Panorāma

Nekvalitatīvi katetri Austrumu slimnīcā?

Panorāma

RPIVA studenti protestē pret reorganizāciju

Pētnieki: izglītības kvalitāte Latvijā krītas reformu trūkuma dēļ

Pētnieki: Izglītības kvalitāte Latvijā krīt reformu trūkuma dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Viens no Eiropas izglītības sistēmas pamatprincipiem – dot līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību bērniem no pārtikušām un trūcīgām ģimenēm. Tas ir valsts uzdevums. Latvija nav sliktākais piemērs, tomēr OECD PISA pētījumi rāda, ka amplitūda ir milzīga. Latvijā ir izcilas pasaules līmeņa skolas, bet ir arī tādas, kur zināšanu līmeni var salīdzināt ar sliktākajiem Āfrikas piemēriem.

Vēl pirms astoņiem gadiem Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi 49 valstu konkurencē auga visstraujāk. Turklāt ne tikai matemātikā, bet visās satura jomās bijām labākie. Apsteidzām pat Honkongu, Vāciju, britus un Japānu. Taču tagad izaugsme, piemēram, lasīšanā apstājusies līdzīgi kā Polijā, Čīlē, Indonēzijā. Turpretim Igaunijai skolēnu sasniegumiem līkne ir augšupejoša.

Latvieši var… Igaunijā

Uz jautājumu, kāpēc tā notiek, LTV atbildes meklēja gan Latvijā, gan arī Igaunijā. Un tas izvērtās stāstā par to, kā var arī latvieši… šoreiz par to, kā latvieši var Igaunijā.

Igaunijas izglītības sistēmā latviešiem ir nozīme. Ne tikai tāpēc, ka igauņu izglītības ministre Mailisa Repsa ir precēta ar latviešu vīru un stāstīja, ka viņu pieci bērni visai daudz laika mēdz pavadīt Latvijā. Bet arī tāpēc, ka Igaunijas OECD izglītības pētījumu programmu jeb tā saukto PISA vada latviete, kas savulaik aizprecējusies ar igauni.

Latvieti Gundu Tiri Igaunijā pazīst teju vai katrs. Viņa jau desmit gadus pēta datus, komentē rezultātus un konsultē par uzlabojumiem.

"Interesanti ir tas, ka igauņi vienmēr par visu ir kritiski. Nekad nekas nav labi! Un tad, kad mēs pirmoreiz piedalījāmies PISA pētījumā, pēkšņi rezultāti bija ļoti labi. Un igauņi vienkārši nevarēja noticēt – kā tas var būt, ka mēs esam kaut kur labi. Tāpēc mums ir bijuši vajadzīgi jau četri pētījumi, lai cilvēkiem pateiktu, ka mēs kaut ko darām pareizi. Un to ir samērā grūti pieņemt," saka Gunda Tire.

Atsevišķi strādā ar talantīgajiem un atpalicējiem

Par Igaunijas spožo rezultātu arvien biežāk padomus prasa ārzemnieki. To darīja arī Latvija. Atbilde ir –

vairāk un atsevišķi jāstrādā ar talantīgajiem skolēniem un vairāk un atsevišķi ar atpalicējiem.

Tiem palīdz par Eiropas naudu izveidoti speciāli atbalsta centri katrā Igaunijas rajonā.

"Man liekas – Latvijā arī noteikti tas vājāko skolēnu gals ir pārāk liels. Ar to vajadzētu strādāt. Un droši vien arī tas gudrāko skolēnu skaits varētu būt liels. Jo Latvijai tāpat kā Igaunijai jāsameklē visi tie potenciāli, kas ir. Un, ja viņi paliek tajā vidējā masā un viņi netiek attīstīti, izkopti un no viņiem nerodas zinātnieki un politiķi, un gudri cilvēki, tad tā ir žēl. Tā ka individuālā pieeja skolā skolēnam, tā ir ļoti svarīga," norāda Gunda Tire.

Rezultātu pamats – reformas

To pašu amatu, ko Gunda Tire Igaunijā, Latvijā pilda Andris Kangro, starptautiskā pētījuma vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes profesors.

Viņš atzīst – tolaik, kad priekšgalā bija Latvija, starptautiskie pētnieki novērtēja, ka veiksmes pamats ir reformas.

"Un tad, lūk, Latvijai bija kvalitātes izaugsme izskaidrota ar diezgan aptverošām reformām visās pamatjomās. Viens – tas bija mācību saturs. Tai skaitā mācību standarti, skolotāju tālākizglītība. Tālāk – vērtēšana, novērtēšana," skaidro Andris Kangro.

Un vēl – pētnieki abās robežas pusēs secina, ka

Latvijā arvien vēl izglītībai vajadzīgā nauda aiziet nevajadzīgu skolu uzturēšanā.

"Viņi [Igaunija] šajās nepatīkamajās reformās [tikuši] tālāk ar skolu tīklu. Es domāju, ka tas noteikti ir viens iemesls," uzskata pētnieks.

Motivēšana un centība

Tam līdzi nāk arī skolu un skolēnu motivēšana – gribēt būt labāko vidū. Igaunija savējos cenšas iedvesmot.

"Mēs sakām – tu esi izvēlēts pārstāvēt Igauniju PISA testā. Un mēs viņiem dodam diplomus, un mēs viņiem dodam konfektes, ka viņi to dara – mazu "gotiņu". Un viņi ir ļoti laimīgi tādā ziņā, ka viņi to uztver kā lepnuma lietu. Ja par to runā un tā ir populāra lieta, tas ir tā kā futbolkomanda – mēs esam Igaunijas futbolkomanda," stāsta Gunda Tire.

Bet Latvijā pētnieki pamanījuši fenomenu –

tieši spējīgāko skolēnu grupā pietrūkst centības būt vēl labākiem.

Kāpēc tā ir? "Grūti pateikt. Varbūt mēs negribam, ka mums ir augsti rezultāti? Varbūt neviens to negrib? Skolās negrib, skolēni negrib, ka viņiem ir ļoti augsti rezultāti, skolotāji negrib, ka skolai ir ļoti augsti rezultāti? Tā jau gribētu, bet vai tāpēc ir vērts mocīties? Varbūt nav vērts saspringt, jo man tāpat ir labi? Jo kāda atšķirība, vai es skolā dabūju 9 vai 10? Tāpat būs labi! Tāpat es tikšu augstskolā Latvijā, kur es esmu iecerējis. Arī šāds dīvains paradokss parādās," norāda LU Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti