Stereotipi par latviešiem un norvēģiem ir ļoti vienveidīgi, pauž pētnieki. Projektā "Dzīve kustībā" latviešu un norvēģu antropologi maina priekštatu par to, ka norvēģis Latvijā ir uzņēmējs, savukārt latvietis Norvēģijā - viesstrādnieks.
Norvēģu antropoloģe Hanna Skartveita Latviju pirmo reizi apmeklēja pirms pāris gadiem un toreiz viņai radās priekšstats, ka Rīga ir vecpuišu ballīšu galvaspilsēta. "Mūsu viesnīca atradās netālu no ielas, kur bija daudz striptīza bāru un plauka seksa industrija. Mēs bijām tā visa vidū - tas ir galvenais, ko atceros no tās reizes. Pēc tam man stāstīja, ka pagājušā gada laikā situācija ir ļoti mainījusies," stāsta Hanna Skartveita.
Lai kliedētu stereotipus, norvēģu un latviešu antropologi izveidoja projektu "Dzīve kustībā". Par norvēģiem Latvijā Hanna Skartveita domāja, ka satiks te tikai tā saucamos zelta meklētājus. Arī šogad, ierodoties Rīgas lidostā, iespaids bija līdzīgs - norvēģi ir pārņēmuši Latviju un tikai cenšas izmanto sev par labu Latvijas ekonomisko situāciju.
"Tikko ierodoties, mēs bijām šokēti, lidostā ieraugot tik daudzus norvēģu uzņēmumus. Izskatījās, ka norvēģi ir invazīvi iejaukušies, jutāmies mazliet apkaunoti, jo domājām - ak, Dievs, Norvēģija ir ieradusies, lai kolonizētu Latviju," atminas Hanna Skartveita.
Līdzīgas domas bija arī norvēģu antropologam Ērikam Sandvikam - norvēģu uzņēmēji Latvijā, tā teikt, diriģē visu parādi. Tiekoties ar saviem informantiem, Ēriks Sandviks domas mainījis, taču lielu pārsteigumu pētījuma gaitā nav piedzīvojis.
"Daudzi Latvijā dzīvojošie norvēģi ir vienkārši cilvēki, kuri dzīvo savu dzīvi citā valstī. Man šķiet, ka latvieši un norvēģi ir diezgan līdzīgi. Kad pirmo reizi satikāmies ar latviešu antropologiem un fotogrāfiem, jokojām par abu tautu noslēgtību. Autobusā neviens nesāks pēkšņi sarunāties ar svešinieku, arī Norvēģijā ir līdzīgi. Latvieši un norvēģi ir diezgan līdzīgi ļoti dažādos veidos," uzskata Ēriks Sandviks.
Arī par latviešiem, kuri devušies uz Norvēģiju, ir ne viens vien stereotips. Stāsta pētījuma dalībniece antropoloģe Anete Vanaga: "Nebrauc tikai tāpēc, lai varētu pelnīt "piķi", bet - lai varētu dzīvot. Tas ir plašāk nekā tikai ekonomiski apsvērumi. Par migrantiem runājot, cilvēki izvēlas jebkādas darbības piesaistīt cilvēku grupai, kurai visai ir vienādas iezīmes. Patiesībā tu redzi, ka motivācijas ir dažādas un cilvēki, kuri izvēlas aizbraukt, ir ļoti dažādi. Piemēram, daži izvēlas aizbraukt no labiem amatiem Latvijā seksuālās orientācijas dēļ."
Antropoloģe Anete Vanaga atzīst, ka nebija gaidījusi ieraudzīt arī to, ka migrācija kļuvusi par ikdienu. Nav jāpaliek šeit, lai izcīnītu kaut kādas izmaiņas sabiedrībā, jo var aizbraukt un dzīvot sev tīkamu dzīvi citur. Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas aizceļot, jo tā vienkārši ir vieglāk.
Par to, kāpēc šāds projekts bija vajadzīgs un ir saņēmis Eiropas fondu finansējumu, stāsta organizatore un studijas "Elm Media" producente Ieva Goba: "Mūsu interese bija mēģināt saprast, vai tiešām latvieši brauc uz Norvēģiju strādāt tikai maz apmaksātus sezonas darbus, vai arī norvēģi šeit ir tikai biznesmeņi. Projekts parādīja, ka tā nav, un stereotipi ir ļoti vienveidīgi. Norvēģijā dzīvojošajiem latviešiem ir ļoti labas karjeras, savukārt šeit dzīvbojošie norvēģi ne visi ir biznesmeņi."
Septembrī uz Norvēģiju ceļos Latvijas dokumentālās filmas. Plašākas publikas mērogā nonāks arī antropologu un fotogrāfu kopīgi veidota ceļojošā izstāde "Dzīve kustībā". Gandrīz gada garumā tā būs skatāma Bergenā, Oslo, Cēsīs un Rīgā.
