Panorāma

ZZS atsakās no IZM

Panorāma

Latvija atceras barikāžu laiku

Aprit pieci gadi kopš 13. janvāra grautiņiem

Pieci gadi kopš 13.janvāra grautiņa: izpostītas dzīves un atziņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

 

Pieci gadi ir pagājuši kopš cilvēki nedzirdēti skaļi prasīja atlaist Saeimu - pēc tautas sapulces cilvēki neizklīda, bet devās uz Saeimu.  Parlamenta logos lidoja bruģakmeņi un sniega pikas, arī citu ēku logi tika izdauzīti, bija pārdesmit cietušo. Tā bija pirmā akcija, kas pārauga vardarbīgās izpausmēs. Atskatoties uz notikumiem, Latvijas Radio centās noskaidrot, kāda bija šo nemieru ietekme uz tālākiem procesiem sabiedrībā un politikā. Un arī - kā tagad klājas protesta dalībniekiem.

"Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties kopā ar mugurām…" - tā ir kādreizējā premjera Ivara Godmaņa Jaungada runa. Tā skanēja divas nedēļas pirms labi zināmā 13.janvāra. Pavisam nesen bija notikusi "Parex" bankas pārņemšana valsts kontrolē, sabiedrība apjauta krīzes dziļumu, bezdarba joni un arī dziļo plaisu starp varu un sabiedrību. Izklaides jomā savukārt sprieda, vai samazinātā budžeta apstākļos Latvija maz varēs piedalīties Eirovīzijā Maskavā.

Mītiņā prasīja atlaist Saeimu

Neapmierinātība ar valdošo koalīciju auga, un 13.janvāra pievakarē partija "Sabiedrība citai politikai" un virkne nevalstisko organizāciju rīkoja mītiņu Doma laukumā - prasīja atlaist Saeimu.

Spilgtāki ir tālākie notikumi pie Saeimas. Pēc mītiņa cilvēku pūlis neizklīda, daži dauzīja parlamenta logus, daži demolēja veikalu, vēl daži gāza policijas mašīnas.

"Es aizgāju uz mītiņu tādās atmodas laika noskaņās …" - tas ir Ansis Ataols Bērziņš, arī viens no apsūdzētajiem par piedalīšanos masu nekārtībās. Pirms pieciem gadiem uz mītiņu Ansis bija devies, jo viņam bija sakrājusies neapmierinātība, ka 17 gadu laikā valsts pamazām kļuvusi par "kampēju valsti". Intervijas laikā viņš auklē un pudelīti baro savu trešo bērnu. Ansis atceras, ka mītiņā Doma laukumā juties vīlies. "Faktiski, ja viņš būtu uztaisīts tā, kā tam bija jābūt, tam bija jābūt tam zibensnovedējam, bet tas šo savu lomu neizpildīja, tāpēc notika tie tālākie notikumi. Tautai bija sakrājies, un…".

Kad mītiņa organizatori pateikuši, ka mītiņš beidzies, Ansis atminas, ka cilvēki saskatījušies: "Un pilnīgi viens otra acīs nolasīja un viens otram teica – nu, tad jāiet uz Saeimu. Tas bija pilnīgi pašsaprotami tanī brīdī".

Viens no dalībniekiem: Notikušais mainījis Latvijas politisko klimatu

Uz jautājumu, vai ar šodienas acīm uz notikušo raugoties, viņš nebūtu rīkojies citādi - varbūt nebūtu Saeimas logos lidinājis sniega pikas un bruģakmeņus, Ansis atbild pārliecinoši. "Man ir žēl tā laika, kas tagad pa tiesām jāpavada, tas ir samērā bezjēdzīgs, teikšu kā ir. Bet no otras puses, es pašu rīcību es nenožēloju. Tā bija adekvāta rīcība, un tas bija pareizi darīts, pie tam - ne tikai pareizi darīts, bet arī ar pozitīvu rezultātu darīts: no tā cēlies vairāk labuma nekā sliktuma. Daži sadauzīti stikli ir daudz lētāki par to labumu, ko tas nesa," norāda Bērziņš.

Ansis uzskata, ka šī diena pirms pieciem gadiem Latvijā mainīja politisko klimatu, politisko kultūru. Iespējams - nepietiekami, bet tomēr būtiski. Vai vēlreiz tāpat rīkotos, Ansis saka - katra situācija ir unikāla.

Sarūgtināts gan viņš ir par tiesas darbu - tā pat neesot pat centusies noskaidrot, kāpēc 13.janvārī notika tas, kas notika. Pirmās instances tiesā Ansis savu vainu neatzina. Viņam piesprieda pusotru gadu nosacīti. Spriedumu Ansis pārsūdzēja, un vasarā gaidāma otrās instances tiesa.

Baušķenieks beidzot attaisnots, bet dzīve sagandēta

Citāds ir baušķenieka Inga Zaharčenoka stāsts. Viņš ir viens no trim apsūdzētajiem, kurus pirmās instances tiesa grautiņu lietā attaisnoja. Tomēr Ingus uzskata, ka 13.janvāris sagandējis viņa dzīvi. "Godīgi sakot - jā, varētu teikt pat, ka mana ģimene izjuka." Policija viņu un viņa draugus no Bauskas aizturējuši pie Vecrīgas "Makdonalda". Visi četri bijuši gan mītiņā, gan pie Saeimas, bet tikai klieguši, neko neesot metuši vai demolējuši. Taču tāpat nogādāti iecirknī: "Mēs bijām no Bauskas, saprotiet, no laukiem, kad visu tos dalīja policijas iecirknī, tad ienāca, oi, tos tur, tos tur, a šos četrus desertam atstāsim".

Atstāšana desertam nozīmēja, ka visus četrus baušķeniekus aizturēja un 40 dienas viņi pavadīja cietumā. Ingum esot inkriminēta mešana ar pudeli kriminālprocesā nenoskaidrotam policistam. "Es cītīgi gāju atzīmēties divas reizes nedēļā, dēļ tā es veiksmīgi nobankrotēju, es nevarēju izbraukt elementāri no valsts, valstī sākās, tā saucamā krīze, nekādi darbi negāja, es nevarēju izbraukt no valsts. "Google" vēl joprojām stāv mans vārds, uzvārds, ka es esot laupījis "Latvijas balzamu"…Nu, sakiet, kur es varu savu CV aizsūtīt?" neizpratnē ir Ingus.

Tagad Ingus strādā ārzemēs. Kļūda internetā nav izlabota. Taču, kad Ingus un divi no viņa trim draugiem tika attaisnoti, emocijas uzjundījušas. "Bijām šokēti, patīkami šokēti, ka varētu sākt ticēt, ka Latvijā ir taisna tiesa iespējama. Jo, kad mūs attaisnoja, mēs 20 minūtes parunāt nevarējām," saka Zaharčenoks.

Attaisnoto trīs baušķenieku lietā prokurore iesniegusi apelācijas procesu un tiesāšanās turpināsies maijā. Vai, viņaprāt, 13.janvāra notikumi darīja citādu Latvijas politikas dzīvi:

"Teiksim tā -

Latvijai bija iespēja radikāli mainīt visu savu nostāju, bet pasīvās tautas attieksmes dēļ…  Kā mēs te sazināmies visi, tie tuvākie, sarunās pārsvarā ir tas, ka ir nepabeigta darba sajūta attiecībā uz visa to. Tas, kas pietrūkst - tautai pietrūkst vienotības. Sašķeltu tautu ir viegli vadīt."

Andris: Tikām ievilkti politiskā spēlē

13.janvāra vēlā vakara notikumos piedalījās arī Andris Maziks. Tagad viņš uzskata, ka toreiz, pirms pieciem gadiem, visi nemieru dalībnieki bija ievilkti politiskā spēlē. "Es esmu upuris, tās sistēmas upuris, es noticēju, ka kaut kas kaut ko mēģina mainīt, tas viss bija ilūzija, tā vienkārši bija ilūzija, tur bija vajadzīgi cilvēki. Bet nekas jau nemainās, ar to nekas nav mainījies", secina Andris. Tobrīd pirms pieciem gadiem Andris strādāja Īrijā un uz Latviju bija atbraucis dažu dienu darīšanās. Tagad Andris strādā Vācijā. "Es nedevos apmeklēt mītiņu, es vienkārši gāju izlikt emocijas…" Andris piebilst, līdz Saeimai viņš netika, tikai līdz Līvu laukumam. Taču arī viņu aizturēja un notiesāja par nekārtībām. Andrim ir versija, kas īsti bija 13.janvāris:

Tas bija viss izspēlēts - tā bija kontrolēta tvaika nolaišana. Visticamāk, vai nu varas dalīšana vai nu tika pieņemti aizmuguriski kādi lēmumi, par ko vispār nezina, neizdevīgi sabiedrībai. Uz tā viedokļa, kas notika 13.janvārī, neviens pat neinteresējās, jo aktualitāte bija 13.janvāris".

Andris tiesas spriedumu nepārsūdzēja, viņš samaksāja tūkstoš latu naudas sodu. Tagad viņam dzīvē esot citas prioritātes.

Līdzīgi darīja arī Mārtiņš Šķēle. Viņam piemēroja šajā lietā tiesas biežāk piespriesto sodu - piespiedu darbu. "Nu, kā vāca visus, nejauši savāca, pierādījumu nekādu nebija, tiesā nācās teikt, ka esmu vainīgs, nu lai ātrāk tiktu brīvībā, lai varu strādāt," saka Šķēle.

Šīs  80 stundas Mārtiņš Traumatoloģijas slimnīcā mazgāja grīdas. Līdzīgi kā Andris, arī

Mārtiņš uzskata, ka nekas daudz nav mainījies - daudzi aizbraukuši prom, bet palikušajiem jācīnās par ģimenes uzturēšanu.

Sociālantropologs: Agresijā izpaudās neamierinātība un aizvainojums

Tomēr sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka sabiedriskās domas aptaujas tagad rāda pavisam citu ainu nekā pirms pieciem gadiem. Tad DNB barometra mērījumi vēstījuši, ka cilvēkiem bija sajūta, ka ir vissliktākā situācija - gan attiecībā uz  nākotnes prognozēm, gan ekonomisko vērtējumu, gan valdības darba novērtējumu. Cilvēki jutās arī aizvainoti, saka Sedlenieks:

"Tajā skaitā,

protams, arī par aicinājumu vienkārši saspiesties kopā kā pingvīniem un pārlaist krīzi, un šī bija viena no tādām saspiešanās kopā kolektīvas darbības izpausmēm".

Sedlenieks norāda, ka tagad sabiedriskās domas mērījumi ir pavisam citādi. "Tajā janvārī tas indekss bija mīnus 79, bet tagad tas ir tuvu nullei, tās ir ļoti, ļoti lielas atšķirības. Tas uzlabojums, kas bijis no dziļākā krīzes punkta, ir nesalīdzināmi labāks".

Pēc Sedlenieka domām, līdz ar to ir daudz mazākas iespējas, ka tagad varētu notikt līdzīgas protesta akcijas.

Pabriks: Mītiņš un grautiņš uzrādīja slimos punktus

Latvijas Radio centās uzrunāt arī 2009.gada 13.janvāra mītiņa vienu no redzamākajām sejām – "Sabiedrība citai politikai" līderi Aigaru Štokenbergu, kurš tagad ir "Pasažieru vilciena" valdes loceklis. Divu dienu garumā uz telefona zvaniem viņš neatsaucās. Atsaucās Artis Pabriks, Štokenberga kādreizējais partijas biedrs un viens no 13.janvāra tautas sanāksmes rīkotājiem. Pabriks atzīst, ka šis mītiņš bija viens no vairākiem pasākumiem, kad partija "Sabiedrība citai politikai" norādīja uz tālaika politiskajām problēmām. "Es domāju, ka tas bija viens no tiem katalizatoriem - tas ir jāredz visā kopīgajā ķēdē. Tas nebija vienīgais, būtu pārsteidzīgi teikt, ka šis pasākums izmainīja Latvijas politiku, tas neizmainīja. Bet tas bija viens no  tiem, kas norādīja uz vājajiem punktiem, uz slimajiem punktiem, jo atsvešinātība tajā laikā starp politisko eliti, turpināja palielināties, pieaugt," viņš saka.

Pabriks arī piebilst, ka pēdējo piecu gadu laikā ekonomiskā krīze pārvarēta, tomēr ir vēl nepadarīti darbi - jāstrādā pie sabiedrības ticības saviem un arī valsts spēkiem. Jautāts, vai Dombrovska valdības krišana nav solis atpakaļ, Pabriks nepiekrīt: "Nu, nebūsim tik pesimistiski - ne jau tāpēc, ka nav uzkritis sniegs, mums uzreiz jābūt ar tik tumšu noskaņojumu. Nevaram mēs divas reizes iekāpt vienā un tajā pašā ūdenī, nu, nesanāks tas mums, neesam mēs tajā pašā punktā. Un tas, ka valdības nāk un iet, tā ir normāla parādība demokrātiskā valstī".

Zatlers Saeimas atlaišanu tobrīd pielīdzinātu valsts bankrotam

Valdis Zatlers, kurš bija Valsts prezidents tajā laikā, labi atceras 13.janvāra vakarā notikušo: "Un iekšlietu ministrs [Mareks Segliņš], kā ziniet, dzēra vīniņu tajā vakarā, premjers [Ivars Godmanis] lamāja Štokenbergu, ka tas pie visa vainīgs, un teica, kas tas ir - tauta sit policiju, sacelšanās pret tautas varu... Bet neviens neuzdeva jautājumu, kāpēc…," saka Zatlers.

Zatlers stāsta, ka sapratis, ka iniciatīva jāuzņemas viņam - nākamajā dienā viņš uzdeva trīs uzdevumus valdībai, trīs uzdevumus parlamentam. Parlaments to uztvēra kā ultimātu. Uz jautājumu - kāpēc neatlaida Saeimu, kā prasīja protestētāji, viņš atbild ar jautājumu - vai tas būtu īstais brīdis valstiski? "Mums ir jāpārvar krīze, jāatjauno rīcībspēja gan valdības, gan parlamenta līmenī, un ekonomiskais stāvoklis ir tāds, ka, ja mēs sākam diezgan neprognozējamus procesus piecu mēnešu garumā pirms jaunām Saeimas vēlēšanām," skaidro Zatlers. Bijis jāsaprot, ka tas būtu valsts bankrots.

Politologs: Zināmas korekcijas tika panāktas

Savukārt politologs Ivars Ījabs norāda, ka 13.janvāris, ir ieviesis zināmas korekcijas: "Bet kopumā, protams, kā mēs redzam, acīmredzot, tā 2009.gada 13.janvāra pasākuma dotā imunitāte ir tik liela, ka neviens no oficiālajiem politiķiem kopš tā laika nav aicinājis cilvēkus uz masu akcijām un masu mītiņiem pilsētā, jo neviens īsti nezina, ar ko tas beigsies."

Tāpat arī politologs Ijabs nenoliedz, ka raugoties no politikas teorijas viedokļa, vardarbība paātrina procesus: "Tas nenozīmē, ka viss kaut kas kardināli mainās, bet kaut kādas tendences, kas jau aizsākušās, ja šo tendenču realizācijas laikā notiek kādas vardarbības akcijas, grautiņi, sprādzieni, nedod Dievs, tad tas lielā mērā paātrina norises, un tas notika arī šajā gadījumā, jo, kā mēs zinām,

pirmkārt bija Zatlera ultimāts, kurš tobrīd bija pārmeties pretējā nometnē un sāka runāt, ka ir jāpieņem radikāli lēmumi, un viņam arī izdevās šo to dabūt cauri".

Ījabs atgādina, ka nedaudz vairāk kā mēnesi pēc 13.janvāra grautiņiem sekoja tālaika premjera Godmaņa atkāpšanās un valdības krišana, Valsts prezidents Valdis Zatlers izvirzīja Valdi Dombrovski premjera amatam, tā paša gada pavasarī lielā mērā uz šo notikumu fona parādījās jaunā koalīcija. Tomēr par to, vai 2009.gada 13.janvāri var dēvēt par būtisku pavērsiena punktu politiskajā procesā, politologs Ijabs šaubās.

"Nu, ja runā par tādu radikālu lūzuma posmu, es domāju, ka visdrīzāk, ka nē. Tas, ka tautai nepatīk Kalvīša koalīcija un ka diezgan lielai daļai šīs koalīcijas oponentu ir liels sabiedrības atbalsts, un oponenti tobrīd tika asociēti ar "Jauno laiku", tas bija skaidrs jau diezgan agri, viņu reitingi jau bija diezgan zemi, viņi turējās, Bet es teiktu, ka 2009.gada 13.janvāris drīzāk paātrināja procesus, bet tas nekādas tendences neizraisīja tādā gadījumā."

Apsūdzēta tika 71 persona

Atgriežoties pie tiesu procesa kopējā grautiņa lietā jeb precīzāk - masu nekārtību lietā, pirmajā instancē tas tuvojas beigām.

"Attiecībā par 13.janvāra grautiņu lietu, prokuratūra ir pierādījusi, ka var un spēj pabeigt tik apjomīgu lietu, kāda bija šī lieta…" - Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga norāda, lietā apsūdzēto personu skaits bija liels - kopumā 71. Divarpus gadus ilga pirmstiesas izmeklēšana, un aptuveni tikpat ilgi lieta ir tiesā.

Šobrīd pret 45 personām likums ir stājies likumīgā spēkā, pret sešām personām vēl turpinās vēl šobrīd tiesvedība, piecas personas ir meklēšanā, savukārt pret 14 personām pirmās instances tiesa ir izskatījusi, bet ir iesniegti apelācijas procesi Augstākajā tiesā un tie vēl nav izskatīti," saka Šēnberga.

Savukārt kāds apsūdzētais notiesāts un cietumā ieslodzīts Brazīlijā, tāpēc Latvijas tiesa lietu skata bez viņa klātbūtnes. Vairākumam apsūdzēto tiesa piespriedusi piespiedu darbus. Atsevišķiem notiesātajiem ir reāla brīvības atņemšana, bet vairākums no viņiem jau bijuši iepriekš tiesāti.

Šobrīd cietumā ir arī Edgars Gorbaņs,  kurš pirms pieciem gadiem 16 gadu vecumā piedalījās 13.janvāra nemieros. Viņam nekārtību laikā specvienības "Alfa" vīri  izšāva aci. Latvijas Radio uzzināja, ka Gorbaņam tiesa sākumā piesprieda piespiedu darbu. Taču no noteiktajām stundām viņš izpildījis tikai astoņas, tāpēc tiesā vērsies Valsts aprobācijas dienests. Noteikto sodu tiesa aizstāja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 22 dienām. Biedrībā "13.janvāris" ir arī ziņas, ka vēl cits 13.janvāra nemieru dalībnieks pieprasījis patvērumu Kanādā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti