ĪSUMĀ
1. Kāpēc tas ir svarīgi? Pretēji skeptiķu apgalvojumiem, var sakrāt būtisku summu.
2. Kam tas ir svarīgi? Es līdz pensijai nenodzīvošu! Ja esat tāds pesimists, padomājiet par mantiniekiem.
3. Ko teica labklājības ministrs? Ka pasaules akciju tirgi ietekmējuši uzkrājumus ne vislabākajā veidā.
4. Bet vai tad ieguldīto līdzekļu ienesīgums ir zems? Vidējais 15 gadu rezultāts patiešām nav visai labs.
5. Tātad ministram taisnība un akciju tirgi nav labākais ieguldījumu veids? Nē. Problēma ir cita.
6. Un kāda tad? Viena no galvenajām problēmām – valsts dīvainā loģika (lai neteiktu – muļķība).
7. Un vai tas ir vienīgais iemesls? Nē.
8. Igaunijā fondi jau kopš 2019. gada iegulda akcijās līdz 100% līdzekļu – un ko tas ir devis? Nākamie pensionāri tur krāj ātrāk, kad akciju tirgos cenas kāpj.
9. Taču tagad arī Latvijā pensiju plāni var turēt akcijās līdz 100% līdzekļu? Pagaidām ir tikai viens tāds plāns, taču būs vēl.
10. Bet akciju tirgos taču arī var būt straujš kritums, un līdz ar tiem tāds pats kritums būs pašiem aktīvākajiem plāniem? Tā mēdz gadīties. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā tiem bijis liels ienesīgums.
11. Ar ko vēl ir interesanta Igaunijas pieredze? Piemēram, tur var vispār pārtraukt piedalīties otrajā līmenī, izņemot no tā naudu.
12. Kāpēc šī pieredze var būt interesanta mums? "Laika mašīnas" efekta dēļ: nereti Latvija šodien – tā ir Igaunija (aiz)vakar.
1. Kāpēc tas ir svarīgi?
Pretēji skeptiķu apgalvojumiem, var sakrāt būtisku summu.
Līdzekļus, kas jau divdesmit gadu (kopš 2001. gada 1. jūlija) automātiski tiek atskaitīti no algas pensiju otrajā līmenī, daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par naudas ziņā kaut ko nebūtisku. Viens no iemesliem tam ir tāds, ka astoņus no šiem divdesmit gadiem otrajā līmenī nonāca nelielas summas – tikai 2% no strādājošā bruto izpeļņas. Pašreizējā daļa – 6% – noteikta tikai kopš 2016. gada.
Cik reāli ir sakrāt "garā distancē" – ja pieņem, ka šos 6% kārtējo reizi "neapcirps" valdība?
Iedomāsimies, ka jūs saņemat Latvijas vidējo bruto algu, – pirmajā ceturksnī tā bija 1207 eiro. Tieši seši procenti no šīs summas tiek pārskaitīti uz jūsu personīgo pensijas otrā līmeņa kontu – 72,42 eiro mēnesī jeb 869 eiro gadā. Pieņemsim, ka jums ir 35 gadi un jāstrādā vēl 30 gadu. Tikai šajā periodā, pat ja jūsu ienākumi visā šajā laikā nepieaugs, jūs atliksiet 26 tūkstošus eiro.
Tas vēl nav viss. Ja pieņem, ka šai naudai, ieguldītai vērtspapīros, no gada gadā būs neliels ikgadējais ienesīgums – 4% gadā, tad kopā ar procentiem 30 gados jūs sakrāsiet 50 tūkstošus eiro. Ja vidējais gada ienesīgums būs 5%, rezultātā tie būs jau 60 tūkstoši eiro. Bet ja vidējais gada ienesīgums būs 6%, tad tie būs 73 tūkstoši eiro.
Jā, šajā piemērā nav ņemta vērā inflācijas ietekme. Taču mēs neesam ņēmuši vēra arī ienākumu pieaugumu nākamajos trīsdesmit gados, kā arī to, ka līdz tam otrā līmeņa kontā droši vien kaut kas jau uzkrājies. Aptuveni novērtēt, cik lielu pielikumu tas var dot ikmēneša pensijai, var šeit (kalkulators). Piemēram, ja pieņem, ka 22 gadus vecs iedzīvotājs pēc augstskolas beigšanas "uz rokas" saņem 700 eiro mēnesī un viņa alga nākotnē pieaugs par 4,21% gadā, galu galā, ja var ticēt manapensija.lv aprēķiniem, viņš nopelnīs pensiju 841 eiro mēnesī, no kuras 546 eiro saņems no pensiju sistēmas pirmā līmeņa, bet 295 eiro būs no otrā līmeņa.
2. Kam tas ir svarīgi? Es līdz pensijai nenodzīvošu!
Ja esat tāds pesimists, padomājiet par mantiniekiem.
Kopš 2020. gada savus otrā līmeņa uzkrājumus var atstāt mantojumā, tad tie neies zudumā. To var izdarīt internetā, valsts pakalpojumu portālā. Turpat var paskatīties, cik esat sakrājuši, kurā plānā un kā šī summa mainījusies pa mēnešiem.
3. Ko teica labklājības ministrs?
Ka pasaules akciju tirgi ietekmējuši uzkrājumus ne vislabākajā veidā
Procesi starptautiskajās biržās nav veicinājuši pensiju otrajā līmenī ieguldīto līdzekļu atdevi – šādi par labklājības ministra Gata Eglīša viedokli vēsta LSM.lv.
Tirgus dalībnieki un eksperti bija vienisprātis, ka par vairākiem jautājumiem nobriedusi nepieciešamība pēc diskusijas. Piemēram, ir vērts padomāt arī par to, kā var uzlabot ieguldījumu ienesīgumu, tostarp attīstot Latvijas kapitāla tirgu, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
4. Bet vai tad ieguldīto līdzekļu ienesīgums ir zems?
Vidējais 15 gadu rezultāts patiešām nav visai labs
Pensiju uzkrājumu pārvaldnieki tradicionāli iesaka novērtēt rezultātus – kapitāla pieaugumu vai samazinājumu – nevis īstermiņa periodā (gadā vai divos), bet ne mazāk kā desmit gados, un tikpat tradicionāli norāda, ka viņu darbs ir maratons, nevis sprints.
"Visgarākais" rādītājs, kuru jebkurš var aplūkot portālā manapensija.lv, ir par pēdējiem 15 gadiem (tātad kopš 2006. gada jūlija). Un šie skaitļi patiešām neiedvesmo – aktīvajiem plāniem, kuri atbilstoši likumam drīkstējuši līdz 50% līdzekļu ieguldīt akcijās, vidējais pieaugums ir 3–4% gadā. Konservatīvajiem plāniem kāpums vēl mazāks: 2,7–3,5% (tie visi ir 25. jūlija dati).
Ko tas nozīmē praksē: summa 1000 eiro, kas katru gadu pieaug par 4%, pēc 15 gadiem pārvērtīsies par 1800 eiro. Ja būs pieaugums par 3% gadā, pēc 15 gadiem būs 1558 eiro.
5. Tātad ministram taisnība un akciju tirgi nav labākais ieguldījumu veids?
Nē. Problēma ir cita
Sāksim ar pasaules lielākajām ekonomikām.
Eiropas ekonomikas attīstības biržas spogulis ir indekss "Stoxx 600", kurā iekļautas 17 Eiropas valstu lielāko biržā kotēto uzņēmumu akcijas. Pēdējos 15 gados, ņemot vērā saņemtās un reinvestētās dividendes, šis indekss pieaudzis vairāk nekā divkārt.
Indeksā "S&P 500 Total Return" iekļauti 500 lielākie ASV biržā kotētie uzņēmumi, un tajā ņemtas vērā gan akciju cenu izmaiņas, gan saņemtās (un atkal investētās) dividendes un citas izmaksas. 15 gados šis indekss pieaudzis daudz vairāk – apmēram 4,5 reizes.
Visbeidzot, aplūkosim ieguldījumus Baltijā: ja pirms 15 gadiem, 2006. gada 23. jūlijā, jūs būtu ieguldījuši 1000 eiro Baltijas indeksā "OMX Baltic Benchmark GI" (tajā iekļautas vairāk nekā divdesmit reģiona vislikvīdāko biržas kompāniju akcijas), ieskaitot dividendes (kuras tiktu ieguldītas akcijās), jūs savu sākumkapitālu būtu palielinājuši 2,5 reizes.
Tātad ASV, Eiropas un Baltijas biržās pieaugums bijis krietni lielāks nekā Latvijas pensiju fondos.
6. Un kāda tad ir problēma?
Viena no galvenajām problēmām – valsts dīvainā loģika (lai neteiktu – muļķība)
Kā ne reizi vien norādījuši finansisti (piemēram, šeit ), "garajā distancē" – kad runa ir par desmitiem gadu – tieši akciju tirgum (parasti ar to pirmām kārtām tiek domāts ASV akciju tirgus) vēsturiski ir visaugstākais ienesīgums no visiem ieguldījumu veidiem – nevis, teiksim, nekustamajam īpašumam, obligācijām, depozītam bankā vai zeltam.
Pensiju otrais līmenis Latvijā darbojas no 2001. gada 1. jūlija, un daudziem no tiem, kuri tad pievienojās šai sistēmai (un visiem, kuri pievienojas šodien), līdz pensijai vēl bija tālu – vairāki desmiti gadu. Taču politiķi toreiz izvēlējās nevis finansiāli kompetentu sistēmu, bet tādu, kas raksturīga zemniekam, kurš pret visu nodrošinās, un ieviesa maksimālo slieksni ieguldījumiem akciju tirgos: ne vairāk kā 30% (tā dēvētajiem aktīvajiem plāniem). "Toreiz loģika tiem, kuri pieņēma šo lēmumu, bija vienkārša: galvenais – nepazaudēt iedzīvotāju naudu," atceras "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.
Tāda pieeja turpinājās gadiem ilgi un faktiski atņēma nākamajiem pensionāriem daļu ienesīguma, kāds viņiem varēja būt, taču nebija.
Pirmais ierobežojums bija spēkā līdz 2007. gadam, bet pēc tam maksimālais slieksnis ieguldījumiem akcijās tika paaugstināts līdz 50%, un šī norma noturējās vēl desmit gadus.
Tikai 2018. gadā šī latiņa tika pacelta līdz 75%, un arī tad tikai jaunajiem plāniem, saka "INVL Assset Management" vadītājs: "Vecajiem plāniem pāriet uz 75% nebija iespējams. Lai gan klientiem vecumā līdz 50 gadiem vajadzēja automātiski atļaut paaugstināt riska profilu līdz 75% vai pat līdz 100%, un tad cilvēkiem būtu pavisam cits ienesīgums. Pavisam cits."
Pretenzijas, ka pensiju uzkrājumi Latvijā auga lēnāk nekā akciju tirgi, Martinovs komentē tā: "Mums saka – es lidoju ar boingu, un tas attīstīja ātrumu 800 kilometru stundā, kāpēc gan mūsu pārvaldnieki nevar lidot tik ātri? Tāpēc, ka mums normatīvajos aktos bija noteikts ātruma ierobežojums – ne vairāk kā 400 kilometru stundā, un tas bija iebūvēts sistēmā pirmos 17 gadus no divdesmit. Mums vienkārši neatļāva lidot ātrāk."
7. Un vai tas ir vienīgais iemesls?
Nē
Paši pārvaldnieki atzīst, ka šis iemesls visdrīzāk ir galvenais, bet ne vienīgais: savu tiesu no pieauguma "noēduši" arī viņi paši, iekasējot komisiju par pārvaldīšanu, un šīs komisijas maksas sākumā bija pārāk lielas. Līdz 2018. gadam normatīvie akti ļāva noteikt fiksētu komisijas maksu līdz 1% no aktīvu summas, kā arī vēl 1% – par "rezultātu". Tad nu daži pārvaldnieki paņēma sev 2% gadā, bet piemērus tam, kā pat viens "lieks" ikgadējā ienesīguma procentpunkts ietekmē kapitāla gala summu, mēs jau minējām raksta pašā sākumā.
Pēc 2018. gada šo maksājumu lielums tika būtiski samazināts, mainot likumu, turklāt pastiprinājās konkurence tirgū, un tagad paši "ekonomiskākie" fondi gadā iekasē tikai 0,3–0,4% no klientu aktīvu summas.
8. Igaunijā fondi jau kopš 2019. gada iegulda akcijās līdz 100% līdzekļu – un ko tas ir devis?
Nākamie pensionāri tur krāj ātrāk, kad akciju tirgos cenas kāpj
Latvijā pēdējos trīs gados ienesīgums deviņiem ieguldījumu plāniem, kuri akcijās iegulda ne vairāk par 60%, bija no 4,4% līdz 7,7% gadā, turklāt viena plāna sniegums bija mīnus 2,3% (rezultāti šajā grupā par pēdējo gadu atsevišķi – pieaugums par 10–15%).
Vēl desmit aktīvajiem plāniem, kuri akcijās iegulda līdz 75% līdzekļu, trīs gadu periodā bijis ievērojami lielāks pieaugums – no 7,2% līdz 10% (bet tikai pēdējā gadā – 14 līdz 20%).
Taču, lūk, rezultāti Igaunijas plāniem, kuri iegulda akcijās līdz 100%: trīs gados – pieaugums no 6,2% līdz 14,3% gadā, bet tikai par pēdējo gadu – no 8% līdz 38%.
9. Taču tagad arī Latvijā pensiju plāni var turēt akcijās līdz 100% līdzekļu?
Pagaidām ir tikai viens tāds plāns, taču būs vēl
Likumīga iespēja ieguldīt visus līdzekļus akcijās (vai līdzīgos instrumentos) otrā līmeņa pārvaldniekiem parādījās tikai šā gada sākumā, kad Saeima pieņēma atbilstošos grozījumus. Lai gan tirgus dalībnieki jau diezgan sen teica, ka tas ir jādara (par to rakstīja arī LSM.lv).
Jūnijā pensiju plānu grupā "aktīvie 100" parādījās pirmais un pagaidām vienīgais spēlētājs, kuru pārvalda "Luminor". Lielākie konkurenti, tostarp "Swedbank", analoģiskus soļus sola rudenī.
"Mūsu pārvaldnieks bija sajūsmā [kad atļāva ieguldīt akcijās līdz 100% līdzekļu], viņš sen aicināja palielināt daļu līdz 100%. Gados jauniem cilvēkiem tāds produkts ir must have [noteikti vajadzīga lieta]. Tas ir nepieciešams nosacījums, ja mēs gribam normālas pensijas," uzskata "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
""Swedbank" jau ir papildinājusi savus aktīvos ieguldījumu plānus, iekļaujot iespēju izmantot arī 100% akciju ieguldījumu iespējas, tomēr pensiju plānu prospekti paredz, ka izmaiņas stājas spēkā sešu mēnešu laikā. Tāpēc "Swedbank" klientiem, kuri izmanto iespēju krāt pensijai "Swedbank" Dzīves ciklu plānos (pašlaik tie ir trīs plāni no grupas "aktīvie 75%, kuriem ir 130 tūkstoši klientu. – S.P.), no 24. septembra būs iespēja aktīvāk uzkrāt pensijai, ieguldot arī 100% akcijās. Savukārt tiem klientiem, kuri nevēlēsies izmantot šādu iespēju, šajā pārejas periodā būs iespēja pārvirzīt uzkrājumus uz mazāk aktīviem ieguldījumu plāniem," pavēstīja "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.
10. Bet akciju tirgos taču arī var būt straujš kritums, un līdz ar tiem tāds pats kritums būs pašiem aktīvākajiem plāniem?
Tā mēdz gadīties. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā tiem bijis liels ienesīgums
Tāpēc uzkrājumu pārvaldnieki parasti ieteic – ja līdz aiziešanai pensijā atlikuši septiņi līdz desmit gadi, laiks pāriet uz stabilākajiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru līdzekļi tiek investēti nevis akcijās, bet instrumentos ar fiksētu ienesīgumu. Bet tie, kuri nodarbojas ar investēšanu patstāvīgi, var izvēlēties pārejas brīdi paši – ņemot vērā tirgus cikliskumu.
11. Ar ko vēl ir interesanta Igaunijas pieredze?
Piemēram, tur var vispār pārtraukt piedalīties otrajā līmenī, izņemot no tā naudu
No šī gada Igaunijas pensiju sistēmā parādījušās vairākas revolucionāras pārmaiņas. Piemēram, tagad otrā līmeņa dalībnieki var pārtraukt krāt naudu – noņemt visu maksimālo summu un izmantot to pēc saviem ieskatiem. Atbilstošus pieteikumus pavasarī iesniedza vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku – katrs piektais dalībnieks. Izmaksas sāksies septembrī, visiem tiem, kas atteikušies piedalīties otrajā līmenī, kopā tiks izmaksāti 1,3 miljardi eiro (ja vien viņi nepārdomās) vai vidēji 7,6 tūkstoši eiro vienam cilvēkam, taču no saņemtās summas būs jāsamaksā nodoklis (10% vai 20% atkarībā no klienta vecuma). Tātad būtībā dalība pensiju otrajā līmenī Igaunijā no šī gada kļuvusi brīvprātīga.
Vēl viens interesants jaunievedums ir iespēja pārskaitīt otrajā līmenī sakrātos līdzekļus uz savu personīgo "pensiju investīciju kontu".
Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā iedzīvotāju vidū daudz populārāka ir investēšana un spekulācijas biržā, un no septembra iedzīvotāji varēs pārvaldīt savus uzkrājumus vecumdienām, patstāvīgi pērkot un pārdodot vērtspapīrus. Šādas izvēles gadījumā ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
Igaunijas eksperti un politiķi pagaidām dažādi vērtē, kā šīs pārmaiņas var ietekmēt iedzīvotāju labklājību nākotnē. Idejas atbalstītāji tic, ka paši igauņi labāk par fondiem zina, kur un kā investēt savus līdzekļus. Savukārt pretinieki bažījas, ka daudzi iedzīvotāji šo naudu vienkārši notērēs.
12. Bet kāpēc šī pieredze var būt interesanta mums praksē?
"Laika mašīnas" efekta dēļ: nereti Latvija šodien – tā ir Igaunija (aiz)vakar
Dažas izmaiņas un uzlabojumi Latvijas pensiju sistēmā – tas ir atkārtojums (atpaliekot laika ziņā) tam, kas jau sen darbojas Igaunijā. Latvijā tirgus dalībnieki priecājās, kad 2020. gadā pensiju otrā līmeņa uzkrājumus kļuva iespējams mantot, savukārt Igaunijā to var jau vairāk nekā desmit gadu. Vai arī izmaiņas tiesību aktos, kas ļauj līdz 100% kapitāla investēt akcijās, – Igaunijā tas tika atļauts jau 2019. gadā.
Nav izslēgts, ka pensiju sistēmas liberalizācija šodien pie viņiem ir tas, kas kādreiz būs arī pie mums.
