Eiropas Savienība (ES) nevar novērst to, ka Putina režīms finansē radikālos spēkus Eiropā, sabiedrisko mediju portālam rus.lsm.lv saka viens no Briseles ekspertiem par "Maskavas roku" Eiropā Rolands Freidenšteins. Par Kremļa režīma saitēm ar radikālajiem spēkiem Eiropā Briselē šonedēļ sprieda divas dienas - seminārā "Kāpēc Eiropas populisti atbalsta Putina Krieviju un ko tas nozīmē demokrātijai Eiropā?", kā arī Martnesa Eiropas pētījumu centra rīkotajā transatlantiskās domnīcu konferencē "Vai Rietumi spēj tikt galā ar izaicinājumiem?".
Ieviest juridiskus mehānismus, kas ierobežotu Kremlim pietuvinātu banku un uzņēmumu finansējumu galēji labējām partijām (tādām kā Marinas Lepenas Nacionāla fronte Francijā), ir praktiski neiespējami, uzsver Freidenšteins.
Nelīdzināties Kremlim!
Visi ierobežojumi būtu Kremļa taktikas atkārtošana, cīņā ar "ārvalstu aģentiem" aizliedzot ārvalstu finansējumu nevalstiskām organizācijām, uzskata eksperts.
Konteksts
Pagājušajā nedēļā Francijas galēji labējie apstiprināja, ka saņēmuši 9 miljonu eiro aizdevumu no bankas, kas saistīti ar Kremli, bet dažas dienas vēlāk kļuva zināms par vēl 2 miljoniem eiro, kas aizdoti no Kiprā reģistrēta uzņēmuma, kas pieder bijušajam VDK virsniekam.
Saskaņā franču žurnālu "Mediapart", kas atklāja šos faktus, tā ir tikai aisberga redzamā daļa: Kremļa aizdevumi Nacionālajai frontei var sasniegt 40 miljonus eiro. Aptuveni tāda summa ir vajadzīga Marinas Lepenas un viņas partijas dalībai prezidenta un parlamenta vēlēšanās 2017. gadā.
Savukārt vācu laikraksts "Bild" apraksta mehānismu, caur kuru Kremlis finansējot Vācijas antieiro partiju "Alternatīva Vācijai". Tikmēr pavasarī notikušajā Eiropas ultralabējo politiķu sanāksmē Vīnē, kuru rīkoja un finansēja Kremlim pietuvinātais oligarhs Konstantīns Malofejevs un kurā galvenais runātājs bija eirāzisma ideologs Aleksandrs Dugins, piedalījās Austrijas Brīvības partijas līderis Karls Heincs Štrāhe, kurš novembra beigās viesojās Maskavā un piedalījās diskusijā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
"Putins redz iespēju un veikli to izmanto," Freidenšteins saka par Kremļa režīma atbalstu radikāli labējiem un kreisajiem spēkiem Eiropā. Pēc eksperta domām, Krievijas prezidents meklē sabiedrotos Vecajā pasaulē un atrod tos Francijas Nacionālajā frontē, ungāru radikāli nacionālajā partijā "Jobbik", grieķu "Zelta rītausmā " un citur.
Pēdējo dažu gadu laikā Putins ir formulējis savdabīgu "šķidro ideoloģiju," uzskata Freidenšteins, "tas ir nereti pretrunīgu ideju kopums, ar kurām Krievijas prezidents manipulē un pielāgojas jebkurai situācijai."
"Tas, ko mēs varam darīt un darīsim - atmaskosim Putinu, cīnīsimies ar viņa ideoloģiju un izgaismosim tās pretrunas," teica Freidenšteins. Viņš pārliecināts, ka primāri to nevajadzētu darīt valdībām vai parlamentiem, bet gan pilsoniskajai sabiedrībai.
Aktuāla tēma
Par Kremļa režīma saitēm ar radikālajiem spēkiem Eiropā Briselē divas dienas sprieda Martnesa Eiropas pētījumu centra rīkotajā transatlantiskās domnīcu konferences "Vai Rietumi spēj tikt galā ar izaicinājumiem?" seminārā "Kāpēc Eiropas populisti atbalsta Putina Krieviju un ko tas nozīmē demokrātijai Eiropā?
"Līdzās populistiem, divi galvenie izaicinājumi Rietumiem šodien ir Putina Krievija un "Islāma valsts" (ISIS), kas cenšas uzspridzināt Rietumu pamatvērtības - tiesiskumu, demokrātiju, robežu neaizskaramību, secināja Briseles konferences dalībnieki.
Pašas Eiropas populisma tendencēs analītiķi saskata kolaboracionisma draudus ar pašreizējo Kremļa režīmu.
"Populisms noved pie kolaboracionisma ar ļaundariem, kuri anektē kaimiņu teritorijas. Ir ļoti žēl, ka daži līderi Rietumos ir draugos ar šo ļaunumu," debatēs teica bijušais Slovākijas premjerminists Mikulašs Dzurinda, kurš pašlaik ir Martensa centra prezidents.
Dzurinda uzskata, ka saistībā ar krīzi Ukrainā Rietumiem ir nepieciešams izvairīties no atkarības no Krievijas.
"Tas nenozīmē, ka jāatsakās no tirdzniecības ar Krieviju. Tas nozīmē izdarīt izvēli par labu jauniem cauruļvadiem un jauniem resursiem," teica Dzurinda, uzsverot, ka "Putins ir mūsu atkarību manipulāciju meistars".
"Ukrainas krīze nav stāsts ne par Ukrainu, ne par Austrumeiropu un pat ne par Krieviju. Tas ir stāsts par Eiropu kopumā," teica Freidenšteins.
Rolands Freidenšteins
Direktora vietnieks un pētījumu vadītājs Briseles domnīcā "Vilfrīda Martensa centrs". Tā ir labēji centriskās Eiropas Tautas partijas domnīca, kas izveidota 2008. gadā. Deviņdesmitajos gados Freidenšteins darbojās ārpolitikas un drošības politikas plānošanas grupā Eiropas Komisijā. Vadījis Konrāda Adenauera fonda biroju Varšavā un ir daudzu publikāciju autors par Eiropas integrāciju un starptautisko drošību.
"Putina bīstamība ir tajā, ka viņš cenšas graut mūsu fundamentālās demokrātiskās vērtības, atbalstīt ekstrēmus spēkus un pretnostatīt Eiropas valstis. Viņš vēlas vājināt ES un parādīt, ka NATO ir bezpalīdzīga," rezumēja Freidenšteins.
Antireklāma kā labākais reklāmas veids
Tomēr Freidenšteina kolēģim, Eiropas Tautas partijas ģenerālsekretāram Antonio Lopesam Isturisam ir atšķirīgs viedoklis par Eiropas vienotību. Diskusijā konferencē viņš pastāstīja kādu "stāstiņu iz dzīves".
Pirms dažām dienām viņam bijusi runa ar Krievijas vēstnieku ANO Vitāliju Čurkinu. Pēc divu stundu Čurkina žēlabu uzklausīšanas Lopess devies pie vēstnieka un pateicies viņam: "Es apsveicu jūs, vēstnieka kungs, par to, ka jūs dariet visu iespējamo, lai Eiropa patiešām saliedētos!". Čurkins uz mani bija ļoti dusmīgs, noteica Lopess.
