Pētnieks: Sankcijas pret Ukrainu var būt efektīvas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

 

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Ukrainas amatpersonām, iesaldējot aktīvus, varētu būt efektīvas, jo tās iedzeltu varai pietuvinātiem ekonomiskiem grupējumiem, kuri arī būtu ieinteresēti atrisināt ieilgušo krīzi, kas sākās novembra nogalē pēc varas lēmuma neturpināt eirointegrāciju, uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Cepurītis ceturtdien intervijā Latvijas Radio  norādīja, ka Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdīšanas laikā viņa ģimene un pietuvinātas personas vairojušas savu rocību,  un šie ekonomiskie spēlētāji ir ieinteresēti, lai viņš saglabātu amatu.

Tomēr ES sankcijas, piemēram, aktīvu iesaldēšana, var būt efektīvas, jo tās iedzeltu ekonomiskajiem grupējumiem un oligarhiem un motivētu iesaistīties sarunās ar opozīciju, lai panāktu vienošanos, kas būtu pieņemama arī ES.

Viņš gan norādīja, ka par varas un opozīcijas sarunām ir neskaidrība – vai Janukovičs kontrolē valsti un vai trīs opozīcijas līderi kontrolē opozīciju. Ja vara un opozīcijas līderi panāks kādu vienošanos, jautājums ir, vai protestētāji atbalstīs šo vienošanos, norādīja pētnieks.

Viņš arī pauda, ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš varēja būt stingrāks savā nostājā par Ukrainā notiekošo, taču viņa ne īpaši ass paziņojums par nepieciešamību izbeigt vardarbību saskan ar viņa ārpolitikas vīziju - nepieciešamību sadarboties ar postpadomju valstīm. 

Pētnieks gan uzsvēra, ka, iespējams, ar asiem paziņojumiem var tikai nokaitināt Ukrainu un labāk "iet kopā ar ES", jo Eiropas Savienība tomēr ir spēcīgāks spēlētājs. Tiesa, ceturtdien gaidāmajā ES ārlietu padomes sēdē būs liels izaicinājums pārliecināt vairākas ES valstis, īpaši dienvidvalstis par sankciju nepieciešamību.  

Jau ziņots, ka Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu Arsenija Jacenjuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagniboka tikšanās laikā trešdienas vakarā puses pasludināja pamieru un sarunu procesa sākumu, lai izbeigtu asinsizliešanu, stabilizētu situāciju valstī, kā arī garantētu pilsonisko mieru.

Otrdien un trešdien notikušajās sadursmēs Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā vairāk nekā 25 cilvēku gājuši bojā un vismaz 1000 ievainoti, milicijas vienībām cenšoties ieņemt Neatkarības laukumu. Varas iestādes paziņojušas, ka opozīcija šādi ar varu mēģina pārņemt varu valstī.

Sadursmes Kijevā un mazākā mērā citās pilsētas norit kopš 21.novembra pagājušajā gadā. Protestētāji norāda, ka viņi protestē gan pret Janukoviča vēlmi tuvināties Krievijai, nevis ES, gan pret korupciju Ukrainā un pastāvošo varu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti