstiprinās. Viņu pārstāvis gan vēl teica, ka uzņēmums dosies vēl uz "Altum" un ir cerība. Viņi saprot, ka nestrādājošs uzņēmums nav vērtīgs – tas ir tikai metāls, bet aktīva ražotne - tā ir cita cena. Līdz ar to mēs arī esam ieinteresēti, lai pārdod dārgāk. Mūsu jurista uzstādītie noteikumi ir, ka, ja pārdos "Latvian Dairy", tad nevar to darīt pa daļām. Lai nebūtu tā, ka kāds no akcionāriem atrod pircēju un pārējie cīnās agonijā. Jurists uztaisīja tā tos papīrus, ka, ja tiks tirgots uzņēmums, to tirgos visu kopā, un attiecīgi, cik katram būs nauda iekšā, tik arī saņems," klāsta Feldmane.

"Taču tie ukraiņi tagad ir ieinteresēti, lai tā ražotne tomēr turpina dzīvot, jo pasaules biržā ir pieprasījums pēc tā, ko viņi grib taisīt," saka Feldmane.

Stabilitāte vs. lielāka nauda

"Latvian Dairy", komunicējot ar kooperatīviem, skaidrojis, ka uzņēmumā pērn gada nogalē bijusi augsta piena iepirkuma cena, bet gatavajai produkcijai savukārt cena bija kritusies un tā dēļ radās zaudējumi.

Uz ko Feldmane atbild, ka bizness ir bizness un tā nevar būt, ka tikai pusotra mēneša laikā var izveidoties 2,7 miljonu kopējais parāds.

"No piena kooperatīviem vislielākā naudas summa ir "Māršavai" un "Piena loģistikai", abiem iekšā ir virs 300 tūkstošiem. Tas skar zemniekus, un viņiem ir kredītsaistības ar bankām, līdz ar to tā būs ķēdes reakcija. Mēs esam daudz runājuši par tiem ilgtermiņa līgumiem, ka gribas vienu labu ilgtermiņa līgumu ar stabilu piena cenu, bet, no otras puses, var saprast, kāpēc tas nav nozarē iedzīvojies. Kad tā cena pieaug kaut par 4 centiem uz tonnu, tad tas zemnieks arī grib tādu, jo tā ir liela nauda klāt," atzīst Feldmane.

Kopumā "Latvian Dairy" un "Baltic Dairy Board" iziešana no tirgus būtisku ietekmi uz piena pārstrādes apjomu valstī neatstās, vērtē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra eksperte Ingūna Gulbe.

"Ja raugāmies kopumā uz šo nozari, tad ķēdītē "izslauktais piens – patērētājs" pudeles kakls Latvijā ir tieši piena pārstrāde. Mums tā tomēr nav tādā līmenī, kā tas ir kaimiņvalstīs," saka Gulbe.

Gulbes ieskatā galvenā problēma joprojām ir pārstrādes uzņēmumu sadrumstalotība. Vietējās ražotnes pārlieku lielus spēkus tērē savstarpējā konkurencē, nevis apvieno spēkus un to enerģiju, lai konkurētu ar citu valstu piena pārstrādātājiem.

"Un zemniekiem ir tā, ka tiklīdz kāds pasola lielāku cenu, tad nepadomā, kāpēc tas viens uzpircējs var dot lielāku cenu, un tas ir tas risks, ko zemnieks uzņemas," norāda Gulbe,

Šī nav pirmā reize, kad zemniekiem kāds mirstošs pārstrādes uzņēmums nemaksā par nodoto pienu. Un risinājumi, kā no tā zemniekiem ilgtermiņā izvairīties, nav nekas nedzirdēts - slēgt priekšapmaksas līgumus, apvienot piena pārstrādes uzņēmumus (patlaban ap 40 uzņēmumi), vēl vairāk sakārtot piena piegādes loģistiku, piemēram, apvienojot kravas, lai veidotu pēc iespējas lielāku piegādātā piena apjomu vienam kombinātam.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti