Latvijā lielo uzņēmumu vadībā ir apmēram tikpat daudz sieviešu kā Zviedrijā, Somijā un Francijā. Tāds pārsteidzošs secinājums parādās jaunākajā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta publicētajā pētījumā. Tomēr pētījuma autori nevar izskaidrot, kas ir palīdzējis sasniegt šādus rezultātus un kādēļ Latvijā sieviešu lielo kompāniju priekšgalā ir krietni vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
- Līdzvērtīgi Skandināvijai un Francijai
- Vajadzība pelnīt un pieejama izglītība
- Iemesls - etniskais sastāvs?
- Līdzsvarota dzimumu līdztiesība
- Bet politikā sievietes krietni mazākumā
- Jo augstāki amati, jo mazāk sieviešu
- Apvienot karjeru un ģimenes dzīvi
Līdzvērtīgi Skandināvijai un Francijai
Latvijā esam pieraduši redzēt sievietes dažādu lielu uzņēmumu vadībā. Tā jau no 1996.gada Ingrīda Blūma ir vadījusi vienu no lielākajām bankām - "Hansabanku". Savukārt 2001.gadā Baiba Rubesa ir kļuvusi par uzņēmuma "Statoil Latvija" pirmo personu. Un tie ir tikai pāris piemēri.
Tomēr maz kurš apzinās, ka Latvijā lielo uzņēmumu vadībā proporcionāli ir apmēram tikpat daudz sieviešu kā Skandināvijas valstīs un Francijā, proti, 36%.
"Mēs varam diezgan labi saprast, kāpēc šāda situācija ir trīs minētajās valstīs, ar kurām mēs Latviju varam salīdzināt.
Tas, ko ne pētījuma autori varēja uzreiz pateikt, ne arī skatoties zinātniskajā literatūrā - kas ir tas, kas izskaidro šo Latvijas sasniegumu," atzīst Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Kristaps Petermanis.
"Un šeit bija diezgan interesanti, ka pēc pētījuma publiskošanas vairāku valstu politikas veidotāji ir sazinājušies ar mums, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ekspertiem, un prasījuši - vai jūs kaut ko zināt par Latvijas labajām praksēm? Kas ir tas, kas ir novedis pie tik laba rezultāta?" stāsta Petermanis. Ja mūsu valsts patiešām spētu saprast, kas tad ir veicinājis tik aktīvu sieviešu iesaisti lielajā biznesā, tas varētu kļūt par vēl vienu sasniegumu, ar ko lepoties, viņš piebilst.
Vajadzība pelnīt un pieejama izglītība
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone to skaidro ar nepieciešamību uzturēt ģimeni: "Deviņdesmito gadu ekonomisko pārmaiņu laikā tā bija arī nepieciešamība pelnīt, lai nodrošinātu savu ģimeni."
Meņģelsone uzskata, ka, pirmkārt, būtu jāņem vērā vēsturiskais faktors. Gan padomju gados, gan vēlāk sievietēm Latvijā bija jāstrādā. Tas bija gan vispārpieņemts, gan arī nepieciešams, lai savilktu galus kopā.
"Latvijā sieviešu iekļaušana darba tirgū ir salīdzinoši augstāka nekā daudzviet Eiropā, it sevišķi dienvidvalstīs, jo, piemēram, mums ir salīdzinoši labāka pirmsskolas iestāžu pieejamība nekā Rietumeiropā. Līdz ar to sieviešu iespēja piedalīties darba tirgū ir labāka," saka Meņģelsone.
Tāpat svarīga ir arī izglītība, piebilst Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: "Augstākās izglītības īpatsvars Latvijā sieviešu vidū ir augstāks. Un tas nāk vēsturiski jau no 60.-70.gadiem. Piemēram, vīriešu ar augstāko izglītību ir 18% un sieviešu ir 26%. Līdz ar to šis procentuālais pārākums palielina varbūtību nonākt vadošos amatos arī uzņēmējdarbībā."
Tātad bērnudārzi, augstākā izglītība, kā arī tradīcijas un nepieciešamība strādāt algotu darbu ir daži no faktoriem, kas varētu būt palīdzējuši daudzām sievietēm uzbūvēt veiksmīgu karjeru Latvijā.
Turklāt gluži vienkārši sieviešu vecumā virs 50 gadiem Latvijā ir vairāk nekā vīriešu. Un tas bieži vien ir vecums, kad cilvēki sasniedz augstu vadītāja amatu.
Iemesls - etniskais sastāvs?
Tomēr lielā mērā šie apstākļi ir līdzīgi arī pārējās Baltijas valstīs. Bet tur sieviešu īpatsvars lielo uzņēmumu vadībā ir krietni zemāks.
Lietišķo sieviešu apvienības vadītāja Irina Pētersone uzskata, ka par iemeslu varētu būt Latvijas etniskais sastāvs. Proti, ja skatās kopumā, tad uzņēmējdarbībā dodas diezgan daudz krievu sieviešu. "Piemēram, viena latviete grib strādāt tieši ar viņām [krieviski runājošām sievietēm], lai pamācītos, kā uzsākt savu biznesu," stāsta Pētersone.
Lietišķo sieviešu apvienība jau vairāk nekā 20 gadus organizē dažādus kursus un apmācības, kas palīdz sievietēm uzsākt savu biznesu vai citādi pozitīvi mainīt dzīvi. Un šajās nodarbībās Pētersone ir novērojusi, ka latviski runājošās sievietes labprāt grib pasmelties idejas no krieviski runājošām.
Tomēr Pētersone atzīst, ka, pēc viņas novērojumiem, Krievijā sievietes ne tik aktīvi vēlas uzsākt savu biznesu: "Bet, kad es biju Krievijā un tur mums bija semināri un konferences, tad tur es redzu, ka krievu sievietes ir ļoti, ļoti mērķētas uz ģimenes dzīvi un ir gatavas strādāt jebkur, tikai ne veidot savu biznesu. Tas ir ļoti interesants novērojums."
Tātad tā nav tika valoda vai mentalitātes atšķirības. Tā ir arī vide, kas mudina sievietes doties uzņēmējdarbībā.
Arī Meņģelsone atzīst, ka kopumā Latvijā ar uzņēmējdarbību nodarbojas diezgan daudz krieviski runājošo cilvēku: "Krievu tautības cilvēki ir daudz aktīvāki uzņēmējdarbībā. Viņi ir gatavāki vairāk riskēt, iesaistīties un piedalīties uzņēmējdarbībā, pretēji latviešiem, kuri ir stabilāki, rūpīgāki un tādēļ bieži vien izvēlas tādas ne tik riskantas zonas."
Raugoties uz dažiem uzņēmumiem, kuru akcijas kotējas biržā, tad tiešām var ieraudzīt, ka gan "Ditton pievadķēžu rūpnīcā", gan "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā", gan "Latvijas tiltos", kā arī uzņēmumā "Olainfarm" starp valdes un padomes loceklēm ir sievietes ar krievu uzvārdiem.
Līdzsvarota dzimumu līdztiesība
Tomēr viennozīmīgus secinājumus izdarīt nevar, jo, piemēram, uzņēmumu "Ventbunkers", kurš nesen ir paziņojis par vēlmi ieguldīt aviokompānijā "ariBaltic", vada Eva Ciniņa, "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja ir Ieva Tetere, bet lielāko Baltijā metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumu "Tolmets" vada Inta Ozoliņa. Šo uzņēmumu akcijas gan biržā nekotējas.
Uz to, ka Latvijā lielo uzņēmumu ir salīdzinoši maz, norāda arī Līga Meņģelsone no Darba devēju konfederācijas. Un tas varētu ietekmēt statiskas datus.
Tomēr Petermanis no Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta uzsver, ka arī kopumā Latvijas situācija dzimumu līdztiesības jomā ir salīdzinoši laba: "Latvijai vispār ir diezgan labi rezultāti sieviešu līdzdalības nodrošināšanā darba tirgū, kā arī izglītības ieguvē. Iespējams, ka tad, ja varbūt citas valstis interesē sudraba lodes risinājumi, proti, ieviesīsim kādu konkrētu pasākumu un panāksim uzreiz uzlabojumu šajā rādītājā, tad Latvijas šo salīdzinoši labo panākumu atslēga ir diezgan līdzsvarota dzimumu līdztiesības nodrošināšana."
Politikā sievietes krietni mazākumā
Vara ir gan naudai, gan politikai. Tādēļ ne mazāk būtiski ir paraudzīties arī uz dzimumu līdztiesību starp politisko lēmumu pieņēmējiem.
No pirmā acu uzmetiena varētu teikt, ka arī šajā ziņā mūsu valstī viss ir kārtībā. Mums ir bijusi gan sieviete prezidente, gan vairākas Saeimas priekšsēdētājas, gan arī valdības vadītāja. Tomēr no 100 Saeimas deputātiem šobrīd 85 ir vīrieši. Savukārt Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdībā ir vēl tikai trīs sievietes – izglītības, kultūras un ekonomikas ministre.
Vīrieši pašreiz vada arī visas deviņas republikas nozīmes pilsētas. Un starp pašvaldību vadītājiem kopumā tikai 24% no visiem novadiem vada sievietes.
Viena no tām ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. "Domāju, ka es vienmēr esmu dzīvē mēģinājusi darīt to, kas mani interesē un kas man patīk. Tāda būtu mana atbilde. Tas nozīmē, ka mans dzīves mērķis nav bijis kļūt par domes priekšsēdētāju. Tāds man nav bijis. Un teikt, ka tā ir nejaušība, arī gluži nebūtu pareizi. Es esmu centusies dzīvē meklēt savu ceļu, kas man ir interesējis un paticis. Un šī ceļa meklējumos arī esmu nonākusi līdz domes priekšsēdētājas amatam."
Bērziņa Kuldīgas novada domi vada kopš 2007.gada beigām. Abi viņas vietnieki domē ir vīrieši. Viņa uzsver, ka attiecības ir koleģiālas un par risinājumu visi parasti cenšas vienoties kopā: "Es cenšos strādāt komandā un uzklausīt cilvēkus un nebūt, kā saka, tāda priekšniece, kas atnāk un kurai var tikai pieklauvēt pie kabineta durvīm un tad tikai ienākt. Man parasti kabineta durvis stāv vaļā."
Tomēr ārpus Kuldīgas domes, kur vairumu no deputātiem veido Bērziņas partijas biedri, ne viss reizēm ir tik vienkārši. "Cita lieta ir, ja mēs paskatāmies tā plašāk. Ja es aizbraucu uz Pašvaldību savienības valdes sēdi vai domes sēdi, tur ir pārsvarā vīrieši.
Tur varbūt ir tā, ka, lai novērtētu tevi kā politiķi un vadītāju sievieti, tev, man liekas, tomēr ir jābūt kaut kādā ziņā... ir jāpārliecina, ka tavs viedoklis ir pareizāks vai labāks nekā vīrietim, lai vīrieši tevi novērtētu," atklāj Bērziņa.
Jo augstāki amati, jo mazāk sieviešu
"Man gribētos teikt, ka mēs ejam uz tādu līdzsvaru starp vīrieti un sievieti. Man liekas, ka tas būtu svarīgi, ka tas ir arī varā un politikā," saka Kuldīgas domes vadītāja.
Bērziņas redzējums par to, kādai ir jābūt ideālai situācijai, lielā mērā saskan arī ar pētnieku ieteikumiem. Proti, sieviešu un vīriešu īpatsvaram starp lēmumu pieņēmējiem ir jābūt aptuveni tādam, kāds tas ir starp dzimumiem sabiedrībā. Saskaņā ar jaunākajiem tautas skaitīšanas rezultātiem vīriešu mūsu valstī ir 46%, bet sieviešu 54%.
Pašvaldības vadītāju sadalījums pēc dzimuma labi parāda tā dēvēto piramīdas principu: jo augstāki ir amati, jo mazāk tajos ir sieviešu.
"Tas, kas ir interesanti visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī Latvijā, piemēram, valsts pārvaldē ir ļoti augsts sieviešu īpatsvars. Bet tad, kad mēs nonākam lēmumu pieņemšanas līmenī, tur šī proporcija parasti ir pagriezta pilnīgi otrādi. Tad, ja, piemēram, 70% sektorā strādā sieviešu, tad parasti pie lēmumu pieņemšanas ir 70% vīriešu," stāsta Petermanis.
Apvienot karjeru un ģimenes dzīvi
Vērts nedaudz paskatīties arī uz situāciju citās Eiropas valstīs. Eiropas Savienības Padomes darbu šajā pusgadā vadīja nelielā Luksemburga, kur dzīvo vien aptuveni pusmiljons iedzīvotāju. Arī tur situācija ir tālu no ideāla. Gan parlamentā, gan valdībā sievietes ieņem aptuveni ceturto daļu amatu.
Viena no viņām ir arī veselības un vienlīdzīgo iespēju ministre Lidija Mutča. "Starp visām cīņām dzimumu līdztiesības jomā svarīgākā ir cīņa ar stereotipiem, sākot jau no pavisam agra vecuma," saka Mutča.
Sarunā ar Latvijas Radio Luksemburgas ministre norāda, ka nelabprāt atbild uz stereotipiskiem jautājumiem par sievietes lomu politikā: "Kad man prasa par personisko pieredzi, tad vīriešu kārtas žurnālisti parasti uzdod divus jautājumus: kā ir būt sievietei politikā un kā es tieku ar ģimenes pienākumiem?
Un šos jautājumus nekad neuzdod vīriešiem. Viņiem neprasa par to, kā viņi jūtas kā vīrieši politikā un kā viņi tiek galā ar ģimenes pienākumiem.
Tādēļ uz pirmo jautājumu es parasti atbildu, ka es nevaru spriest, jo esmu sieviete un nekad neesmu bijusi vīrietis politikā. Līdz ar to es nevaru salīdzināt. Bet uz otru jautājumu es vienkārši neatbildu, jo man liekas, ka katram ir jāspēj tikt galā ar ģimenes pienākumiem, ne tikai sievietēm. Tādēļ tas nav svarīgākais sarunu temats."
Tomēr, lai izaicinātu valdošos stereotipus, Mutča aicina uzdot šādus jautājumus arī veiksmīgiem vīriešiem augstos amatos politikā vai uzņēmējdarbībā: "Droši vien vairums no viņiem teiktu: "Ak, esmu ļoti laimīgs vīrietis, jo man blakus ir saprotoša sieva un divi bērni. Viņi ir lieliski cilvēki par spīti tam, ka es diemžēl neesmu varējis būt kopā ar viņiem pārāk bieži. Bet esmu ļoti pateicīgs savai lieliskajai sievai, kura spēja ar to visu tikt galā." Es nekad neesmu dzirdējusi nevienu sievieti sakām ko tādu! Un iedomājieties, ja viņa teiktu: "Man ir divi lieliski bērni, bet es jums neko daudz par viņiem nevaru pateikt, jo esmu pēdējos 20 gadus bijusi politikā. Bet man ir lielisks vīrs, kurš spējis visu organizēt tā, lai man nebūtu jādomā par ģimeni." Ja kāda tā teiktu, tad šo sievieti uzskatītu par briesmoni!"
Viens no Luksemburgas veselības un vienlīdzīgo iespēju ministres mērķiem ir panākt, lai Eiropā tiktu izveidota tāda sistēma, kas ļauj gan vīriešiem, gan sievietēm veiksmīgi apvienot karjeru un ģimenes dzīvi. Bet līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams: "Es vēlētos, lai cilvēki varētu teikt: "Esmu varējis vai varējusi uzbūvēt karjeru bez nepieciešamības būt prom no mājām katru darba dienas vakaru. Esmu varējis būt veiksmīgs politiķis vai uzņēmuma vadītājs bez nepieciešamības aizmirst par manu bērnu skolas gaitām vai noveļot visu uz pārējiem ģimenes locekļiem. Esmu varējis visu to sasniegt bez izdegšanas sindroma 57 gadu vecumā." Tas būtu lieliski, ja cilvēki varētu ko tādu pateikt. Bet es neesmu redzējusi pārāk daudz šādu veiksmīgu piemēru."
Savukārt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta pētnieki piebilst - ja vadošos amatos abi dzimumi tiktu līdzvērtīgāk pārstāvēti, tad, iespējams, arī sabiedrība būtu apmierinātāka ar politiķu un uzņēmēju pieņemtajiem lēmumiem.
