Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Latgaliešu valoda ikdienā - ierasta parādība, oficiālajā saziņā - reta un apgrūtinoša

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām vāja

Herbicīdi, pesticīdi - ķimikāliju izmantojums lauksaimniecībā: par un pret

Pesticīdu lietošana Eiropā – zinātnieku, zemnieku un «zaļo» strīdu krustugunīs

Ja ir kāds temats, kas ik pa laikam izraisa pamatīgu viļņošanos gan Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku aprindās, gan dalībvalstīs, gan arī ES centrā – Briselē, tad tie ir augu aizsardzības līdzekļi, ko zemnieki izmanto savos laukos, lai ierobežotu kaitēkļus, nezāles un tādējādi gūtu labākas ražas un, protams, arī lielāku peļņu.

Pesticīdi – šodien parastajai lauksaimniecībai nepieciešamie palīglīdzekļi – ik pa laikam saduras ar veselības ekspertu pārmetumiem par to ietekmi uz kultūraugiem, dārzeņiem, augļiem un to, kas galu galā nonāk uz patērētāju šķīvja. Ik pa laikam Eiropas medijos lasāmi un dzirdami dažādu pētījumu rezultāti un analīzes, cik no visas ķīmijas, kas nonāk laukos, saglabājas izaudzētajā un pēc tam nonāk cilvēku organismā, pēc tam tur uzkrājoties, un, iespējams, lēnām izraisot dažādas slimības, piemēram, vēzi.

Regulārā pārbaude ik pēc 15 gadiem

"Glifosāts" – šāds ar citiem preperātiem salīdzinoši vienkārši izrunājams nosaukums dots vienam no lauksaimniecības ķīmijā izmantojamajiem komponentiem, ko ļoti plaši izmanto herbicīdu jeb nezāļu iznīcinātāju sintezēšanai. To izmanto, piemēram, populārā "Raundapa" ražošanā. Glifosātu satur līdzekļi, ko plaši izmanto gan lauksaimniecībā, gan parku un publiskās zaļās zonas, pat dzelzceļa sliežu un dārzu apstrādē.

Augu aizsardzības līdzekļi - pesticīdi iedalās

  • Herbicīdi – nezāļu ierobežošanai;
  • Fungicīdi – slimību apkarošanai;
  • Retardanti – pretveldres preperāti;
  • Desikanti – augu kaltēšanai pirms nogatavošanās;
  • Insekticīdi – kaitēkļu apkarošanai.

ES reģistros tas ir atļauts un tirgū aktīvi lietots elements jau 15 gadus. Taču, gluži kā daudzas citas lietas, piemēram zāles, pēc kāda laika mēdz pārbaudīt, herbicīdu un pesticīdu gadījumā – ik pēc 15 gadiem. Eksperti veic atkārtotu pārbaudi un izvērtējumu, vai šie elementi arvien ir lietojami un neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību.

Tieši glifosāts ir viens no dažādo augu aizsardzības līdzekļu saraksta, kas ir izraisījis plašas diskusijas. Dabas draugu un dažādas veselības organizācijas Eiropā norāda, ka pētījumi ir pierādījuši, ka glifosāts ir atrodams cilvēka organismā, jo tas saglabājas kultūraugos un dārzeņos, kas izaug ar līdzekļiem apsmidzinātajos laukos. Taču Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde aizvadītā gada 12. novembrī publiskoja secinājumus, kuros teikts, ka glifosāts, visticamāk, nerada kancerogēnus draudus cilvēka veselībai.

Tā kā ir pagājuši 15 gadi un ir pienācis brīdis glifosātus pārbaudīt, diskusijas par to drošumu pieņēmušas jaunus apgriezienus.

"Ja šīs vielas ir nokļuvušas tirgū, tas nenozīmē, ka tām tur ir ļauts atrasties mūžīgi. Ik pa laikam tām ir jāatgriežas izvērtēšanas procesā.

Ņemot vērā jauno novērtējumu un atklājumus, arī pieņem lēmumu, vai šīs vielas saglabāt tirgū,  izņemt no tā vai arī noteikt ierobežojumus to lietošanā. Tas ir ļoti darbīgs, dinamisks process, kura gaitā vērā ņem pilnīgi visas bažas un iebildumus. Patlaban tieši šāds izvērtējums notiek par to, vai glifosātam turpināt būt tirgū," atklāj Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāra pārstāvis Daniels Rosario.

Ar pētījumiem Eiropas ekspertiem galā jātiek līdz jūnijam, un tad savs atzinums balsojot jāsniedz EK pastāvīgajai komitejai, kurā darbojas visas dalībvalstis un kuras arī pieņems galīgo lēmumu. Tā ir ierasta procedūra, kā saka EK, kurā darbojas konkrēti būtiski spēlētāji - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, zinātnieki, pētnieki, EK un dalībvalstis.

ES striktākie regulējumi pasaulē

Kārtība ir tāda, ka patlaban neviena ķīmiska viela, no kuras sintezē pesticīdus, nevar sākt savu ceļu Eiropas valstīs, ja tai nav zaļās gaismas visos līmeņos, saka EK lauksaimniecības komisāra pārstāvis Rosario.

"ES regulējumi ir atzīti par striktākajiem pasaulē, un tie darbojas kopš 1991. gada, un 2009. gadā tos padarīja vēl stingrākus. Tādas vielas, kā jau iepriekš minēto glifosātu augu aizsardzībai var lietot vienīgi tad, ja tam ir dots apstiprinājums ES līmenī pēc tam, kad to pamatīgos pētījumos ir atzinušas arī dalībvalstis un Eiropas pārtikas drošības atbildīgās institūcijas eksperti un pētnieki. Kad tas ir noticis, dalībvalstis var to lietot visā ES teritorijā. Bet tas tiešām ir iespējams tikai tad, kad ir pilnīgi drošs slēdziens, ka viela nav kaitīga cilvēku un dzīvnieku veselībai un to apstiprina pētījumi visos līmeņos," atzīmē Rosario.

Arī tad, ja Brisele saka "jā" vielai, kas būs plaši pārdotos pesticīdos, katra dalībvalsts joprojām drīkst izvēlēties savā teritorijā to neatļaut.

"Dalībvalsts nedrīkst atļaut savā teritorijā vielas, kuras ES līmenī ir aizliegtas, taču dalībvalsts var noteikt ierobežojumus vielai, kas ir atļauta ES teritorijā, ja kādu iemeslu dēļ tā nav, tā sacīt, valstij "interesanta".  Tātad tas strādā tā, ka dalībvalstis kādas vielas var ierobežot, ko atļāvušas un lieto citas, jo uzskata, ka tas veselībai kaitējumu nenodara, bet nedrīkst atļaut to, kas visā Eiropā ir liegts," norāda EK lauksaimniecības komisāra pārstāvis.

Piemēram, "Raundaps", kam sastāvā ir glifosāts, ir viens no herbicīdiem, kura izmantošanu ir ierobežojušas, piemēram, Francija un Nīderlande. Vairākās pašvaldībās arī Dānijā un Zviedrijā ir aizliegts lietot glifosātu saturošus herbicīdus. Pētnieki ir brīdinājuši par vielas līdzdalību ne tikai vēža, bet arī nieru mazspējas, celiakijas, kolīta un autisma izraisīšanā.

Novērtēšanā lūdz talkā vāciešus

Šajā joprojām "pelēkajā" zonā, kurā atrodas jau minētais, līdz šim populārais glifosāts, būdams ceļā uz pārapstiprināšanu Eiropas reģistros, arī pašas dalībvalstis, tiesa turīgākās, tās, kuras var atļauties, savās laboratorijās pēta un skatās, vai tiešām šī viela ir tik nekaitīga.

Vācijas Lauksaimnieku asociācijas vadītājs Udo Hemmerlings apstiprina, ka patlaban Vācijā ir debates un pētījumi par glifosātu.

"Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas novērtē glifosāta riskus, ir aicinājusi talkā Vācijas kolēģus – Vācijas Federālo riska novērtējumu institūtu. Pirms dažām nedēļām tas publicēja pirmos rezultātus, un tas arī būs par pamatu glifosāta atjaunošanai tirgū," atklāj Hemmerlings. Viņaprāt, pētījumiem vajadzētu uzticēties, jo ES šī sistēma ir stingra.

"Es tomēr ticu, ka mums tiešām ir pasaulē striktākās novērtēšanas komisijas, īpaši, ja salīdzinām ar citām valstīm.

Vēl 2012. gadā tik pieņemti jauni likumi, kas attiecas uz pesticīdiem, un par sabiedrības veselību, kas attiecas uz pesticīdu lietošanu, pie mums tiešām domā," noteica Vācijas Lauksaimnieku asociācijas vadītājs.

Britu dārznieki pret glifosātu 

Taču viedokļi patiešām ir ļoti dažādi, un par jau minēto glifosātu kritiski izteikušās arī pasaulē pazīstamas veselības organizācijas. Nesen bažas par to, vai glifosāts tomēr ir kancerogēns, bažas nav slēpusi arī ar ietekmīgo Pasaules Veselības organizāciju saistītā Starptautiskā Vēža izpētes organizācija. Par šo faktu plaši raksta britu prese, tā kā glifosātu saturošo "Raundapu" dāsni lieto, lai, piemēram, pilsētās neļautu aizaugt angļu mauriņiem, dārziem un parkiem.

Ietekmīgais laikraksts "The Guardian" citē vairākus aktīvistus, bijušos dārzniekus Ņūkāslā, kuri ārpus pilsētas iekopj dabīgās pļavas un sākuši kampaņu pret glifosātu pilsētās. Vielu izmantojot nepieņemamos daudzumos, un ar to cilvēks var nonākt kontaktā, gan apsēžoties uz soliņa parkā, gan ejot pa bruģi vai atspiežoties pret laternas stabu. Kampaņai pieslējušies arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki.

Atsaucoties uz  Starptautiskā Vēža izpētes organizācijas paziņojumu, pirms dažām dienām ar aicinājumu pilnībā aizliegt glifosātu visā pasaulē klājā nācis Portugāles Medicīnas asociācijas prezidents Žozē Maneuls Silva. Arī Portugālē glifosātu plaši izmanto gan lauksaimniecībā, gan pilsētas dārzos un apstādījumos. Par to savā portālā raksta Kanādā bāzētā neatkarīgo zinātnieku un ekspertu organizācija "Global Reserach". Organizācijas publikācijas izmanto arī pasaules universitātes un institūti.

Lūk, fragments no nesenās publikācijas. "Glifosāts pēdējos gados lietots tik dāsni, ka likumiem, kas to kontrolē, vajadzējis izstiepties un aptvert ļoti daudzas valstis pasaulē. Taču daudzi pētījumi rāda, ka glifosāts rada risku iegūt celiakiju, neauglību, iedzimtas pataloģijas, autismu un citas ligas.

Šie atklājumi parādās atkal un atkal, lai gan industrija apzvēr, ka glifosāta nokļūšana mātes pienā nav iespējama."

Biedrība: Glifosāta lietošana augusi par 50% 

Biedrība "Sustainable Pulse", kas apvieno zinātniekus un dabas draugus, publiskojusi pētījumu, kurā sacīts, ka pēdējos desmit gados glifosāta lietošana visā pasaulē augusi par 50% un tā sastāvdaļas ir konstatētas gan pārtikas produktos, gan ūdenī, gan gaisā, cilvēku urīnā un pat mātes pienā.

Biedrība "Zaļā brīvība"' vēsta, ka pesticīdu atliekvielas uzrādās gandrīz pusē (45%) pārbaudīto pārtikas produktu, un savā mājaslapā raksta, ka Latvijā pesticīdu atliekas, tiesa, noteiktās pieļaujamās normas robežās, atklātas ābolos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos.

Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajos ābolos. Pesticīdu atliekas neuzrādījās Latvijā pārbaudītajos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Tikmēr EK apgalvo, ka arī šo procesu kontrolē atbildīgās iestādes un regulāri veic pētījumus.

"Arī šeit ir likumi, kas regulē pesticīdu atlikumus pārtikā un uzrauga, lai tas pesticīdu daudzuma procents, kurš varētu saglabāties lauksaimniecības produktos, būtu tāds, kas nenodarītu postu cilvēka veselībai. Tie ir miligrami, kas drīkst būt pārtikas kilogramā. Un, protams, tirgū drīkst nonākt tikai tādi produkti, kas atbilst šiem nosacījumiem. Saskaņā ar likumu, ražotājiem ir jāveic šādas kvalitātes pārbaudes saviem produktiem, tālākajā apritē iesaistītajiem ir jāpārliecinās, ka viss atbilst normām, un, protams, nacionālajām, atbildīgajām varas iestādēm ir jādodas inspekcijās, lai pārliecinātos, ka viss notiek saskaņā ar likumu. Tā ir daudzpakāpju un ļoti cieša pārbaužu sistēma, kas gādā, lai produkti, kuri nokļūst tirgū, atbilst likumam," apgalvo EK pārstāvis.

Bez glifosāta neiztiek arī "zaļajā zemē"

Arī Īrijā, kas ir viena no Eiropas zaļākajām zemēm, tādā nozīmē, ka milzīgu lomu tur ieņem tieši lauksaimniecība, nav izvairījusies no debatēm par herbicīdu un pesticīdu ietekmi, taču, kā telefona sarunā stāsta zemkopības speciālists Endijs Doils, Īrijā tos lieto plaši, un viņš min galvenos iemeslus.

"Salīdzinājumā ar valstīm, kur ģenētiski modificētos augus iekopj teju katrā zemes akrā, mēs tos audzējam krietni mazāk. Līdz ar to mums nākas lietot glifosātu, lai labības laukos nomāktu grūti iznīcināmas nezāles. Arī gadījumos, kad lopkopji atjauno ganības, novācot iepriekšējos augus, izmanto glifosātu," atklāj Doils.

Jautāts, vai Īrijā lauksaimnieki neseko tendencei, kas, kā apliecina arī EK, arvien vairāk pārņem Eiropu, proti, pilnībā atsakās no ķīmijas un arvien vairāk pievēršas bioloģiskajai lauksaimniecībai, viņš paskaidro, ka pagaidām tā nav, jo zemniekiem salīdzinoši nelielajās saimniecībās ir jāspēj nodrošināt maksimālu ražu.

"Īrijā tomēr nē, jo, redziet, mūsu klimats ir diezgan sarežģīts, mitrs. Tomēr noteikti pakāpeniski un mazliet šādu zemnieku skaits ir audzis, kuri vairs nelieto pesticīdus un mākslīgos mēslus,

taču tas joprojām no visām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām ir ārkārtīgi mazs procents. Īrijā kopumā saimniecības ir mazas, ja palūkosimies uz citām valstīm, kur pārsvarā ir lielas, industriālās saimniecības. Mūsu lauksaimniecībā pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi, saimniecības dēli manto no tēviem, un tā vienmēr ir bijis, un izplesties un augt nav viegli, it īpaši tādēļ, ka zeme pie mums ir ļoti dārga un fermas pāriet no paaudzes paaudzē," klāsta Īrijas speciālists.

Bioloģiskā lauksaimniecība maza

Arī lauksaimniecības ziņā ļoti attīstītajā Vācijā šī tendence esot viļņveidīga, bet tur, atšķirībā no Īrijas, aina ir mazliet cita. Hemmerlings no Vācijas Lauksaimnieku asociācijas prognozē, ka arvien lielāks skaits zemnieku parastajai saimniekošanai, pesticīdiem un herbicīdiem teiks ardievas.

"Starp citu, tieši tagad Nirnbergā norisinās liels bioloģiskajai lauksaimniecībai veltīts gadatirgus un tur skaidri var redzēt, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Taču aizvadītajos pāris gados vērojām, ka bioloģiskās lauksaimniecības tirgus paplašinās spējāk, nekā zemnieki to varēja piepildīt. Paredzu, ka nākamajos gados vērosim zemnieku arvien aktīvāku pievēršanos bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tomēr šis procents salīdzinoši joprojām ir visai zems, jo Vācijā tikai sešos procentos no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes saimnieko bioloģiskie zemnieki. Tomēr arī tā ir svarīga daļa, un es paredzu, ka šis sektors augs," teica Hemmerlings.

Eiropas Pētījumu biroja "Eurostat" rīcībā nav pēdējo gadu statistikas, taču jaunākie, līdz 2008. gadam pieejamie dati liecina, ka visvairāk augu aizsardzības līdzekļu lieto Francija, Vācija un Nīderlande.

No valstīm, kas ES iestājās vēlāk – Polija, Ungārija un Latvija dažās līknēs izceļas ar to, ka līdz ar iestāšanos ES būtiski palielinājusi pesticīdu iepirkumu daudzumu.

Strīdi "par" vai "pret" glifosātu nerims

Glifosāts – viena no populārākajām vielām herbicīdu sastāvā vēl vairākus mēnešus būs "par" un "pret" viedokļu diskusijās, līdz saņems visu instanču apstiprinājumu, ka tam atļauts palikt ES tirgū nākamos vismaz piecpadsmit gadus.

Tajā pašā laikā katras dalībvalsts rokās paliek iespēja to aizliegt vai ierobežot. Taču nav šaubu, ka šāds lēmums sadurtos gan ar industrijas, gan lielo zemnieku interesēm. Cīņa būtu skarba. Pesticīdi nodrošina lielākas ražas un, protams, lielāku peļņu. Ne velti arī Briselē, lēmumu pieņemšanas centrā, aktīvi rosās industrijas lobijs.

Zinātnieki arī sīvi strīdas, vai ar bioloģisko saimniekošanu un tās attīstības tempiem būtu iespējams pabarot arvien augošo pasauli, tā kā lēš, ka tuvāko 30 gadu laikā uz zemeslodes varētu dzīvot jau deviņi miljardi cilvēku.

Nesen izdevumā "Nature" publiskots pētījums, ko veikuši amerikāņu zinātnieki, apgalvo, ka tas būtu iespējams kaut vai tādēļ, ka viens no faktoriem, kur bioloģiskā lauksaimniecība var izrādīties izšķiroša, ir ilgstošs sausuma periods. Tas tādēļ, ka zeme, ko lauksaimnieki apstrādā, bez ķīmijas esot veselīgāka un līdz ar to ilgstošāk saglabā nepieciešamo mitrumu. Tāpat zemnieki var izmantot sēklas, kas ir pielāgotas bioloģiskajai audzēšanas sistēmai, lai aizpildītu šos iespējamos ražai nelabvēlīgos periodus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt