Tādi ir galvenie rezultāti Glāzgovas Kaledonijas universitātes zinātnieku veiktajai metaanalīzei. Tā balstīta uz vairākiem agrāk veiktajiem pētījumiem, kuros piedalījušies vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
Šiem rezultātiem ir ļoti svarīga nozīme, lai izstrādātu jaunus atbildes pasākumus pandēmijai, ir pārliecināts viens no šī zinātniskā darba autoriem Glāzgovas Kaledonijas universitātes profesors Sebastjens Častins. Rakstā, kas publicēts Pasaules Ekonomikas foruma portālā, profesors stāsta par pētījuma secinājumiem.
Mazkustīgie cilvēki ir riska grupā
"Parādoties vakcīnām pret Covid-19, pasaule ieguvusi cerību, ka pandēmija agri vai vēlu beigsies. Tomēr pagaidām saslimstība un nāves gadījumu skaits turpina pieaugt. Imunizācijas kampaņas turpināsies, taču ticamākais scenārijs tuvākajiem gadiem ir šāds – Covid-19 būs līdzīga citām infekcijas slimībām, tādām kā gripa, ar kurām mums būs pastāvīgi jācīnās. Un viens no labākajiem līdzekļiem, kā to darīt, ir būt fiziski aktīviem," raksta profesors.
Mēs jau zinām, ka fiziskā aktivitāte līdz ar pareizu uzturu un atteikšanos no smēķēšanas ir viens no efektīvajiem veidiem, kā novērst hroniskas saslimšanas. Tā, 2008. gadā veikts pētījums parādīja, ka fiziskās aktivitātes trūkums ir iemesls vairāk nekā pieciem miljoniem priekšlaicīgu nāves gadījumu ik gadu (šis pētījums pievērsās neinfekcijas slimībām).
Jaunākajam pētījumam zinātnieki apkopoja dažādus pieejamos datus par fiziskās aktivitātes ietekmi uz risku saslimt un nomirt ar infekcijas slimībām, uz imūnsistēmas funkcionēšanu un uz vakcinācijas iedarbīgumu.
Izanalizējot rezultātus sešiem agrāk veiktiem pētījumiem, kuros bija vairāk nekā pusmiljons dalībnieku, profesora Častina komanda atrada konsekventus un pārliecinošus pierādījumus tam, ka,
ievērojot parastos ieteikumus par fizisko aktivitāti – 30 minūtes dienā piecas dienas nedēļā, risks nomirt ar infekcijas slimībām samazinās par 37%.
Šo secinājumu papildina rezultāti, kas gūti citā jaunā pētījumā, kurš īpaši veikts ASV saistībā ar Covid-19: novērojot 48 440 pacientus, secināts, ka mazkustīgs dzīvesveids ir tāds pats Covid-19 sarežģījumus izraisošs faktors kā diabēts vai vecums, ja ne vēl smagāks.
Skriešus prom no "kovida", pretī antivielām
Zinātnieki arī atraduši uzticamus apliecinājumus tam, ka regulāras fizkultūras nodarbības nostiprina cilvēka imūnsistēmu. 35 pēc nejaušības principa veiktos kontrolētos izmēģinājumos (zinātnisko pierādījumu "zelta standarts") regulāras fiziskas aktivitātes izraisīja imūnglobulīna A līmeņa paaugstināšanos. Šī tipa antivielas ir gļotādā, caur kuru organismā var iekļūt vīrusi un baktērijas.
Regulāra fiziskā aktivitāte arī palielina CD4+ T šūnu skaitu – tās ir atbildīgas par to, lai imūnsistēmai tiktu ziņots par patogēna uzbrukumu un tiktu regulēta imūnatbilde, paskaidro profesors.
Vēl vairāk – kā parādījusi pēc nejaušības principa veikto kontrolēto izmēģinājumu analīze, vakcīnas ir iedarbīgākas, ja tās ievada pēc fizisko aktivitāšu programmas.
Aktīvam cilvēkam ir par 50% vairāk iespēju pēc vakcinācijas iegūt lielāku skaitu antivielu nekā neaktīvam cilvēkam.
Pēc Častina domām, šādas programmas varētu kļūt par ne visai dārgu un ļoti vienkāršu līdzekli vakcinācijas kampaņu iedarbīguma palielināšanai, īpaši tagad, kad daudzās valstīs tās vēl tikai tiek izvērstas un jātaupa katra deva.
Častins nosauc trīs mehānismus, kuri fizisko aktivitāti padara par efektīvu līdzekli pret infekcijas slimībām.
Pirmkārt, kustīgi cilvēki retāk cieš no aptaukošanās, diabēta, sirds un asinsvadu slimībām. Bet tas nozīmē, ka Covid-19 un citu infekcijas slimību smagas gaitas risks viņiem samazinās.
Otrkārt, fiziskā aktivitāte samazina stresa un hroniska iekaisuma līmeni, un tas savukārt samazina nelabvēlīgu un nāvējošu infekciju iespējamību. Būtiskas daļas Covid-19 un pneimonijas letālo gadījumu iemesls ir nekontrolēta iekaisumreakcija.
Visbeidzot, kad esam fiziski aktīvi, mūsu imūnsistēma nostiprinās, norāda profesors.
"Fiziskā aktivitāte, bez šaubām, ir svarīgs līdzeklis, kā samazināt cilvēku uzņēmību pret infekcijas slimībām, epidēmijām un pandēmijām nākotnē. Šis līdzeklis jāizmanto efektīvāk un aktīvāk, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju, kā arī kā ilgtermiņa ieguldījums, lai novērstu šīs krīzes graujošās sociālās un ekonomiskās sekas," rezumē profesors Častins.
