Pētniece: Baltijas valstu pašaizsardzības spējas sadārdzinātu Krievijas iespējamo agresiju

Vienīgais solis, kā stiprināt NATO atturēšanas politiku pret Krieviju, ir palīdzēt attīstīt Baltijas valstīm to pašaizsardzības spējas, tādējādi paaugstinot izmaksas Krievijai, ja tā nolemtu rīkoties agresīvi šajā reģionā, uzskata Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Nora Vanaga.

Pētniece Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikācijā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017", kuras prezentācija norisināsies 18.janvārī, analizējusi Latvijas drošības politiku, atturēšanas stratēģijas veidošanu.

Savā rakstā viņa atzinusi, ka NATO dalībvalstīs nav politiskās gribas savu spēku sūtīšanai pastāvīgai klātbūtnei Baltijas valstīs. Šādam lēmumam nav atbalsta ne politiskā, ne sabiedrības līmenī. Līdz ar to bataljona izmēra spēki rotācijas kārtībā netiek uztverti kā provocējošs risinājums Baltijas valstu apdraudējuma sajūtas mazināšanai.

Vanagas skatījumā, bataljona izmēra spēku ieguldījums Latvijas aizsardzības stiprināšanā būtu daudz kvalitatīvāks. Vairākas NATO dalībvalstis saskata savu militārpersonu rotācijas kārtībā izvietošanu Baltijas valstīs kā iespēju apmācīt Baltijas valstīm trūkstošās militārās prasmes.

"Latvijas infrastruktūra ir neattīstīta tik daudzskaitlīga spēka kā brigādes pastāvīgai izvietošanai. Lai izbūvētu atbilstošu infrastruktūru, vidējā termiņā būtu ievērojami izdevumi, kas no Latvijas aizsardzības budžeta nav pieejami," norādījusi pētniece.

Savukārt bataljona izmēra spēku uzņemšanai rotācijas kārtībā ir gan līdzekļi Baltijas valstu aizsardzības budžetos, gan arī NATO dalībvalstīs ir politiskā griba segt viņu personāla dalības NATO spēkos izdevumus.

Vienlaikus pētniece uzsvērusi, ka jāstrādā pie spēku integrēšanas Latvijas bruņoto spēku sastāvā, vismaz attiecībā uz iespējamajiem krīzes scenārijiem. Vanaga skaidroja, ka Aizsardzības ministrijai savā komunikācijā ar sabiedrību ir svarīgi skaidrot bataljona izvietošanas mērķi un tā uzdevumus, lai nepieļautu Krievijas propagandas vēstījumu, ka "Latvijā atrodas okupantu spēki" vai "NATO spēku klātesamība provocē Krieviju", izplatīšanos.

Visbeidzot, kā norādījusi pētniece, lai gan daudznacionālo bataljonu izvietošana Baltijas valstīs ir būtisks politiskās solidaritātes apliecinājums NATO ietvaros, vērtējot no militārā viedokļa, tas nespēj stāties pretī Krievijas militārajam pārspēkam. Papildus esot jāpatur prātā, ka NATO saskaras ar būtiskām problēmām, nodrošināt ātrās reaģēšanas spēku ātru pārvietošanu.

"Līdz ar to vienīgais solis, kā stiprināt NATO atturēšanas politiku pret Krieviju, ir palīdzēt attīstīt Baltijas valstīm to pašaizsardzības spējas, tādējādi paaugstinot izmaksas Krievijai, ja tā nolemtu rīkoties agresīvi šajā reģionā," uzskata Vanaga.

LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam. Grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt