De Facto

Latgales pašvaldības sadarbojušās ar Krievijas izlūkdienestiem saistītām NVO

De Facto

Polijas sankcijas

Zemo algu autoservisi – lielu valsts pasūtījumu saņēmēji

Pēc VID akcijas autoservisos algas īsā laikā pieaug par 8%

Pēc šajā pusgadā īstenotās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mēģinājuma samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru autoservisa pakalpojumu nozarē šajā nozarē strādājošo algas īsā periodā cēlušās par astoņiem procentiem, 14.decembrī ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Saskaņā ar VID sniegtajiem datiem, šajā laikā aptuveni 1700 komersantu ir precizējuši savas nodokļu deklarācijas, un katram nodarbinātajam alga pieaugusi par 53 eiro (bruto).

Savukārt no jauna reģistrēti ap 350 komersantu, un VID lēš, ka tie varētu būt iznākuši no pilnīgi melnā pakalpojumu tirgus zonas.

Bet vēl ir apmēram 800-900 uzņēmumi, kuri VID redzeslokā ir palikuši, kuri nav mainījuši legālās algas, vai mainījuši tikai simboliski - par dažiem eiro.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone saka: “Droši vien, lai domātu, ka noņem kaut kādu spriedzi, jo mēs monitoringu visu laiku uzturam šai nozarē un šobrīd ir šie kontroles pasākumi.”

Vienlaikus starp šiem uzņēmējiem, par kuru pilnīgu nodokļu nomaksu radušās šaubas, ir daudz valsts pasūtījumu saņēmēju. Kopš 2012.gada sākumā valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi pirkuši autoservisa pakalpojumus kopumā par 19,5 miljoniem eiro.

Pie iepirkumiem, kuru kopsumma pārsniedz 200 000 eiro, tikušas 23 kompānijas. Kā liecina Auto asociācijas aprēķini – divās trešdaļās no šiem uzņēmumiem atalgojums būtiski atpaliek no vidējā nozarē.

Piemēram, pirms diviem gadiem “Gaspars Racing team” konkursā vinnēja tiesības remontēt Valsts policijas automobiļus. Maksimālais līguma apjoms - 1,1 miljons eiro. Faktiskais darījumu apjoms gan ir mazāks. Publiski pieejamo datu analīze, ko veikusi Auto Asociācija, liecina, ka J.Gaspara uzņēmumā vidējā alga varētu būt ap 245 eiro. Firmā to skaidro ar nelielajām noslodzēm un klientu trūkumu. Tai pašā laikā serviss ielicis sludinājumu un meklē vēl vienu darbinieku.

Citā servisā – “Autostils D”, kas arī vinnējis tiesības remontēt mašīnas par pusmiljonu eiro, algas ir vēl mazākas – sanāk ap 185 eiro mēnesī. Par līdzīgu summu iepirkumus ieguvis SIA “Topers”, kur pēc asociācijas aprēķiniem algas varētu būt ap 270 eiro. Taču šobrīd, rēķinot pēc stundu likmēm, vidējai algai nozarē vajadzētu būt vismaz 750 eiro.

“Ja uzņēmums spēj savus darbiniekus noturēt par naudu, kas ir ārkārtīgi zema, trīskārt zemāka par vidējo, tad tas norāda uz ģeniālu menedžmentu,” raidījumam “De Facto” saka Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš. Viņaprāt - mehāniķis, ja viņš ir pieredzējis un kompetents, šobrīd zināmā mērā var diktēt savus noteikumus, jo mehāniķu darba tirgū konkurences nav.

Savukārt Pētersone norāda uz to, ka uzņēmēji būtībā ir iemācījušies izdarīt tā, lai pēc stundu likmēm atalgojums izskatītos adekvāts.

“Latvijā ir minimālā darba samaksa un minimālā stundu tarifa likme. Un tad, kad mēs paskatāmies pēc uzskaites, cik ir uzskaitītas stundas, matemātiski pareizinot, mēs neko viņam nevaram pierādīt,” skaidro Pētersone.

Sanāk - valsts uztic savu pasūtījumu zemākās cenas piedāvātājam, bet vēl aptuveni 2,7 miljonus pazaudē neiekasētos nodokļos. Tik lielu summu varētu veidot nodokļu starpība starp legāli samaksāto un vidējo atalgojumu konkrētajā nozarē.

Bet no nākamā gada augusta Latvija plāno pārmaiņas. Tiem, kuri vēlēsies tikt pie valsts naudas, jāspēj pierādīt, ka visi nodokļi nomaksāti un darba alga ir tuvu vidējai (vismaz 80%) konkrētajā nozarē. Tiesa gan – lai arī izziņa par vidējo algu būs jāpievieno iepirkumam, pretendenta noraidīšana vai atstāšana tomēr paliks pasūtītāja ziņā.

Tiem, kuri no nākamā rudens vēlēsies iegūt valsts pasūtījumus, par algu legalizēšanu jādomā jau tagad. VID izziņai jābūt par vidējo algu par trīs ceturkšņiem, neskaitot pēdējo. Tas ir – augustā ņems vērā algu, skaitot no šā gada jūlija.  

VID pārbaudījis visus savus sadarbības partnerus un astoņdesmit gadījumos viņiem bijušas aizdomas par nepilnīgu nodokļu nomaksu.

“Mēs esam viņiem nosūtījuši uzmundrinošas vēstules, ka viņiem ir jāsaprot, kas ir viņu klients šajā gadījumā, ka mums rūp ne tikai šī cena, kas ir, bet arī tas, ka mēs valstī esam atbildīgi par nodokļu nomaksu,” saka Pētersone. Viens no servisiem, saņemot uzmundrinājuma vēstuli no VID, algu pacēla momentā un augstu – no 321 uz 1046 eiro.

Aptuveni aplēsts, ka, īstenojot pieteiktās pārmaiņas valsts iepirkumu prasībās, no ēnu ekonomikas uz budžetu varētu pārcelt piecus sešus miljonus eiro gadā. Bet kopumā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem nākamgad paredzēts iegūt papildus 50 miljonus eiro. Un solīti arī jauni cīņas paņēmieni.

“Te no vienas puses tiek uzlabots informācijas apmaiņas process, un VID iegūst daudz precīzāku informāciju risku apstrādei, attiecīgi varēs veikt arī savas pārbaudes, brīdinājumus, auditus un tamlīdzīgi, no otras puses arī pašā likumdošanā tiek izveidoti jauni instrumenti, kas nodokļu maksātājiem liks aizdomāties, un nedarīt tās darbības, kas dažkārt ir pierastas, kā piemēram – pamest uzņēmumu parādos, atstājot viņu bez mantas un ar parādiem,” raidījumam “De Facto” stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

Lai motivētu par labi padarītu darbu un sekmētu šo piecdesmit miljonu iekasēšanu, Valsts ieņēmumu dienestam nākamgad papildus piešķirti sešarpus miljoni eiro, bet VID ķēries klāt nākamajām pakalpojumu nozarēm – skaistumkopšanai un medicīnai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti