Sadaļas Sadaļas

Pēc reformas krasas pārmaiņas pašvaldību izlīdzināšanas fondā un finansēšanas kārtībā nav sagaidāmas

Kas sagaida pašvaldības pēc šīgada pašvaldību vēlēšanām, vai un kādas pārmaiņas izjutīs pašvaldību iedzīvotāji? Vai esošā finansēšanas kārtība būtu saglabājama arī pēc teritoriālās reformas, kādi ir tās trūkumi un kad „dienas gaismu” ieraudzīs finansēšanas mehānisma uzlabotā versija?

ĪSUMĀ:

  • Šajā gadā jau ir skaidrība, kādas būs pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā un kādas būs dotācijas.
  • Finanšu ministrija vērtē citu valstu pieredzi, jo Latvija nav vienīgā valsts, kurā darbojas pašvaldību izlīdzināšanas fonds.
  • Uzreiz pēc administratīvi teritoriālās reformas krasas pārmaiņas sistēmā nav sagaidāmas.
  • Fundamentālas izmaiņas varētu ieviest, vien sākot ar 2023. gadu.
  • Pašvaldību savienība: Pēc teritoriālās reformas nekas nemainīsies, jo summa nemainās no saskaitāmo kārtības.
  • Šajā gadā pašvaldību izlīdzināšanas fonds ir nepilni 273 miljoni eiro. No tiem 27% ir pašvaldību pašu iemaksas, 13% ir valsts budžeta dotācija un 60% ir valsts budžeta speciālā dotācija.
  • Pašvaldību savienība: Nākotnē ir jārunā par stabilu un atbilstošu valsts līdzdalību pašvaldību izlīdzināšanas fondā.
  • Diskusijas par pašvaldību izlīdzināšanas fondā nepieciešamajām izmaiņām notiek darba grupā, bet pagaidām skaidrs redzējums tajā nav panākts.

Pēc reformas krasas pārmaiņas pašvaldību izlīdzināšanas fondā un finansēšanas kārtībā nav sagaidāmasLinda Zalāne

Šajā gadā pašvaldību izlīdzināšanas fonds ir nepilni 273 miljoni eiro, no tā valsts budžeta dotācija un speciālā dotācija ir gandrīz 200 miljoni eiro un pašvaldību iemaksas šajā fondā ir 74 miljoni eiro. Ja salīdzina ar 2020. gadu, kad pašvaldību izlīdzināšanas fonds bija 280 miljoni, no tā valsts budžeta dotācija arī bija nepilni 200 miljoni eiro un pašvaldību iemaksas – 96 miljoni eiro. Tātad pašvaldību daļa bija lielāka.

"2021. gadā tika samazināta pašvaldībā iedzīvotāju ienākuma nodokļu daļa, bet vienlaicīgi tika palielināta valsts budžeta dotācija, līdz ar to veidojas neliela starpība,” norāda Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.

Kopējais samazinājums izlīdzināšanas fondam ir 3,3%.

„Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka 2020. gadā labi izpildījās iedzīvotāju nodoklis un pašvaldības gada nogalē saņēma 47,5 miljonus eiro papildus iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas zināmā mērā kompensēja kritumu, kas ir 2021. gadā,” turpina Komisāre.

Šajā gadā jau ir skaidrība, kādas būs pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā un kādas būs dotācijas. Ministru kabinetā apstiprinātajos noteikumos paredzēts, ka ''līdz 1. jūlijam izlīdzināšanas fondā ir 119 pašvaldības, kas tagad arī darbojas, un no 1. jūlija ir otrs pielikums ar 42 pašvaldībām. Tas saskan ar vienošanos, kas tika panākta starp valdību un pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, izstrādājot 2021. gada budžeta projektu, ka izmaiņas izlīdzināšanas fondā netiek veiktas. Tālāk par izmaiņām mēs varam runāt tikai izvērtējot administratīvi teririālās reformas ietekmi.”

Inta Komisāre stāsta, ka Finanšu ministrija vērtē citu valstu pieredzi, jo Latvija nav vienīgā valsts, kurā darbojas pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Esošais mehānisms, uzklausot pašvaldību vēlmes un ieteikumus, tika ieviests 2016. gadā. Izlīdzināšanas sistēmā būtiskas izmaiņas ieviesa nodokļu reforma, kuras rezultātā gan samazinājās pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan arī tas ietekmēja sadalījumu starp pašvaldībām.

„Mēs redzējām, ka ir pašvaldības, kur dzīvo iedzīvotāji ar vidēji augstākiem ieņēmumiem un tās kļuva turīgākas. Un ir pašvaldības, kurās vidējais iedzīvotāju ieņēmumu līmenis ir zemāks, un tad to ieņēmumi samazinājās. Principā mēs runājam par tām pašvaldībām, kas ir tālāk no Rīgas un tālāk no centra. Rīgas un Pierīgas pašvaldības šobrīd ir turīgākās Latvijā,” skaidro Komisāre.

Inta Komisāre uzsver, ka izlīdzināšanas fonds savu virsmērķi pilda, proti, nodrošina līdzvērtīgas iespējas pašvaldību funkciju veikšanai, līdz ar to uzreiz pēc administratīvi teritoriālās reformas krasas pārmaiņas sistēmā nav sagaidāmas. Viņa prognozē, ka

fundamentālas izmaiņas varētu ieviest, vien sākot ar 2023. gadu.

„Izmaiņas ir pietiekoši nozīmīgas, tās skar visas Latvijas pašvaldības. Mums jau nav vajadzīgas izmaiņas izmaiņu pēc. Tās ir nepieciešamas, lai veidotu labāku sistēmu," turpina Komisāre.

„Kopumā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas nav plānotas asas kustības šī fonda pārmaiņās,” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis stāsta, ka valdības deklarācijā ir noteikts, ka pēc reformas ir jāizstrādā modeļa uzlabojums, un par to šobrīd notiek diskusijas ekspertu līmenī.

„Šobrīd tas laika rāmis ir tāds, ka 2021. gadā nekādas izmaiņas nav plānotas. Arī Covid-19 sekas atstāj kādu ietekmi uz strauju finansējuma modeļa izstrādi. Tas šobrīd ir tādā rezerves režīmā. Lielas izmaiņas, kas varētu satricināt pašvaldību pieeju finansējumam, pašlaik politiķiem nav dienas kārtībā,” skaidro Lasmanis.

Madars Lasmanis stāsta, ka izmaiņas izlīdzināšanas fondā nepieciešamas ne vien administratīvi teritoriālās reformas dēļ, bet arī tādēļ, ka pašvaldībām vajadzētu mērķtiecīgāk tērēt saņemto dotāciju, jo patlaban katra pašvaldība saņemto finansējumu var tērēt pēc saviem ieskatiem.

Valstij nauda pašvaldībām būtu jādod noteiktu funkciju izpildei, lai pakalpojumi reģionos būtu salīdzināmi.

„Lai nav tāda situācija, ka Rīga un Pierīgas novadi būtībā savu nodokļu maksātāju naudu novirza attālāku reģionu attīstībai, bet šie reģioni par šo naudu, piemēram, izvēlas nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu vai kādas citas sociālas un populāras lietas darīt, bet tajā pašā laikā nav jau arī tā, ka viss tajā novadā ir sakārtots. Ne visi ceļi saremontēti, ne visas skolas sabūvētas. Šim finansējumam laika gaitā jāpāraug mērķdotācijā, kas dotu iespēju mērķtiecīgāk valstij dot signālus, kurās jomās un cik daudz būtu nepieciešami stimuli no ārienes, ka tā nav tāda beznosacījumu nauda,” stāsta Lasmanis.

Madars Lasmanis min piemēru par skolām un to, cik izmaksā viena skolnieka izskološana. Vidusmēra skolnieka izskološana pašvaldībām izmaksā aptuveni 1000 līdz 1500 eiro par vienu bērnu.

„Ir arī tādas pašvaldības, kur bērna izskološana maksā vairākus tūkstošus. Ir tādas, kur tas maksā deviņus un desmit tūkstošus eiro. Mazās skoliņās, kurās mācās 10, 20, 30 bērni. Tās izmaksas uz vienu skolnieku ir milzīgas. Valsts šobrīd atstāj to pašvaldību ziņā, bet ar laiku varētu noteikt griestus, cik lielā apjomā var finansēt vienu bērnu no šādām dotācijām. Tā būtu mērķdotācija, kas palīdzētu skolu tīklu radīt efektīvāku. Un tā jebkurā jomā. Arī komunālā saimniecībā prasās mērķtiecīgākas lietas,” skaidro Lasmanis.

„Pašvaldību finanšu izlīdzināšana vienmēr ir bijis nopietns un smags jautājums, jo te saduras valsts un pašvaldību intereses,” Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsver, ka krustugunīs ir ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī pašvaldību savstarpējās intereses. Ņemot vērā lielās atšķirības reģionu ekonomiskajā attīstībā, attiecīgi arī pašvaldību budžeta ieņēmumos.

„Pašvaldības vēlas, lai valsts līdzdalība izlīdzināšanas fondā, protams, būtu lielāka, lai kompensētu trūkumus valsts īstenotajā politikā attiecībā uz reģionālo atšķirību mazināšanu. Kā mēs zinām, tad reģionālās atšķirības ziņā Latvija joprojām atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Bet par šo valsts lielāko līdzdalību noteikti nav priecīga Finanšu ministrija,” norāda Kaminskis.

Savukārt pašvaldības, kuras veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir ieinteresētas pēc iespējas mazākas iemaksas veikt, jo tām pašām ir savas vajadzības, piemēram, Rīgas un Pierīgas pašvaldībā sāpīgs jautājumi ir izglītības iestāžu pieejamība un infrastruktūras pilnveidošana, kam nepietiek līdzekļu.

Gints Kaminskis stāsta, ka pēc teritoriālās reformas tiks vērtēts, kā šī sistēma darbosies 42 nevis 119 pašvaldību modelī, bet nākotnē, viņaprāt, izmaiņām vajadzētu būt.Kādi ir esošās sistēmas trūkumi?

„Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, šie ieņēmumi, tas pašvaldībām ir galvenais ieņēmumu avots arī izlīdzināšanā. No 2021. gada pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākumu nodokļa deva tika samazināta no 80 uz 75%. Tas pašvaldībām samazināja ieņēmumus par vairāk nekā 90 miljoniem eiro, līdz ar to saruka arī ietekme uz izlīdzināšanu. Šogad, salīdzinot ar 2020. gadu, mazāki ieņēmumi pēc izlīdzināšanas ir 110 pašvaldībām, proti 92% pašvaldību ir mazāki ieņēmumi,” norāda Kaminskis.

Kaminskis uzsver, ka pēc teritoriālās reformas nekas nemainīsies, jo summa nemainās no saskaitāmo kārtības. Šajā gadā pašvaldību izlīdzināšanas fonds ir nepilni 273 miljoni eiro. No tiem 27% ir pašvaldību pašu iemaksas, 13% ir valsts budžeta dotācija un 60% ir valsts budžeta speciālā dotācija.

Līdz 1. jūlijam no 119 pašvaldībām donori ir 11 pašvaldības jeb 9,2% no pašvaldību kopskaita. Pēc 1. jūlija, kad būs 42 pašvaldības, tad donori būs 6 pašvaldības jeb 14,3% no pašvaldību kopskaita.

„Būtība jau nemainās. Ja mēs redzam, ka līdz 1. jūlijam tās ir tikai divas lielās pilsētas – Jūrmala un Rīga. Un tad ir Ādažu, Carnikavas, Babītes, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Saulkrastu un Stopiņu novads. Tad pēc 1. jūlija atkal paliek Jūrmala un Rīga, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes un Ropažu novads, kas ir iemaksātāji izlīdzināšanas fondā,” skaidro Kaminskis.

Lielākais iemaksātājs ir Rīga ar 42,5 miljoniem eiro, Jūrmala ar 11 un Garkalne ar 9 miljoniem eiro.

„Pašvaldībām ir jāattīstās, bet, ja līdzekļi ir nepietiekami un vienalga jādzīvo no dotācijām, tad redzam, ka tuvākā nākotnē situācija nemainīsies. Pēc 1. jūlija šīs dotācijas saņems 36 pašvaldības vēl joprojām,” akcentē Kaminskis.

Kaminskis uzsver, ka nākotnē ir jārunā par stabilu un atbilstošu valsts līdzdalību pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Šīm sarunām ar Finanšu ministriju un valdību, viņaprāt, nevajadzētu notikt katru gadu, bet pašvaldībām būtu jābūt skaidrībai par finansējumu vismaz vidējam termiņam.

„Kāds būs nākošgad, aiznākošo gadu, vēl vienu gadu uz priekšu. Kredīti, attīstība. Viss tas, kas ir nepieciešams, lai cilvēkiem nodrošinātu teritorijas sakārtošanu, izglītības iestādes, radītu darbavietas un atbalstītu uzņēmējdarbību. Finansējums ir vajadzīgs, un tam jābūt skaidram vismaz vidējā termiņā,” turpina Kaminskis.

Pašvaldību lietu eksperts Māris Pūķis teic, ka

diskusijas par pašvaldību izlīdzināšanas fondā nepieciešamajām izmaiņām notiek darba grupā, bet pagaidām skaidrs redzējums tajā nav panākts.

Kkā izlīdzināšanas fondu ietekmēs gaidāmā teritoriālā reforma?

„Ienākumu pieaugums, izveidojot lielāku pašvaldību, nebūs sagaidāms. Drīzāk ir sagaidāms kas cits. Pašvaldībā, kas ir izveidota lielāka, tajā veidojas nomales ,un no nomalēm notiks emigrācija, un emigranti var arī izrakstīties no pašvaldības. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies ienākumi, bet izdevumi lielā mērā saglabāsies. Tāpat vajadzēs uzturēt mazo skoliņu, kas ir ļoti dārgi. Vajadzēs glābt pašvaldības ceļus, par kuriem valsts neliekas ne zinis, kaut gan tas ir tās pienākums. Daudzas problēmas paliek, jo kādam tā teritorija būs jāapsaimnieko. Tikai būs sagaidāma emigrācija. Visa reforma uz to ir vērsta,” norāda Pūķis.

Māris Pūķis spriež, ka pēc 1.jūlija, kad darbu sāks jaunajās administratīvajās teritorijās, nekas nemainīsies, jo nevis apvieno bagātākās ar trūcīgākajām pašvaldībā, bet apvieno pēc teritoriju principa. Piemēram, ja Daugavpilī iedzīvotājiem ir mazas algas un nolūkā šo teritoriju uzturēt „virs ūdens” valsts maksā speciālu dotāciju, tad pēc pašreizējās izlīdzināšanas mehānisma kārtības tas arī pēc reformas būs jāturpina darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt